Kad vēl, ja ne vasarā, baudīt ūdens priekus un nodoties peldēšanai upēs, ezeros un jūrā? Turklāt peldēšana ir ne vien patīkama, bet arī sniedz daudz ieguvumu mūsu organismam – stiprinot imunitāti un ķermeni kopumā.
Kāpēc vajag peldēt un mācīt to darīt arī bērniem? Kā peldēt pareizi un ar ieguvumu veselībai? Konsultē un padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore, A kategorijas peldēšanas trenere Jeļena Solovjova un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Peldēšanās dabas ūdenstilpēs Latvijā var būt visai izaicinoša nodarbe, jo mūsu vasaras ne vienmēr lutina ar spožu sauli, kura uzsilda ūdeni līdz ķermenim patīkamai temperatūrai. Tomēr – pakāpeniski un pareizi uzsākot peldēšanu atklātos ūdeņos, ir iespējams pozitīvi ietekmēt imūnsistēmu un veselību. Protams, drošāk un patīkamāk sākt peldēšanas sezonu ir baseinā, bet nekas nesniedz tik daudz fizisku un psiholoģisku ieguvumu kā uzturēšanās dabā. Un tie, kas vasarā regulāri peldas, bieži vien pat nemana vasaras beigas, turpinot peldes arī rudenī un ziemā, kļūstot stiprāki un rūdītāki. Bet – nu par visu pēc kārtas.
Kāpēc peldēt?
Jāsāk ar pašu svarīgāko – peldēšana ir viena no izdzīvošanas pamatprasmēm, kas būtu jāapgūst ikvienam. Tas pat ir svarīgāk par visiem veselības ieguvumiem, ko sniedz šī regulārā ķermeņa izkustināšana, jo, pēkšņi iekrītot ūdenī, tieši peldētprasme var būt tā, kas šķir likteni uz vienu vai otru pusi.
Apgūstot peldētprasmi, klāt nāk daudz pozitīvu ieguvumu, tāpēc grūti atrast iemeslu, kāpēc nepeldēt. Vai zināji, ka ūdenī vielmaiņa ir pat četras reizes ātrāka nekā uz sauszemes? Tāpēc tas ir lielisks veids, kā uzturēt sevi formā un pie labas veselības, jo līdz ar vielmaiņas paātrināšanos paātrinās arī citi procesi – uzlabojas asinsrite, labāk tiek apasiņoti orgāni, elpa kļūst dziļāka, un organisms saņem vairāk skābekļa. Un, protams, vēsais ūdens, īpaši āra ūdenstilpnēs, lēnām norūda cilvēku, padarot viņu spēcīgāku un izturīgāku, jo ķermenim nemitīgi sevi ir jāsilda.
Vai peldēt aukstā laikā?
Ja cilvēks visu vasaru cītīgi peldas, kaut vienu aplīti ezerā pāris reižu nedēļā, viņš lēnām, bet pakāpeniski sevi norūda un, turpinot šo ieražu rudenī, var iepeldēt pat ziemā. Saskaņā ar Veselības inspekcijas datiem, peldsezona Latvijā oficiāli sākas 15. maijā un beidzas 15. septembrī. Tātad – četri mēneši, kuros sevi pieradināt pie vēsāka ūdens un, kas zina, varbūt neapstāties un peldēt arī ziemā.
Izrādās, peldēm vēsā, pat aukstā ūdenī piemīt daudz labu īpašību. Šo nodarbi visprecīzāk varētu raksturot kā terapiju miesai un garam. No vienas puses, peldoties vēsākā ūdenī, dabiski palīdzam organismam stāties pretī vīrusiem un slimībām. No otras puses, atbrīvojamies no stresa un spriedzes. Peldes noteikti ir ieteicamas tiem, kas ikdienā veic garīgi smagu darbu vai ir pakļauti paaugstināta stresa līmenim, – peldoties aukstā ūdenī, nostiprinās ne vien fiziskais, bet arī garīgais spēks.
Peldes vēsā un aukstā ūdenī palīdz nostiprināt kapilārus, uzlabo sirds un asinsvadu, un elpošanas darbību. Ieguvums ir arī ādas veselības uzlabošanās, tas palīdz ķermenim tik ātri nenovecot. Tomēr nevajadzētu arī pāršaut pār strīpu – lai sasniegtu vislabāko rezultātu un peldes arī aukstākā ūdenī kļūtu baudāmas, visiem jaunajiem entuziastiem der ielāgot, ka pozitīvo ietekmi var just tikai pēc regulārām peldēm. Izmantot šoka terapiju un lēkt aukstā ūdenī šad un tad, kad sanāk, nav ieteicams. Peldot aukstā ūdenī, ļoti svarīga ir tieši pakāpenība un regularitāte. Divas trīs reizes nedēļā būtu optimāli veselības uzlabošanai. Necenties sasniegt ilguma rekordus! Vēsā vasaras rīta ūdenī pāris aplīšu ir optimāls peldēšanās ilgums. Tā, lai, izkāpjot krastā, lūpas un pirksti nav zili no aukstuma, jo tas var radīt gluži pretēju efektu – imunitāte sarūk.
