Pārēšanās – slimība? Simptomi, cēloņi un palīdzība sev

Īsumā aprakstot, tā ir liela izēšanās, kuru cilvēks reizēm nespēj vai nevēlas kontrolēt. Pārēšanās simptomi parasti sākas vēlā pusaudža vecumā vai agrīnos brieduma gados, nereti pēc pamatīgu diētu ievērošanas. Šāda ēšana parasti ilgst divas stundas, kad mielojies, kamēr vairs neko nevar dabūt iekšā, taču ir gadījumi, kad šāda pārēšanās var turpināties arī visas dienas garumā ar nelieliem pārtraukumiem. Cilvēks neēd tad, kad ir izsalcis, bet ik pa laikam ēd visu, kas pa rokai, un dara to tik ilgi, līdz pārņem smaguma sajūta no pārpildītā kuņģa.

Galvenās pārēšanās pazīmes:

• Bieži uznākošas un pārejošas, nekontrolējamas ēšanas lēkmes;
• Savu emociju apēšana – ēšana laikā, kad esi ļoti noskumusi un pārdzīvo;
• Pretēji bulīmijai – nav vēlmes apēsto izvemt vai censties sadedzināt kalorijas sportojot.

Cilvēki, kuri sirgst ar pārēšanos, lielākoties cieš arī no pastāvīgas vainas apziņas, regulāra riebuma pret kaut ko vai pat depresijas. Tas liek domāt, ka ēšana palīdzēs justies labāk un atrisinās problēmas. Turklāt, brīžos, kad netiek ēsts, tu domā par to, ka šo māniju vajadzētu pārtraukt, taču realitātē tas nekad neizdodas.

Pārēšanās cikls:

Ēšana var būt kā mierinājums uz īsu brīdi, bet pēcāk realitāte atgriežas kopā ar nožēlu un riebumu pret sevi. Šis process bieži noved pie svara pieauguma un pat aptaukošanās, kas vēl vairāk var pastiprināt nekontrolēto ēšanu. Tas ir kā apburtais loks – cilvēks ēd, lai justos labāk, pēc tam dusmojas uz sevi, taču vēlāk dusmas un slikto sajūtu atkal remdē ēdot.

Pārēšanās pazīmes un simptomi

Cilvēki, kuri cieš no šīs kaites jūtas neērti citu priekšā par saviem ēšanas paradumiem, tāpēc bieži mēģina slēpt to, ka ēd un dara to paslepus. Lai gan lielai daļai pārēšanās upuru ir liekais svars, daudziem tā nav, tas atkarīgs no konkrētās ķermeņa uzbūves un vielmaiņas darbības.

Fiziskie simptomi:

• Nespēja pārtraukt ēšanu vai kontrolēt to, kas tiek lietots uzturā;
• Ātra ēšana (rīšana), tādējādi apēdot vairāk, jo sāta sajūta nerodas uzreiz;
• Ēšana pat tajos brīžos, kad šķietami vēders jau ir tik pilns, ka tajā vairs nekas nelien;
• Ēšana paslepus – lai neviens neredz;
• Normāla, mazu porciju ēšana, kad atrodies kopā ar citiem, bet pārspīlēta – vienatnē;
• Mielošanās visas dienas garumā, neplānojot konkrētas ēdienreizes.

Emocionālie simptomi:

• Stresa un spriedzes izjūta brīžos, kad nevari uzēst vai situācijās, kad jau esi pārēdusies;
• It kā nerealitātes sajūta, jo ēd, kamēr pieēdies, bet pēc tam šķiet, ka tas bijis automātiski, nepiedomājot;
• Ēdot mazāk, šķiet, ka svars nemazinās un nekas nemainās;
• Vainas sajūta, riebums pret sevi un nomāktības sajūta pēc pārēšanās, dusmas uz sevi par to, cik daudz tiek apēsts;
• Izmisums. Spēja kontrolēt ēšanas paradumus un savu svaru šķiet kā neiespējamā misija.

Pazīmes, kas liecina, ka, iespējams, tu ciet no pārēšanās:

Uzdod sev šos kontroljautājumus – jo vairāk atbildes JĀ, jo lielāka iespējamība, ka arī tu ciet no pārēšanās slimības.

