Daudzu pāru dzīvēs pienāk brīdis, kad tie apsver bērniņa ienākšanu ģimenē. Diemžēl Pasaules Veselības organizācijas statistikas dati liecina, ka vienam no sešiem pāriem reproduktīvā vecumā, proti, aptuveni 15 % pāru, konstatē neauglību. Gan sieviešu, gan vīriešu neauglības iemesli ir ārkārtīgi dažādi, tomēr arvien vairāk speciālistu tiecas uzskatīt, ka to būtiski var ietekmēt arī cilvēka papilomas vīruss (CPV), ar kuru savas dzīves laikā sakaras aptuveni 80 % pasaules iedzīvotāju. Tāpat šis vīruss var izraisīt arī tādas nopietnas saslimšanas kā dzemdes kakla, maksts, vulvas, dzimumlocekļa, mutes un rīkles dobuma, kā arī anālās atveres vēzi. Urologs Dr. Andris Ābele un ginekoloģe Dr. Kristīne Pčolkina skaidro, kā cīnīties ar CPV. Pāru neauglības bieds – cilvēku papilomas vīruss
Viļņas Universitātes slimnīcas Santaros klīnika no 2017. līdz 2018. gadam veica pētījumu par CPV ietekmi uz pāru neauglību. Tajā piedalījās 100 pāri, kuri klīnikā vērsušies, lai veiktu medicīnisko apaugļošanu. Pāru analīzes liecināja, ka vairāk nekā trešdaļai eksperimenta dalībnieku organismā tika konstatēts cilvēku papilomas vīruss. 19% gadījumos to atklāja sievietēm, savukārt 20% gadījumos – vīriešiem. Tā kā CPV biežāk tika atklāts vīriešiem, kuriem konstatētas novirzes spermas kvalitātē, var secināt, ka CPV var būt viens no potenciālajiem neauglības iemesliem. Līdzīgi pētījumi notikuši arī citviet pasaulē.
“CPV nav galvenais pāru neauglības cēlonis, taču tas noteikti jāuztver kā vērā ņemams riska faktors. CPV klātbūtne spermā pētījumos novērota katram sestajam vīrietim, kas varētu samazināt spermatozoīdu kustīgumu un daudzumu, kā arī paātrināt to bojāeju utt. Lai arī mums šķiet, ka vīrusu organismā noteikti pamanīsim, vīriešiem visbiežāk šī infekcija norit bez jebkādiem simptomiem. Savukārt ar to inficēties ir gaužām vienkārši – visizplatītākais vīrusa pārnēsāšanas ceļš ir vagināls, orāls vai anāls sekss. Un izsargāties no šī vīrusa nepalīdz pat prezervatīvs. Ar to dzīves laikā saskaras aptuveni 80% pieaugušo. Diemžēl šis vīruss var palielināt ne tikai neauglības iespēju, bet kļūt par vēža izraisītāju. Statistika liecina, ka 33% dzimumlocekļa vēža gadījumu un līdz pat 90% anālās atveres vēža gadījumu vīriešiem ir saistīti ar augsta riska CPV infekciju. Savukārt sievietēm, kuras šo vīrusu mēdz iegūt no saviem partneriem, tas var izraisīt dzemdes kakla vēzi,” skaidro urologs Dr. Andris Ābele.
“Lai arī dzemdes kakla priekšvēža saslimšana neietekmē grūtniecības iestāšanos, tomēr pēc ārstēšanas ir iespējamas komplikācijas. Nedaudz, bet palielinās priekšlaicīgu dzemdību risks (no 34 grūtniecības nedēļas). Tomēr svarīgi atcerēties, ka CPV 99% gadījumu ir dzemdes kakla vēža ierosinātājs. Par laimi, tieši dzemdes kakla vēzis ir viens no vēža veidiem, kuru iespējams diagnosticēt agrīni – priekšvēža (labdabīgā) stadijā. Lielākajai daļai cilvēku vīruss spontāni izzūd 1 -2 gadu laikā. Lai attīstītos dzemdes kakla vēzis, nepieciešami vairāki gadi un pat gadu desmiti. Sievietei regulāri veicot skrīninga pārbaudi un laicīgi atklājot priekšvēža saslimšanu, to var veiksmīgi ārstēt, nepieļaujot, ka slimība progresē līdz dzemdes kakla vēzim. Ļoti svarīgi ir izmantot valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīninga pārbaudi katrai sievietei no 25 līdz 70 gadiem un izmaiņu gadījumā veikt tālākos dzemdes kakla izmeklējumus, ja nepieciešams ārstēšanu, lai novērstu dzemdes kakla vēža draudus. Profilaktiska vakcinācija samazina risku inficēties ar CPV, attiecīgi arī iespējamo priekšvēža un vēža saslimšanu. Vakcinācija pret CPV ir rekomendējama jebkuram cilvēkam vecumā no 9 gadiem,” iezīmē Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina.
Vienīgā drošā metode, kā izvairīties no saslimšanas ar CPV, ir vakcinācija. Jau vairākus gadus šo vakcīnu par valsts budžeta līdzekļiem nodrošina meitenēm un zēniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot). Lai arī tiek uzskatīts, ka tā ir visefektīvākā tieši pirms dzimumdzīves uzsākšanas, pētījumi pierāda, ka vakcīna ir efektīva arī pieaugušajiem, samazinot iespēju saslimt ar vēzi, kā arī – nevēlamos neauglības un grūtniecības riskus.
“Gan sievietēm, gan vīriešiem vecumā līdz 45 gadiem ieteiktu vērsties pie sava ārsta un savstarpēji apspriest vakcinācijas jautājumu. Es to pavisam noteikti iesaku saviem pacientiem. Ar CPV varam saskarties jebkurā dzīves posmā, un ar katru jaunu seksuālo partneri inficēšanās risks paaugstinās. Lai arī bieži šis vīruss mēdz dažu gadu laikā no mūsu organisma izzust pats, gadījumos, kad tas ietekmē mūsu auglību vai izraisa onkoloģisku saslimšanu, sekas var būt neatgriezeniskas! Iesaku ikvienam savlaicīgi parūpēties par savu veselību, lai nākotni varam sagaidīt ar mierīgāku sirdi,” aicina Dr. Andris Ābele.
Seko mums arī soctīklos: Facebook, Instagram, X
