Autors: Iveta Odiņa
Jautā BrīvBrīdis.lv lasītāja Marita: „Manai 5 gadīgajai meitai jau ilgstoši ir miega traucējumi, šķiet, ka viņai tas ir iedzimts no manis, jo esmu mēnessērdzīga. Vai varat paskaidrot, kas var izraisīt šādas problēmas? Ko man darīt?”Atbild BrīvBrīdis.lv
Miegā pavadām vismaz trešo daļu no dzīves, tāpēc jāpievērš uzmanību arī šās daļas izpētei. Piedāvājam Rīgas Stradiņa universitātes docenta Normunda Limbas skaidrojumu par mēnessērdzību un ieteikumus veselīgam miegam.
Biežākās sūdzības, apmeklējot miega ārstu
Ziemeļu puslodē cilvēku galvenā vaina nakts miega jomā ir bezmiegs – cilvēkam grūti iemigt vai arī viņš pamostas naktī un nespēj pēc tam iemigt. Šos traucējumus speciālisti saista ar gaismas trūkumu un depresiju.
Amerikāņiem 90% miega kabineta apmeklētāju sūdzas par miega apnoju (elpošanas traucējumi miegā) un tās sekām – miegainība dienā, samazinātas darbaspējas, atmiņas un koncentrēšanās traucējumi. Arī Latvijā miega apnoja ir bieža parādība. To parasti saista ar krākšanu, kas ir parādības sociālā daļa, proti, traucē citus. Ārsts nodarbojas ar elpošanas traucējumiem, kuri rodas tajā pašā laikā un jūtami iedragā krācēja veselību pat lielākā mērā nekā, piemēram, mēnessērdzība.
Pirms sāk ārstēt kādu miega vainu ir jāzina un jāievēro miega higiēnas noteikumi:
- guļamistabā jābūt vēsākam gaisam nekā citās telpās;
- nepieciešams klusums un tumsa vai pustumsa;
- gultai jābūt ērtai;
- samazināt vai pārtraukt lietot nikotīnu, alkoholu, kofeīnu, enerģijas dzērienus;
- noteiktā laikā iet gulēt un celties;
- niziskas aktivitātes pārtraukt ne vēlāk kā 2 stundas pirms gulēt iešanas;
- nerisināt problēmas gultā;
- nepieēsties pirms gulētiešanas – pieļaujamas tikai vieglas uzkodas;
- censties samazināt gultā pavadāmo laiku – negulēt diendusu, ja vakaros nevar aizmigt;
- ja nevar iemigt pusstundu, tad jāceļas un jālasa vai jākārto marku kolekcija. Kad uznāk miegs, atkal jāliekas gultā.
Mēnessērdzība jeb somnambulisms
Aktivitāti miegā biežāk novēro bērniem līdz 12 gadu vecumam, dažādās izpausmēs – sākot no zobu griešanas un runāšanas līdz staigāšanai. Līdz pat 50% bērnu „aizraujas” ar nakts aktivitātēm un tas netiek ārstēts. Vēlākās bērna attīstības stadijās somnambulisma simptomi mazinās līdz izzūd.
Pieaugušam nakts staigātājam nepieciešama neirologa konsultācija un psihisku traucējumu izslēgšana. Var palīdzēt nelielas nomierinošu preparātu devas, bet galvenā palīdzība ir vides pielāgošana nakts pastaigām. Stikli guļamistabas durvīs, trepes, elektrības vadi un citi šķēršļi var apdraudēt mēnessērdzīgo, pretēji mītam, ka tas var iet pa jumtu un nenokrist. Mītisks ir arī aizliegums staigātāju modināt. Pēc īsa apjukuma brīža cilvēks pamodīsies un atgriezīsies gultā.
Mēnessērdzības iemesls var būt iedzimtība – ja vecāki staigāja miegā, tad liela iespēja, ka arī bērni un mazbērni ies. Biežāk to novēro identiskiem dvīņiem un desmit reizes biežāk tiem, kuriem vecāki ir mēnessērdzīgi.
Mēnessērdzība var izpausties arī dažādu slimību gadījumā, piemēram, drudzis, aritmija, astma miegā, psihes traucējumi, miega apnoja, gastroezofageāls reflukss u.c.
Nakts aktivitātes var izraisīt vai veicināt:
- miega deficīts;
- stress;
- nekārtīgi miega paradumi;
- alkohola intoksikācija;
- medikamenti – miega līdzekļi, neirostimulatori – kofeīns, nomierinoši līdzekļi, antihistamīna preparāti u.c.
- arī enerģijas dzērienu un kafijas pārmērīga lietošana var radīt līdzīgus miega traucējumus.
Mēnessērdzības profilakses nolūkos ieteicams izvairīties no pārpūles, negulēšanas, stresa, alkohola, antidepresantiem un konfliktiem.
BrīvBrīdis.lv novēl būt tev veselai!