• Vai ēšanas laikā tevi pārņem sajūta, ka nekontrolē apēstā daudzumu?
• Vai tu domā par ēdienu gandrīz nepārtraukti?
• Vai mēdz ēst paslepus?
• Vai ēd brīžos, kad jūties slikti?
• Vai mēdz ēst, lai it kā mierinātu sevi un mazinātu stresu?
• Vai izjūti riebumu pret sevi, vai kauna sajūtu pēc tam, kad esi paēdusi?
• Vai esi bezspēcīga pret tieksmi ēst?

Pārēšanās (D)efekts

Šī kaite noved pie dažādām fiziskām, emocionālām un sociāla rakstura problēmām. Cilvēki, kuri cieš no šādiem ēšanas traucējumiem, biežāk sūdzas par dažādām veselības problēmām: stresu, bezmiegu un pat domām par pašnāvību, nekā tie, kam ir normāli ēšanas paradumi. Pārēšanās biežas blakusparādības ir arī depresija, trauksme un ļaunprātība., taču visredzamākais pārēšanās (D)efekts vairumā gadījumu ir acīmredzams svara pieaugums.

Laika gaitā pārēšanās parasti noved pie aptaukošanās. Tas, savukārt, izraisa daudzas medicīniskas komplikācijas, to skaitā: 2. tipa cukura diabēts, žultspūšļa slimības, augsts holesterīna līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens, dažādas sirds un asinsvadu slimības, dažādi ļaundabīgu audzēju paveidi, osteoartrīts, locītavu un muskuļu sāpes, kuņģa un zarnu trakta problēmas un miega apnoja (traucējumi, kam raksturīga atkārtota elpošanas apstāšanās miegā).

Pārēšanās cēloņi

Parasti tā nav viena konkrēta situācija, kas noved cilvēku pie pārēšanās, bet dažādu lietu kopums, tostarp – gēni, emocijas un dzīves pieredze.

Bioloģiskie cēloņi. Lielākā nozīme ir hipotalāmam, kas ir ļoti nozīmīga smadzeņu daļa, kas kontrolē teju jebkuru procesu, kas norisinās mūsu organismā. Tas nozīmē, ka ir jāieklausās savās sajūtās un jācenšas ēst tikai tad, kad patiešām jūti izsalkumu. Vēl zinātnieki ir pierādījuši, ka viens no visbiežākajiem pārēšanās cēloņiem ir – par laimes hormonu dēvētā serotonīna trūkums organismā. Šī bioloģiski aktīvā viela ir viens no spēcīgākajiem garastāvokļa, apetītes, miega un sāpju jūtības noteicējiem cilvēka organismā. Serotonīns veic ļoti svarīgas funkcijas organismā un regulē nervu sistēmas līdzsvaru, psihisko stabilitāti, un garastāvokli. Ja cilvēkam ir laimes hormona deficīts, pasliktinās garastāvoklis, rodas pesimistisks un apātisks noskaņojums.

Sociālie cēloņi. Sociālais spiediens no apkārtējiem par ķermeņa svaru, liekajiem kilogramiem, var likt justies neveikli, tāpēc rodas vēlme slēpt savus ēšanas paradumus. Daži vecāki neapzināti rada bērniem pārēšanās risku, jo izmanto pārtiku kā mierinājumu vai atalgojumu, piemēram, par pacietību vai labu uzvedību iedodot konfekti. Arī tie, kuri bērnībā saņēmuši kritiskas piezīmes par savu izskatu un/vai svaru, ir neaizsargāti un pieaugot pārēšanās riska iespējamība pieaug.

Psiholoģiskie cēloņi. Pārēšanās ir cieši saistīta ar depresiju. Daudzi cilvēki, kuri cieš no nekontrolētas ēšanas vai nu slimo ar depresiju, vai izjūt pastiprinātu nomāktību un ir dažādu problēmu pārņemti. Pārēšanos var vecināt arī zems pašvērtējums, vientulības sajūta un neapmierinātība ar savu ķermeni.

Kā apturēt pārēšanos?

