Mobilās aplikācijas “Monea” pārstāvji veikuši interneta aptauju, kuras laikā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji kautrējas atprasīt parādu par summām, kas ir mazākas par 5 eiro. Savukārt 34% respondentu pēdējā mēneša laikā kaut reizi piedzīvojuši situāciju, kad aizdevuši nelielu naudas summu, bet parādnieks to nav atgriezis (SKDS veikts pētījums). Lai izpētītu Latvijas iedzīvotāju paradumus par internetbankas un monētu izmantošanas tendencēm, “Monea” pēdējo mēnešu laikā veicis vairākus interneta pētījumus. To vidū arī sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, kurā piedalījās 1005 respondenti, Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Parādu atgūst tikai 60% aizdevēju
63% “Monea” aptaujāto respondentu, kuri aizdevuši kādam mazāk par 5 eiro, parasti paļaujoties uz cilvēku godaprātu un parādu neatprasot. 19,74% – parasti kautrējoties atprasīt parādu par tik mazu summu un tikai 14, 47% uzstāj uz parādu atgriešanu, neatkarīgi no aizdotās naudas summas lieluma.
Savukārt SKDS veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 83% respondentu precīzi atceras savus parādniekus naudas summām līdz 10 eiro, tomēr parādu atguvuši ir tikai 60% aizdevēju. Pēdējā gada laikā 30% aptaujāto saskārušies ar situāciju, kad nācies kādam atprasīt naudu, turklāt 16% to ir nācies darīt vairākkārtīgi. Savukārt katrs trešais pēdējā gada laikā aizdoto naudu nav saņēmis atpakaļ.
Mārtiņš Kalniņš, aplikācijas “Monea” līdzdibinātājs: “Mums bija svarīgi uzzināt, cik ļoti un kādā veidā šodien straujais ikdienas ritms un iedzīvotājiem pieejamās modernās tehnoloģijas maina un ietekmē cilvēku savstarpējos norēķinus un līdz ar to arī parādu atmaksas paradumus Latvijā. Pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēkiem bieži rodas nepieciešamība atdot nelielus parādus, tomēr to nav iespējams izdarīt skaidras naudas trūkuma dēļ. Šādas situācijas nereti rada nevajadzīgu stresu, tāpēc, izstrādājot aplikāciju “Monea”, mūsu mērķis bija novērst šos nepatīkamos brīžus, veicinot iespēju norēķināties, neizmantojot skaidru naudu.”
Ikdienas norēķinos 20% iedzīvotāju nelieto sīknaudu
Ar mērķi noskaidrot sabiedrības attieksmi pret eiro monētu līdzņemšanu un lietošanu ikdienā, pētījuma autori respondentiem uzdeva jautājumu: “Cik bieži, izejot no mājām, Jums līdzi ir centu un eiro monētas, lai būtu ērti un precīzi norēķināties?» uz kuru 26% respondenti atbildēja “ļoti reti”, bet “nekad” – 2% respondentu.
Arnis Kaktiņš, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: “Sabiedrībā ir dažādi cilvēki. Ir cilvēki, kuriem nepatīk rīkoties ar sīknaudu, tāpēc viņi vienmēr norēķiniem cenšas izmantot maksājumu kartes, un viņiem patiktu, ja vispār varētu iztikt bez skaidras naudas. Ņemot vērā aizvien pieaugošo mobilo viedtālruņu lietotāju skaitu Latvijā un iedzīvotāju vēlmi pēc iespējas ātrāk, ērtāk un drošāk norēķināties ar mazām naudas summām, uzskatu, ka to cilvēku īpatsvars, kuriem aplikācijas “Monea” piedāvātais norēķinu risinājums varētu būt noderīgs, ir ļoti liels. ”
Pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējā mēneša laikā 60% respondenti vismaz vienu reizi ir veikuši internetbankas pārskaitījumu līdz 100 eiro kādai privātpersonai. Internetbankas lietotāji minējuši vairākus iemeslus, kas viņus neapmierina šajā pakalpojumā. Piemēram, 48% nav apmierināti, ka saņēmējs pārskaitījumu citā bankā saņem tikai nākamajā dienā, 25%, ka ne vienmēr līdzi ir pārskaitījuma veikšanai nepieciešamās kodu kartes, vēl 12% norādījuši, ka nav zināms konta numurs tam cilvēkam, kuram ir bijusi vēlme nosūtīt naudu, savukārt 6% respondentu attiecīgajā situācijā nav bijis pieejams dators, lai veiktu nepieciešamo transakciju.
