“Tad, kad kaut kas kļūst lētāks, tīri psiholoģiski ir tā, ka mēs to tā nejūtam, bet tikko kaut kas aiziet uz augšu, to piefiksējam,” komentējot pārtikas produktu cenu svārstības, TV24 raidījumā “Uz līnijas” teic Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa arī skaidro, kāpēc viens un tas pats produkts pilsētā un laukos maksā dažādi. Kāpēc lauku veikalos cenas ir augstākas nekā pilsētā?
Komentējot izskanējušo informāciju, ka pārtikas cenas pasaulē sasniegušas augstāko līmeni kopš 2022.gada, bet Latvijā tiek apgalvots, ka pārtikas cenas kopš 2025.gada otrās puses palikušas nemainīgas un pat samazinājušās, Gulbe saka: “Tas nav nekāds brīnums. Kari, klimatiskie apstākļi ietekmējuši pārtikas cenas, arī pie mums, Latvijā, bet mums tika samazināts PVN, tāpēc arī vairākiem produktiem cenas ir zemākas.” Vai tas nozīmē, ka varam teikt – samazinātais PVN devis gaidīto labumu Latvijas iedzīvotājiem? “Jā, jo pretējā gadījumā cenas būtu pasaules līmenī,” atbild Gulbe un piebilst: “Samazināts PVN nav tikai Latvijas produktiem, likumdošana to neatļauj. Samazināts PVN ir arī citu valstu produktiem. Ja, piemēram, ābolam ir samazinātais PVN, tad tas ir gan Latvijas, gan poļu ābolam. Psiholoģiski ir tā, ka tad, kad kaut kas kļūst lētāks, mēs to tā nejūtam, bet tikko kaut kas aiziet uz augšu, to piefiksējam.” Kāds skatītājs arī fiksējis, ka lauku veikala un pilsētas lielveikala cenas krasi atšķiras. Kāpēc tā? “Diemžēl arī tirdzniecībā nav godīga konkurence. Ir konkurence, bet ekonomikā viens no pamatnosacījumiem ir: jo tu vairāk ražo, piedāvā, jo viena vienība sanāk lētāk. Mazais veikaliņš iepērk mazākus apjomus gan no ražotāja, gan no importētāja. Un, ja lielajām tirdzniecības ķēdēm gan ražotājs, gan importētājs piedāvā vienu cenu, jo viņi iztirgos vairākas tonnas, mazais lauku veikaliņš var pārdot tikai puspaleti. Diemžēl tam ir cita sākuma cena,” skaidro Gulbe.
