10 000 soļu dienā jau gadiem tiek uzskatīti par veselīga dzīvesveida simbolu. Taču vai šim skaitlim patiešām ir īpaša nozīme? Zinātnieki norāda, ka svarīgākais nav sasniegt tieši 10 000 soļu, bet gan regulāri kustēties. Ikdienas pastaigas var sniegt būtisku labumu sirdij, asinsvadiem un vispārējai veselībai, turklāt pozitīvas pārmaiņas iespējams pamanīt jau pēc dažām nedēļām. Kas notiek ar sirdi, ja katru dienu nostaigā 10 000 soļu?
No kurienes radās 10 000 soļu mērķis?
Daudzi būs pārsteigti, uzzinot, ka 10 000 soļu norma sākotnēji nebija balstīta medicīniskos pētījumos. Tā kļuva populāra pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Japānā kā veiksmīga soļu skaitītāja reklāmas kampaņa.
Tomēr vēlāk veikti daudzi pētījumi apliecināja, ka regulāras pastaigas patiešām samazina vairāku hronisku slimību risku. Mūsdienās eksperti uzsver – arī 6000–8000 soļu dienā daudziem cilvēkiem var sniegt ievērojamu ieguvumu, īpaši tad, ja līdz šim dzīvesveids bijis mazkustīgs.
Sirds sāk strādāt efektīvāk
Regulāra iešana ir viens no vienkāršākajiem aerobajiem treniņiem.
Pastaigu laikā sirds muskulis kļūst spēcīgāks un ar katru sirdspukstu spēj pārsūknēt vairāk asiņu. Tas nozīmē, ka ikdienā sirdij nav jāstrādā ar tik lielu slodzi.
Ilgtermiņā tas var palīdzēt uzlabot sirds darbību un samazināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Var pazemināties asinsspiediens
Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir pozitīvā ietekme uz asinsspiedienu.
Kustību laikā asinsvadi kļūst elastīgāki, uzlabojas asinsrite un samazinās slodze sirdij. Cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu regulāras pastaigas var būt nozīmīga daļa no veselīga dzīvesveida, lai gan tās neaizstāj ārsta nozīmēto ārstēšanu.
Uzlabojas holesterīna rādītāji
Pastaigas var palīdzēt paaugstināt tā dēvētā “labā” holesterīna (ABL) līmeni un vienlaikus samazināt “sliktā” holesterīna (ZBL) daudzumu, īpaši tad, ja tās apvieno ar sabalansētu uzturu.
Tas savukārt palīdz mazināt aterosklerozes jeb asinsvadu nosprostošanās risku.
Samazinās iekaisuma procesi organismā
Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz mazināt hronisku iekaisumu, kas tiek uzskatīts par vienu no faktoriem daudzu slimību, tostarp sirds un asinsvadu slimību, attīstībā.
Pat mērenas pastaigas vairākas reizes nedēļā var pozitīvi ietekmēt organisma vispārējo veselību.
Vieglāk kontrolēt ķermeņa svaru
Lai gan pastaigas nav intensīvākais treniņu veids, tās palīdz sadedzināt kalorijas un uzturēt veselīgu ķermeņa masu.
Liekais svars ir viens no galvenajiem riska faktoriem paaugstinātam asinsspiedienam, 2. tipa cukura diabētam un sirds slimībām, tādēļ pat neliels svara samazinājums var būt nozīmīgs ieguvums veselībai.
Uzlabojas cukura līmeņa kontrole
Pastaigas palīdz muskuļiem efektīvāk izmantot glikozi, tādējādi veicinot stabilāku cukura līmeni asinīs.
Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem ar paaugstinātu risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu vai tiem, kuriem šī slimība jau ir diagnosticēta.
Mazāk stresa – veselīgāka sirds
Stress ietekmē ne tikai emocionālo pašsajūtu, bet arī sirdi.
Pastaigu laikā organisms izdala endorfīnus jeb labsajūtas hormonus, kas palīdz mazināt spriedzi un uzlabot garastāvokli. Regulāra kustēšanās var arī uzlabot miega kvalitāti, kas ir vēl viens svarīgs faktors sirds veselībai.
Vai obligāti jānoiet tieši 10 000 soļu?
Nē.
Speciālisti uzsver, ka lielākais ieguvums ir cilvēkiem, kuri no mazkustīga dzīvesveida sāk kustēties vairāk.
Ja pašlaik dienā nostaigājat tikai 3000 soļu, arī palielinājums līdz 5000 vai 7000 soļiem jau ir nozīmīgs progress.
Svarīgākais ir kustēties regulāri, nevis koncentrēties tikai uz vienu konkrētu skaitli.
Kā ikdienā vieglāk sasniegt vairāk soļu?
Ja šķiet, ka 10 000 soļu ir pārāk daudz, izmēģiniet dažus vienkāršus paņēmienus:
- dodieties 15–20 minūšu pastaigā pēc pusdienām vai vakariņām;
- izkāpiet no sabiedriskā transporta pieturu agrāk;
- izmantojiet kāpnes lifta vietā;
- runājot pa telefonu, pastaigājieties;
- izvēlieties īsus attālumus veikt kājām, nevis ar automašīnu.
Pat nelielas izmaiņas ikdienas paradumos laika gaitā var ievērojami palielināt veikto soļu skaitu.
Lai gan 10 000 soļu nav maģiska robeža, regulāras pastaigas ir viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem veidiem, kā rūpēties par sirds veselību. Tās var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu, uzlabot holesterīna rādītājus, kontrolēt ķermeņa svaru un mazināt stresu. Svarīgākais ir nevis sasniegt ideālu skaitli katru dienu, bet padarīt kustēšanos par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Pat daži tūkstoši papildu soļu dienā var kļūt par nozīmīgu ieguldījumu jūsu veselībā ilgtermiņā.
Kas notiek ar sirdi, ja katru dienu nostaigā 10 000 soļu?
