Meli ne vienmēr izklausās aizdomīgi. Dažkārt cilvēks pasaka pavisam parastu teikumu, taču tieši vārdu izvēle var liecināt, ka viņš cenšas kaut ko noklusēt vai izvairās no konkrētas atbildes. Ir trīs frāžu veidi, kuri sarunās parādās īpaši bieži, kad cilvēks nejūtas komfortabli ar patiesību. Melu anatomija: 3 frāzes, kuras nodod krāpnieku 10 sekunžu laikā
Melošana ir daļa no cilvēku komunikācijas, un ne katrs melotājs kļūst nervozs, izvairās no acu kontakta vai sāk runāt ātrāk. Tieši tāpēc mēģinājumi atklāt melus tikai pēc ķermeņa valodas var būt maldinoši.
Daudz interesantāk ir pievērst uzmanību tam, kā cilvēks atbild uz vienkāršu jautājumu. Vai viņš sniedz konkrētu atbildi? Vai sāk aizstāvēties, lai gan neviens viņu nav apsūdzējis? Vai arī mēģina sarunu novirzīt pavisam citā virzienā?
Ir vairākas frāzes, kurām šādās situācijās vērts pievērst uzmanību.
1. “Kāpēc tu man vispār to jautā?”
Šī frāze pati par sevi nenozīmē, ka cilvēks melo. Tomēr tā var būt interesanta, ja vienkārša jautājuma vietā cilvēks nekavējoties sāk apšaubīt pašu jautātāju.
Piemēram, tā vietā, lai atbildētu: “Jā, es vakar biju tur”, cilvēks saka: “Kāpēc tu man to jautā? Tu man neuzticies?”
Šādā situācijā sarunas uzmanības centrs pēkšņi pārvietojas no fakta uz jautātāja rīcību. Tas var būt veids, kā izvairīties no konkrētas atbildes.
Īpaši aizdomīgi tas kļūst tad, ja šāda reakcija atkārtojas arī uz citiem vienkāršiem jautājumiem.
2. “Es tev zvēru, ka tā ir taisnība.”
Paradoksālā kārtā pārmērīga uzstājība par savu godīgumu ne vienmēr padara stāstu ticamāku.
Ja cilvēks sniedz vienkāršu un patiesu atbildi, viņam parasti nav nepieciešams to papildināt ar vairākiem zvērestiem, uzsvariem un mēģinājumiem pārliecināt otru cilvēku par savu nevainību.
Frāzes, piemēram, “Es tev zvēru”, “Tici man”, “Es nekad tev nemelotu” vai “Tu taču zini, ka es tā nedarītu” var kļūt par mēģinājumu aizvietot faktisku skaidrojumu ar emocionālu pārliecināšanu.
Svarīgs ir konteksts. Cilvēks var šādi runāt arī tad, ja viņš ir nevainīgs, bet jūtas nepamatoti apsūdzēts. Tāpēc šī frāze nav pierādījums, bet gan signāls pievērst uzmanību tam, kas tiek pateikts tālāk.
3. “Es jau teicu, ko tu gribi no manis?”
Šī frāze var parādīties brīdī, kad cilvēks nevēlas atkārtoti atgriezties pie kāda jautājuma.
Ja atbildes iepriekš ir bijušas neskaidras, mainījušās vai savstarpēji nesaskan, mēģinājums sarunu pārtraukt ar aizkaitinājumu var liecināt par vēlmi izvairīties no turpmākiem jautājumiem.
Taču arī šeit svarīga ir situācija. Cilvēks var kļūt aizkaitināts vienkārši tāpēc, ka jūtas iztaujāts vai netiek sadzirdēts.
Tāpēc daudz vērtīgāk par pašu frāzi ir pamanīt, vai cilvēka stāsts paliek nemainīgs.
Svarīgāks par vienu frāzi ir viss stāsts
Nav tādas maģiskas frāzes, kas desmit sekundēs ļautu droši noteikt, vai cilvēks melo. Cilvēki runā atšķirīgi, un nervozitāte, aizkaitinājums vai izvairīšanās no jautājuma ne vienmēr nozīmē krāpšanu.
Daudz uzticamāks signāls ir pretrunas. Ja cilvēks vienā reizē apgalvo vienu, bet vēlāk – kaut ko citu, ja detaļas mainās vai stāstā parādās nepaskaidrotas pretrunas, tas ir daudz nozīmīgāk nekā viena aizdomīga frāze.
Vērts pievērst uzmanību arī tam, vai cilvēks atbild uz jautājumu tieši. Ja jautājums ir “Kur tu biji?”, bet atbilde ir gara aizstāvēšanās par to, kāpēc viņam vispār būtu jāatbild, sarunas dinamika pati par sevi var būt interesanta.
Kāpēc cilvēki dažkārt melo pat tad, kad patiesību būtu vieglāk pateikt?
Iemesli var būt ļoti dažādi. Cilvēks var baidīties no sekām, nevēlēties pievilt otru, mēģināt izvairīties no konflikta vai vienkārši vēlēties saglabāt sev izdevīgu situāciju.
Dažkārt meli pat nav saistīti ar lielu noslēpumu. Cilvēks var pārspīlēt stāstu, noklusēt kādu detaļu vai pateikt to, ko otrs vēlas dzirdēt.
Tieši tāpēc sarunās svarīgi ne tikai klausīties vārdos, bet arī pamanīt, vai teiktais saskan ar faktiem un iepriekš sacīto.
Labākais “melu detektors” ir mierīgs jautājums
Ja rodas aizdomas, agresīva apsūdzēšana parasti nepalīdz noskaidrot patiesību. Daudz efektīvāk var būt mierīgi uzdot konkrētu papildu jautājumu.
Piemēram: “Tu tikko teici X, bet iepriekš minēji Y. Vai vari man paskaidrot, kā tas savienojas?”
Šāds jautājums dod cilvēkam iespēju izskaidrot pretrunu, nevis uzreiz nostāda viņu aizsardzības pozīcijā.
Galu galā cilvēku nenodod viena konkrēta frāze. Daudz vairāk par viņa godīgumu var pastāstīt stāsta konsekvence, atbildes uz konkrētiem jautājumiem un tas, vai vārdi sakrīt ar rīcību. Tieši šīs pazīmes bieži pasaka vairāk nekā jebkurš populārs “melu detektora” triks.
Melu anatomija: 3 frāzes, kuras nodod krāpnieku 10 sekunžu laikā
