Šoreiz vecāsmātes pūra lādē atradām labas lietas par to, ar kādu ūdeni vislabāk mazgāt seju un, kādas kļūdas nepieļaut to darot.
Labi zināms, ka pats vienkāršākais līdzeks sejas tīrības uzturēšanai ir ūdens. Tomēr ne visi zina, ka ūdens iedarbība ir atkarīga no tā temperatūras un ķīmiskā sastāva, kā arī no ādas stāvokļa.
Seja nemitīgi ir pakļauta visādu ārējās vides kairinātāju ietekmei. Normāla āda uz tiem reaģē dažādi atkarībā no organisma vispārējā stāvokļa, no nervu sistēmas utt. Ar to izskaidrojams, piemēram, kāpēc reizēm āda nepanes ūdeni, ziepes un citus higiēniskos līdzekļus. Tāpēc sejas kopšanas paņēmieni ir jāpiemēro tās stāvoklim attiecīgajā brīdī.
Prakse liecina, ka ūdeni nevar uzskatīt par neitrālu, nekairinošu līdzekli. Ūdens, kas satur daudz kalcija, magnija un citu minerālu sāļu, – tā sauktais cietais ūdens, – ir kaitīgs ne tikai sejai, bet arī rokām. Ilgstoši lietojot, tas izsausina ādu, it sevišķi sausu, plānu un jutīgu, padara to raupju, zvīņainu un bieži izraisa iekaisumu. Lai novērstu cietā ūdens kairinošo iedarbību, tas jāmīkstina.
Pirmām kārtām to var panākt, ūdeni ilgstoši vārot. Bez tam cieto ūdeni mīkstina:
1 litram ūdens pievienojot kādu no trim minētajiem līdzekļiem:
1) 1/4 tējkaroti dzeramās sodas;
2) 1/2 tējkaroti borskābes;
3) 1 ēdamkaroti glicerīna (taukainai ādai).
Ļoti jutīgai ādai vajag lietot vārītu ūdeni, kas uz pusēm atšķaidīts ar pienu (23 – 24 grādus siltu).
Sakairināta, iekaisusi vai zvīņaina āda bieži vien vispār nepanes ūdeni. Tad uz kādu laiku vispār jāatsakās no mazgāšanas ar ūdeni, it īpaši no rītiem pirms iziešanas no mājām, bet seja vakarā jākopj ar siltu augu eļļu, ko notīra ar tēju pēc 15 minūtēm. No rītiem 30 – 40 minūtes pirms iziešanas ārā, seju ieteicams ieziest ar taukainu krēmu, ko uzziež ar vati. Tāds paņēmiens jutīgai ādai ātri atjauno elastīgumu.
Protams, jāņem vērā ādas individuālās īpatnības.
Sejas mazgāšanā ārkārtīgi svarīga nozīme ir ūdens temperatūrai.
Pastāvīga sejas mazgāšana ar aukstu ūdeni, sevišķi aukstā laikā, pasliktina ādas barošanu, izraisot asinsvadu īslaicīgu sašaurināšanos un asinsplūsmas samzināšanos. Tāpat ilgstoša karstā ūdens lietošana veicina ādas virsslāņu asinsvadu neatgriezenisku paplašināšanos un atslābina to sieniņas, kamēr āda zaudē elastīgumu.
Jāmazgājas ne ar karstu, ne arī ar aukstu ūdeni, tam jābūt istabas temperatūrā ( 18 – 20 grādu siltam). Sākumā var 2 – 3 reizes izmerīt ūdens temperatūru ar termometru, vēlāk seja pati precīzi noteiks vajadzīgo siltumu.
Jebkura sieviete var mazgāt seju ar istabas temperatūras ūdeni, neatkarīgi no vecuma un ādas īpatnībām. Tāds ūdens ir ļoti patīkams sejai, un pat pamatīga mazgāšana ar to neizraisa nepatīkamu dziļas atdzišanas sajūtu, kāda mēdz būt pēc mazgāšanas ar aukstu ūdeni. Istabas temperatūras ūdens uz brīdi sašaurina asinsvadus, pēc tam tie uz ilgāku laiku paplašinās. Tas sekmē asinspieplūdi ādai, kas ir tik nepieciešama labākai barošanai.
No rītiem nevajag mazgāties steigšus vai pēdējā brīdī: sistemātiska mazgāšanās pirms iziešanas ārā, veicina ādas sausināšanos.
Reizēm der mazgāties pārmaiņus ar siltu un ar vēsu ūdeni, radot kontrastainu kairinājumu. Strauja temperatūras maiņa labvēlīgi ietekmē asinsriti, ādas receptorus, un asinsvadiem tā ir sava veida vingrināšanās, kas nodrošina labu ādas barošanu. Jo āda ir blīvāka un asinsvadi atrodas dziļāk, jo biežāk var mazgāties ar kontrastējošas temperatūras ūdeni. Šī procedūra jābeidz ar istabas temperatūras, vēsu vai aukstu ūdeni.
__________
Sofoja Ļensina. Kosmētika, vecums, gadalaiks.
