Ilgtspējīga mode ieņem arvien lielāku lomu gan ražotāju, gan tirgotāju, gan patērētāju dzīvēs, padarot industriju atbildīgāku pret tās ietekmi uz vidi, kā arī mainot apģērba dizaina, izgatavošanas procesus, lietošanu un pārstrādi. Nozare katru gadu ievieš jaunus paņēmienus, lai spētu samazināt resursu izmantošanu, tādā veidā sargājot planētu un sabiedrības veselību. Modes un izklaides centrs “Rīga Plaza” sadarbībā ar biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīga tekstila eksperti Daci Akuli ir apkopojis 2023. gada ilgtspējīgas modes tendences, kas būs jūtamas arī Latvijā.
“Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad notiek ļoti dinamiskas pārmaiņas tekstila industrijā – tiek ne tikai runāts, bet tiešām darīts, lai mazinātu industrijas negatīvo ietekmi uz vidi un ļautu arī mums kā patērētājiem kļūt atbildīgākiem savās izvēlēs un rīcībā. Te runa ir gan par ilgtspējīgākām izejvielām tekstila materiālos, gan stingrākiem kvalitātes kritērijiem, gan lietotu preču savākšanu un pārstrādi, lai stiprinātu aprites ekonomiku,” saka ilgtspējīga tekstila eksperte Dace Akule.
- Šogad Latvijā tiks ieviesta tekstila šķirošanas un savākšanas sistēma
Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu, Latvijā no šī gada 1. janvāra tiek ieviesta nevajadzīgo tekstila izstrādājumu šķirošanas sistēma. Tas nozīmē, ka būtiski palielināsies tekstila nodošanas punktu skaits, jo katrai pašvaldībai obligāti ir jānodrošina iespējas saviem iedzīvotājiem nodot sev nevajadzīgo, bet vēl lietojamo apģērbu, apavus u.tml. Nākotnē, iespējams, tekstila konteineros varēs likt arī vairs nevalkājamo apģērbu un mājas tekstila preces, piemēram, izmazgātas caurās zeķes, kas būs noderīgas pārstrādei.
- Katrai precei – “digitālā pase”
Patlaban Eiropas Savienībā tiek strādāts pie tā, lai patērētājiem būtu pieejama plašāka informācija par visām tekstilizstrādājuma precēm. Tas nozīmē, ka ražotājiem būs jāizveido tā sauktās “digitālās pases” jeb elektroniskas etiķetes, piemēram, QR kods, kas jāpievieno pie produkta. Pateicoties šim jauninājumam, pircēji varēs iegūt skaidru, uzticamu un viegli pieejamu informāciju par preces sastāvu un ražošanas procesu, kopšanu un to, vai preci varēs pārstrādāt.
- Ražos viena materiāla apģērbu, lai vieglāk pārstrādāt
Arvien vairāk modes industrija apzinās, cik grūti ir pārstrādāt apģērbu, ja tas ir no dažādām sastāvdaļām – gan dabiskām, gan sintētiskām vielām. Patlaban ražotāji un tirgotāji virzās uz lielāku viendabīgumu apģērba šķiedrās, lai ir mazāk sajaukumu jeb šķiedru “kokteiļu”, tādā veidā sniedzot iespēju sastāvdaļas vienu no otras vieglāk atdalīt vai vienas šķiedras materiālu pārstrādāt.
- Dati, tehnoloģijas un mākslīgais intelekts ieņem arvien lielāko lomu
Tāpat kā citās nozarēs, datu, tehnoloģiju un mākslīgā intelekta loma arvien vairāk pieaug arī modes industrijā. Pētījumi liecina, ka mākslīgais intelekts var samazināt zīmola oglekļa pēdas nospiedumu līdz pat 30%, veidojot digitālos paraugus apģērba projektēšanas un izstrādes fāzē, rezultātā ar tiem aizstājot fiziskus audumus un materiālus. Tāpat datu analīzi var izmantot, lai labāk prognozētu apģērbu tendences, klientu uzvedību un pārdošanu, samazinot nepārdoto apģērbu skaitu katrā sezonā. Papildus tam ar mākslīgā intelekta palīdzību ir iespējas radīt virtuālas pielaikošanas kabīnes, kā arī precīzāk noteikt izmēru, kas īpaši atbalstīs klientus, kuri iepērkas attālināti vai vēlas pasūtīt apģērbu pēc saviem izmēriem.
- Pārdomāts patēriņš – kvalitāte kļūst svarīgāka par kvantitāti
Pircēji lielāku nozīmi piešķirs tam, cik apģērbs ir kvalitatīvs, līdz ar to pirks mazāk, bet vairāk pārdomāti. Augstākas kvalitātes drēbes bieži kalpo ilgāk, tāpēc ir svarīgi pārbaudīt gan paša apģērba izturību un tā sastāvdaļas, gan arī šuves un rāvējslēdzējus. Ieguldot pārdomāti, iedzīvotāji ne tikai rūpējas par ilgtspēju, bet arī par maciņa saturu, jo ilgtermiņā nebūs nepieciešams nepārtraukti mainīt savu garderobi.
- Preces iepakos pēc iespējas planētai saudzīgāk
Iepirkšanās bez iepakojuma, kurā ievietota jaunā prece, grūti iedomājama, bet tieši preču iepakošana ir liels drauds planētai. Ļoti daudz uzņēmēju arvien vairāk ievieš veidus, lai savu produktu nodotu pircējam pēc iespējas dabai saudzīgāk, piemēram, izmantojot iepakojumus no pārstrādājama materiāla. Tāpat pircēji, iepērkoties klātienē, arvien vairāk izmanto vairākkārt lietojamos maisiņus, pēc iespējas izvairoties iegādāties to pie kases. Ietaupot resursus uz jaunu maisiņu ražošanu, tiek samazināts piesārņojums, aizsargāti dzīvnieki, augi un planēta kopumā, bet galvu galā – tiek ietaupītas arī finanses.
- Nodot apģērbu draugiem vai labdarībā
Paildzināt tekstila mūža ilgumu, ja tas vairs pašam nav nepieciešams, kļūst īpaši nozīmīgi. Cilvēki arvien vairāk piedomā, kā atrast jaunus īpašniekus sev nevajadzīgam, bet vēl lietojamam apģērbam. Pirmajā punktā tika minēts, ka tekstila nodošanas punkti Latvijā būs arvien vairāk, bet papildus tam iedzīvotāji nereti izvēlas savas drēbes atdot draugiem vai labdarībā.
“Prieks, ka gan likumdošanas, gan biznesa, gan privātpersonu līmenī arvien vairāk parādās zaļas un videi draudzīgas tendences. Modes industrijai virzoties uz ilgtspējību, katru gaida lielas pārmaiņas, tomēr esmu pārliecināta, ka nākotnē tas attaisnosies panākumos. Aicinu ikvienu sekot līdzi tendencēm un iet līdzi laikam, lai mūsu planēta būtu tīra, sakopta un patīkama. Tāpat aicinu nevajadzīgās, bet vēl lietojamās drēbes nest pie mums, tirdzniecības centra “Rīga Plaza” – uz vienu no labdarības organizācijas “Otrā elpa” apģērbu konteineriem,” stāsta “Rīga Plaza” pārvaldnieka “Colliers” aktīvu pārvaldes direktore Irīna Toropova.
