Mitrs un vēss deguns nozīmē, ka kaķis ir vesels, bet sauss un silts deguns liecina par paaugstinātu temperatūru – šāds pieņēmums ir plaši izplatīts mājdzīvnieku saimnieku vidū. Tomēr deguna stāvoklis vien neļauj droši novērtēt kaķa veselību. Rimi Mājdzīvniekiem veselības eksperte, sertificēta veterinārārste Krista Resne skaidro, kādos gadījumos deguna izmaiņas ir normālas un kad tām jāpievērš pastiprināta uzmanība. Ko kaķa deguns var un nevar pastāstīt par viņa veselību?
Sauss un silts kaķa deguns var liecināt par paaugstinātu ķermeņa temperatūru, taču tas nav vienīgais un noteicošais veselības rādītājs. Bezapmatotā deguna daļa jeb deguna spogulis var kļūt sauss un nespodrs arī tad, ja kaķis ir tikko pamodies vai ilgāku laiku uzturējies telpā ar ļoti sausu gaisu.
Tādēļ pēc deguna temperatūras vai mitruma vien nevar secināt, vai dzīvniekam ir drudzis. Vienīgais drošais un precīzais veids, kā izmērīt kaķa ķermeņa temperatūru, ir to darīt rektāli, izmantojot digitālo termometru.
Savukārt fiziskas slodzes, intensīvu rotaļu vai stresa laikā kaķa deguns var kļūt izteikti sārtāks un mitrāks. To var izraisīt pastiprināta sirdsdarbība, asinsspiediena svārstības un mitruma iztvaikošana. Šo pašu iemeslu dēļ var piesārt arī kaķa ķepu spilventiņi.
Kaķa deguns dara vairāk nekā tikai uztver smaržas
Kaķa deguns nodrošina ne tikai ožu un elpošanu, bet arī ieelpotā gaisa filtrēšanu, sildīšanu un mitrināšanu. Deguna dobumu klāj gļotādas slānis ar dziedzeriem un sīkiem matiņiem, kas attīra gaisu, pirms tas nonāk dziļāk elpceļos un ožas apvidū.
Kaķiem ir īpaši attīstīta oža – viņiem ir aptuveni 45 līdz 80 miljoni ožas receptoru. Salīdzinājumam – cilvēkam ir tikai apmēram 5 līdz 6 miljoni ožas receptoru.
Kaķiem ir arī vomeronazālais jeb Jakobsona orgāns, kas atrodas mutes dobumā aiz priekšzobiem. Brīžos, kad kaķis kaut ko intensīvi ož un nedaudz paver muti, viņš caur šo orgānu uztver feromonus. Tie ir būtiski kaķu sociālajā saziņā un reprodukcijā.
Plaisas un lobīšanās var liecināt par ādas problēmām
Normālos apstākļos kaķa deguna spoguļa ādai nevajadzētu lobīties, sprēgāt vai būt izteikti sausai. Ja ap nāsīm vai deguna ārējo malu parādās plaisas un lobīšanās, iemesls var būt sauss gaiss telpās, dehidratācija, vitamīnu un minerālvielu deficīts, dermatīts vai citas saslimšanas.
Atsevišķām kaķu šķirnēm deguna ādas sausums var būt arī iedzimta īpatnība. Piemēram, Bengālijas kaķiem jau agrīnā vecumā var attīstīties hiperkeratoze, kas izpaužas kā sausa un sabiezējusi āda uz deguna un ķepām. Līdzīgas izmaiņas var novērot arī Persijas, skotu nokareno ausu un britu īsspalvainajiem kaķiem.
Ja neveidojas dziļas un sāpīgas plaisas, apsārtums vai tūska, dzīvnieks ar šo stāvokli var sadzīvot bez būtiskām ikdienas problēmām. Tomēr izmaiņām regulāri jāseko līdzi, jo tikai pēc deguna ādas vien secinājumus par kaķa veselību izdarīt nevar. Veterinārārsts to vērtē kopā ar citiem simptomiem un dzīvnieka vispārējo pašsajūtu.
Kad jāpievērš uzmanība izdalījumiem no deguna?
Veselam kaķim ikdienā nevajadzētu būt izteiktiem izdalījumiem no nāsīm. Caurspīdīgi un ūdeņaini izdalījumi, kurus pavada acu asarošana, var rasties sausa gaisa, alerģiskas reakcijas vai cita kairinājuma dēļ.
Situācija kļūst nopietnāka, ja izdalījumi maina krāsu, kļūst dzeltenīgi vai zaļgani, kā arī tad, ja tajos redzami asiņu piemaisījumi. Šādas pārmaiņas liecina par iekaisumu.
Kaķiem vīrusu saslimšanas bieži sākas ar šķaudīšanu un acu asarošanu. Ja dzīvnieka imunitāte ir novājināta, var pievienoties sekundāra infekcija: izdalījumi kļūst strutaini, paaugstinās ķermeņa temperatūra un kaķa pašsajūta būtiski pasliktinās.
Dzeltenīgi izdalījumi kopā ar šķaudīšanu var būt saistīti arī ar sēnīšu infekciju vai polipiem deguna dobumā. Tā kā kaķa deguns ir ļoti smalka un neliela anatomiska struktūra, precīzai problēmas cēloņa noteikšanai veterinārmedicīnā dažkārt nepieciešama datortomogrāfija vai magnētiskās rezonanses izmeklējums.
Deguna mitrums vai temperatūra var būt tikai viena no pazīmēm, kas palīdz novērtēt kaķa veselību. Daudz būtiskāk ir sekot līdzi dzīvnieka apetītei, aktivitātei, elpošanai, uzvedībai un citiem simptomiem, bet aizdomu gadījumā kaķa veselības stāvokli uzticēt veterinārārsta izvērtējumam.
