Pēdējie pāris gadi pagājuši, varētu teikt, Covid-19 zīmē, un mēs visu laiku ceram, ka beidzot pienāks laiks, kad kļūs labāk. Diemžēl Nostradama pareģojumos paskatoties, tā vis nešķiet.
Kā zināms, slavenais gaišreģis jau tālā pagātnē (1555. izdeva grāmatu – savu pirmo pareģojumu apkopojumu) pareģojis baisus notikumus nākotnē, kas arī piepildījušies. Un, ja ticam slavenajam gaišreģim – viņš pareģojis, ka klāsies vēl grūtāk. Kopš viņš dzīvoja uz šīs zemes, pagājuši vairāk nekā četri gadsimti, taču cilvēki uzskata, ka viņš jau tolaik paredzējis arī šo pandēmiju un visas tās sekas. Vai tiešām ir pamats satraukumam?
Nostradams nenorādīja, ka “klimata pārmaiņas būs reāla problēma” vai “2020. gadā būs globāla pandēmija”. Viņš rakstīja tikai dzejoļus, ko cilvēki var interpretēt dažādi. Turklāt mulsinoši var būt arī tas, ka nereti viņam tiek piedēvētas tādas prognozes, ko viņš patiesībā nemaz nav uzrakstījis.
Nostradams savus pravietojumus rakstīja kā četras dzejas rindas, kas pazīstamas arī kā “četrrindes”. Viņš nodzīvoja 63 gadus un nomira 1566. gadā. Līdz pat savai nāvei viņš stundām ilgi izteica šīs poētiskās prognozes. Tiek uzskatīts, ka viņš paredzēja Francijas revolūciju, princeses Diānas nāvi, 11. septembra teroraktus ASV, kā arī atombumbu. Ja tā ir taisnība, tas ir ne tikai liels sasniegums, bet arī liels brīnums!
Lai gan uzskatām, ka līdz ar Covid pandēmijas sākumu mūs sagaidījuši slikti laiki, paskatoties uz Nostradama pareģojumiem, cilvēci gaida vēl sliktāka nākotne. Bet kas īsti bija šis visgudrais Nostradams?
Nostradams ebreju izcelsmes cilvēks, bet viņa tēvs pievērsās katolicismam, lai glābtu sevi no inkvizīcijas. Gaišreģis uzauga kopā ar astoņiem brāļiem un māsām, taču ģimene nedzīvoja nabadzībā, jo tēvs nopelnīja daudz naudas, tirgojot labību. Nostradamus kļuva par medicīnas cilvēku. Tajā laikā Eiropa cieta no mēra, kas lika stipri pārdomāt to, ko darīt, lai to apkarotu. Viņš ceļoja pa Franciju un Itāliju, veicinot higiēnas ievērošanu un mežrozīšu lietošanu, kas jau tolaik kļuva pazīstams kā lielisks C vitamīna avots. Tolaik citi ārsti paļāvās uz sarežģītākiem, bet mazāk noderīgiem līdzekļiem. Viņa metode izrādījās veiksmīgāka. Lai gan viņam bija medicīniskā karjera, Nostradams ieinteresējās un iegrima tumšākās pētniecības jomās. Viņu vairāk interesēja okultisms, kas sakrita ar dīvainas uzvedības sākumu. Katru nakti viņš pavadīja stundas dziļā meditācijā. Vienīgais pavadonis, kas viņam bija, bija bļoda ar ūdeni, kas piepildīts ar dažādiem augiem. Tas viņu noveda transā, kura laikā viņam bija viņa slavenās vīzijas. Mēs esam priecīgi, ka Nostradamus veltīja laiku šo vīziju uzrakstīšanai. Izgatavojot savu almanahu [Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs, idejiski mākslinieciskā nostādne vai cita pazīme. Parasti iznāk periodiski – red.piez.] viņš ieguva vēl lielāku cilvēku uzticību. Pāris gadus viņš šos almanahus pārdeva, bet tad nolēma, ka ir pienācis laiks kļūt vērienīgākam. Tāpēc viņš uzrakstīja desmit sējumu eposu ar simts prognozēm katrā. Tie aptvēra nākamās divas tūkstošgades! 1555. gadā viņš izveidoja Les Prophéties jeb The Prophecies, (“Pravietojumi”) kurā bija visas viņa prognozes par nākotni.
Ir teorijas, kāpēc viņš nolēma izmantot dzeju, lai slēptu pravietojumus. Runā, ka viņš baidījies, ka reliģiskās varas iestādes to neapstiprinās. Tas varētu būt iemesls, kāpēc tika izmantota arī vairāku valodu kombinācija. Tomēr, acīmredzot, Baznīcai viņš patika! Tas ir vairāk saistīts ar viņas slavenības statusu toreiz.
Tomēr kā īsti visi šie pareģojumi viņam nāca? Kā mēs teicām, viņš dzēra zāļu tējas, kas viņu noveda līdz transam. Bez tam viņš teica, ka izmantoja astroloģiskos aprēķinus, lai prognozētu. Prognozētā planētu un zvaigžņu atrašanās vieta palīdzēja viņam skatīties nākotnē. Ir acīmredzams, ka viņa darbs atsaucas uz dažādiem hronistu un vēsturnieku darbiem. Ir cilvēki, kuri domā, ka viņš vienkārši ar zvaigžņu aprēķinu palīdzību pārstrādāja senās prognozes! Viņa kolēģi “profesionālie” astrologi uzskatīja, ka Nostradams bija nekas cits kā krāpnieks. Taču neatkarīgi no tā, kā viņš nonāca pie saviem pareģojumiem, Nostradams ar savu lielisko prognožu kopumu ieguva slavu. Kopš tā laika cilvēki visā pasaulē ir centušies noskaidrot, ko nozīmē viņa dzejoļi. Tas nav viegli, jo viņa rakstītais ir dīvains. Bet kā cilvēki nonākuši līdz atziņām, ka viņa prognozes bija precīzas?
