Lai arī lauciniece Magonei govs slaukšana nav nekas svešs, tomēr prasmes sen nav liktas lietā, tāpēc viņa ar mammas palīdzību steidz atjaunot iemaņas. Tomēr, nepazīstot mammas kūti un tās raibaļas, notiek negadījums.
Magone dalās atmiņās, ka savulaik piens nereti bijis vienīgais ēdiens un dzēriens uz visu dienu, mēģinot pierunāt nupat slauktu pienu pagaršot arī dēlam Raimondam.
Pēc ilgāka laika cenšoties atjaunot iemaņas slaukšanā, Magonei neiet viegli. Govis viņu nepazīst un mēģinājums izmantot slaukšanas aparātu beidzas ar spērienu pa kāju. “Dabūju pa olām,” smej Magone, kura pēcāk tomēr tiek pie auksta un trekna lauku pieniņa, gardu muti steidzot padzerties.