Atkarību no ēšanas ir ļoti grūti pārvarēt, jo šīs “narkotikas”, proti, pārtika ir nepieciešama mūsu izdzīvošanai, tāpēc nav iespējams to atmest pilnībā. Taču tā vietā, lai pilnībā atteiktos no pārtikas patērēšanas, sāc lietot to apdomīgāk, izvēloties veselīgāku, liesāku un vitamīniem bagātāku maltīti. Ēd veselīgi, nevis mielojies emociju iespaidā. Veselīgs uzturs nav nekas sarežģīts, tas nozīmē, ka jāsabalansē sava maltīte, pārliecinoties, ka tiek uzņemts pietiekams un pareizs vitamīnu, ogļhidrātu, proteīnu un minerālvielu daudzums.

10 ieteikumi kā pārvarēt pārēšanos

1. Uzveic stresu! Atrodi citu veidu kā rīkoties stresa situācijās, piemēram, skaiti mantru, meditē, iemācies dziļo elpošanu u.c. līdzīgas lietas, bet “neapkaro” to ar ēdienu.

2. Ievēro vismaz 3 ēdienreizes! Noteikti neaizmirsti par brokastīm, ēd sabalansētas pusdienas un vakariņas, starplaikos vari izvēlēties veselīgas uzkodas – augļus un dārzeņus. Ieturi regulāras ēdienreizes, jo maltītes izlaišana bieži noved pie pārēšanās turpmākajā dienas daļā.

3. Izvairies no kārdinājuma! To visvieglāk izdarīt, ja tev mājās nav dažādu neveselīgu uzkodu un saldumu. Atbrīvojies no tiem.! Ja gribēsi našķoties, sameklēsi augļus vai dārzeņus – un arī tā būs lieliska, turklāt veselīga uzkoda. Pāris burkānu vakarā būs pilnīgi nekaitīgi, taču pāris konfektes… nu, tu jau zini.

4. Aizmirsti par diētām! Pārspīlēta neēšana vai izvairīšanās no konkrētiem produktiem, radīs vien lielāku vēlmi pēc tiem. Ja badosies un regulāri jutīsi izsalkumu – agrāk vai vēlāk, bet tomēr pārēšanās būs neizbēgama. Tā vietā labāk ēd visu, bet ar mēru. Ēd lēnām un centies apstāties tiklīdz jūti, ka esi remdējusi izsalkumu, nevis ēd līdz pilnīgai vēdera pāpildījuma sajūtai.

5. Sporto! Tas ne tikai palīdzēs atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, bet arī uzlabos tavu garastāvokli, vispārējo veselības stāvokli un mazinās stresu.

6. Cīnies ar garlaicību! Tā vietā, lai našķētos, kad kļūst garlaicīgi, atrodi citu nodarbošanos, piemēram, piezvani draudzenei, lasi grāmatu, izej pastaigāties, glezno vai nodarbojies ar rokdarbiem u.c. lietām, kas tev ir saistošas.

7. Izgulies! Kad jūties nogurusi un iztukšota, ēdiens tev ir veids kā vari mēģināt uzņemt enerģiju. Tā vietā labāk nosnaudies vai dodies gulēt agrāk.

8. Ieklausies savā ķermenī! Iemācies atšķirt emocionālo baudu no fiziskās. Neēd, ja tik tiešām nejūties izsalkusi.

9. Izveido ēšanas dienasgrāmatu! Pieraksti, ko, kad un cik daudz tu ēd. Ar laiku varēsi vilkt dažādas paralēles, kas palīdzēs tev atpazīt savas izjūtas un garastāvokli, kas tevi pārņem reizēs, kad piedomā pie pareizas ēšanas un tad, kad pārēdies.

10. Atrodi atbalstu! Svarīgi ir runāt par savu problēmu. Tam nav obligāti jābūt ar profesionāli. Atrodi atbalstu savā ģimenē. Tas palīdzēs!

Atceries – ar pārēšanās tieksmi ir iespējams tikt galā, vajag tikai pacensties un ticēt saviem spēkiem. Ja tomēr tas nepadodas, meklē speciālista palīdzību – vērsies pie dietologa, psihologa vai terapeita.