Lasot pravietojumus, nākas saskarties ar daudzām katastrofām. Mēs visi zinām, ka cilvēces vēsture ir pārpildīta ar šādām lietām. Nostradamam ir neskaidras prognozes par sērgām, kariem, badu un slepkavībām. Nav grūti atrast kaut ko tiem atbilstošu. Tomēr ir dažas patiesi precīzas prognozes. Tās, galvenokārt, ir saistītas ar revolūcijām, slepkavībām un diktatoriem.
Piemēram: “No augšas ļaunums krīt uz ietekmīgāko cilvēku,” savulaik rakstīja Nostradams. Tiek uzskatīts, ka viņš atsaucās uz prezidentu Džonu F. Kenediju, tāpat arī, ka viņš arī paredzēja Lī Hārvijam Osvaldam – atvaļinātam jūras kājniekam, kurš, pamatojoties uz vairākām ASV valdības izmeklēšanām, atzīts par vainīgu ASV prezidenta Džona Kenedija noslepkavošanā: “Nevainīgs miris cilvēks tiks apsūdzēts šajā darbībā.” Viņš teica, ka patiesais vaininieks “paliks miglā tīts”. Ja viņš tiešām ar to prognozēja šos notikumus, tas nozīmē, ka viņš tiešām ir apsteidzis laiku.
Nostradams esot arī paredzējis Nagasaki un Hirosimas bombardēšanu Otrā pasaules kara laikā. Viņš uzrakstīja četrrindi, kurā bija teikts: “Divās pilsētās būs posts, kāds vēl nekad nav bijis.” Viņš arī runāja par “badu posta laikā”, kā arī par “dzelzs izdzēstiem cilvēkiem”. To var uzskatīt par bumbām, kas krīt uz Japānas pilsētām. Ir iespējams to uztvert dažādos veidos.
Arī prognoze par Londonas Lielo ugunsgrēku var šķist intriģējoša. Četrrindē bija teikts: “Taisnīgo asinis Londonā uzņemsies vainu, sadedzināts ar zibens spērienu 20 trīs sešiniekos: Vecā sieviete nokritīs no savas augstās vietas, Vairākas tās pašas sektas tiks nogalinātas.” Ja “20 trīs sešinieki” ir vienāds ar “666”, tā ir neticama sakritība, ka ugunsgrēks notika 1666. gadā. Tomēr to izraisīja nevis zibens, bet uguns. Vai tas padara to ticamu vai nē?
Runājot par salīdzinoši nesenākām traģēdijām, tiek uzskatīts, ka viens no viņa dzejoļiem paredzēja 11. septembra teroraktus ASV. Četrrindē bija teikts: “Metropolē no debesīm nokritīs divi tērauda putni.” Tomēr tekstā ir daudz norāžu, kurās teikts, ka tā ir ne tikai precīza prognoze, bet to pat nav uzrakstījis pats Nostradams. “Live Science” saka, ka tērauds tika izgudrots tikai vairāk nekā divus gadsimtus pēc tam, kad tas tika uzrakstīts. Nekādā veidā to nebija uzrakstījis pats redzētājs. Tāpēc, lai gan ļoti patiesi, vai tiešām īsti?
Lai vai kā, viņam tiek piedēvēti daži pravietojumi, kas, šķiet, norāda uz 2021. un 2022. gadu. Mūsdienu cilvēki uzskata, ka šie dzejoļi ir diezgan tumši un neskaidri un, ja tiek skaidroti, sanāk milzīgas, teiksim tā, ziepes. Piemēram, izdevuma “The Daily Express” eksperti runāja par šīm rindām: “Divreiz vairāk un divas reizes notriekti, Austrumi arī novājinās Rietumus. Jūsu pretinieks pēc vairākām jūras cīņām piedzīvos neveiksmi nepieciešamības laikā.” Britu laikraksts uzskata, ka tā ir atsauce uz Trešo pasaules karu.
Tas izklausās diezgan slikti, ja tiek skaidrots šādi, bet varētu notikt arī “zombiju” apokalipse. Bet varbūt tā ir runa par Covid pandēmiju? Četrrindē teikts, ka krievu ģēnijs izdomās vīrusu, kas to izraisīs: “Daži jauni cilvēki: pa pusei jau miruši, ar tiem sāksies. Mirstot aiz spīta, viņš liks citiem spīdēt.” Tiek apgalvots arī, ka 2021./2022. gadam Nostradams pareģojis neticamus militāros tehnoloģiskos sasniegumus.
Nostradams uzskatījis arī to, ka šajā laikā mēs cietīsim no bada, epidēmijām, slimībām un zemestrīcēm. Kā mēs visi zinām, šīs lietas mūs jau vajā. Viņa uzskati par gadu bija šādi: “Jaunpienācējs vadīs armiju, gandrīz izolētu pat krasta tuvumā: palīdzība no grūtībās nonākušās Milānas elites, hercogs, kuram Milānā atņemtas acis dzelzs būrī.” Tas nemaz neizklausās labi.
Vai tu tici Nostradama pareģojumiem?
