Valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” iekšzemes ūdeņu nodaļa, veicot ūdeņu monitoringa programmā noteikto ūdensobjektu apsekošanu, Užuņu ezerā (Ižuņa) Krāslavas rajonā atklājusi divas Latvijā līdz šim nezināmas najādu – smalkās najādas Najas tenuissima (Maija Čakare, 2023) un lokanās najādas Najas flexilis (Jolanta Jēkabsone, 2023) atradnes. Atklājums veikts sadarbībā ar botāniķi Uvi Suško.
Kā sevišķi vērtīgs atradums jāuzsver smalkā najāda, jo tā Latvijā atrodama visretāk, un Užuņu ezers ir septītā zināmā vieta Latvijā, kur tā aug. Pagājušajā gadā Viraudas ezerā tika atrasta sestā šīs sugas atradne (J.Jēkabsone, M.Čakare, 2022). Visi najādu atradumi apstiprināti ar herbārijiem – katrai atradnei ir ievākts augs, kas apliecina, ka atradums ir korekts.
Najādas ir relikti augi, kas saglabājušies Latvijas ezeros no pēcledus laikmeta, kad ūdeņiem bija raksturīga augstāka dzidrība un mazāks barības vielu daudzums. Latvijā atrodamas piecas najādu sugas – jūras najāda Najas marina, lielā najāda Najas major, lokanā najāda Najas flexilis, mazā najāda Najas minor, smalkā najāda Najas tenuissima. Jūras najāda, lielā najāda un mazā najāda Latvijā ir lokāli retumi, kas Eiropā un pasaulē nav apdraudētas, taču lokanā najāda un smalkā najāda ir pasaules mēroga retumi, un Eiropā zināmas tikai 188 lokanās najādas atradnes, bet smalkā najāda pasaulē atrasta tikai 77 vietās.