Peldēšana kā masāža mugurai
Peldēšana ir ciklisks sporta veids, kurā atpūta mijas ar kustību. Mugurai un muskuļiem šāds cikliskums ir veselīgs. Pareizi peldot, iespējams iegūt to pašu efektu, ko ejot uz masāžām – mugura atslābinās un tajā pašā laikā tiek izvingrināta. Tomēr tikai ar noteikumu, ka tiek peldēts pareizi. Tas ir – cikliskām, saskaņotām kustībām. Ja kustības ir haotiskas, muskuļi nepārtraukti ir saspringti, liekot arī mugurai tādai būt.
Īpaši piesardzīgiem jābūt, ja ir muguras problēmas. No vienas puses, peldēšana muguras problēmas var veiksmīgi risināt, no otras – pastiprināt. Peldot ar paceltu galvu, var izrādīties, ka peldēšana ir nodarījusi lielāku postu nekā labumu. Muguras problēmu gadījumā par drošāko un saudzīgāko peldēšanas stilu tiek uzskatīta peldēšana uz muguras.
Ko nozīmē mācēt peldēt?
Vairums šā vai tā peldēt prot, un slavenākie peldēšanas stili, protams, ir sunītis un vardīte. Ar tiem iespējams tikt uz priekšu, un tie šķiet psiholoģiski drošāki, jo nav jābāž galva zem ūdens, kas daļai cilvēku šķiet lielākais bieds. Un kā nu ne – bāžot galvu zem ūdens, jāaiztur elpa un jāmācās pareiza elpošana, citādi sanāks iedzert pamatīgu devu ūdens. Lai nebūtu galva jāmērc zem ūdens, mēs to atgāžam, lai turētu pēc iespējas tālāk no ūdens. Tomēr patiesība ir tāda, ka cilvēks nav piedzimis ar atgāztu galvu, un tāpēc peldēšana šādā pozā nav cilvēkam paredzēta. Šāds ķermeņa stāvoklis nav dabisks, vēl vairāk – tieši no tā ir jāizvairās, jo mugurkaulam un kakla skriemeļiem tiek uzlikts liels slogs, kuru pat nepamanām – ūdenī ir bezsvara stāvoklis, tas lieliski maskē saspringumu. Tomēr kakla skriemeļi to jūt.
Ja nu tomēr citā veidā peldēt iemācīties nesanāk vai nav drosmes, iespējams arī vardīti padarīt kakla skriemeļiem draudzīgāku. Tas ir – peldot jāielaiž dziļāk kājas, lai normalizētu ķermeņa leņķi pret galvu. Jā, peldēšana šādā pozā ir grūtāka un lēnāka, jo ūdens pretestība ir daudz lielāka, bet vismaz netiek nodarīts pāri mugurai un kakla skriemeļiem, ūdenstilpe joprojām ir pārskatāma un lēnām var apgūt elpošanas ritmu. Iemācoties pareizi elpot, būs vieglāk apgūt jau pareizākus peldēšanas stilus.
Peldēšanas lielākie ieguvumi
- Tiek trenēta izturība un kopējā fiziskā sagatavotība – peldēšana ir viens no tiem sporta veidiem, kas vislabāk trenē sirds un asinsvadu sistēmu.
- Attīstās elpošanas sistēma, jo peldēšanā tai tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība nekā citos sporta veidos.
- Peldot tehniski pareizi, tiek noslogotas muskuļu grupas, kuras sauszemes treniņos lielākoties paliek novārtā.
- Vielmaiņa ūdenī notiek pat četras reizes ātrāk nekā uz sauszemes, tāpēc ar peldēšanu var lieliski uzturēt sevi formā.
- Ar peldēšanu teorētiski var nodarboties visi, kuriem ārsts to nav liedzis darīt.
Kāpēc vērts vest bērnus uz peldēšanas treniņiem?
Peldēšana un brīva jušanās ūdenī ir viena no iemaņām, ko ir svarīgi apgūt ikvienam. Un nevis tikai plunčāties ūdenī, bet tiešām peldēt. Īpaši svarīgi to mācīt bērniem, jo viņi ūdenī jūtas daudz brīvāk nekā pieaugušie, kam apgūt peldētprasmi nereti ir grūtāk. Bērniem nav personīgās pieredzes – viņi tikai grib darīt. Viņiem ūdens saistās ar izklaidi un spēlēm, tāpēc pareizas peldētprasmes apgūšana var šķist kā spēle. Pieaugušie jau visu zina – ka var noslīkt, sarīties ūdeni, ūdens kodīs acīs, kaut kas var nesanākt… Visprātīgāk būtu bērnus vest pie trenera, jo – lai arī pats māki peldēt, tas nenozīmē, ka pratīsi iemācīt peldēt citam. Ir labi, ja pamatu ieliek profesionālis, jo pēc tam labot kļūdas ir grūtāk nekā jau no bērnības iemācīties peldēt pareizi.
Treneri arī novērojuši: bērni, kuri tiek vesti uz baseinu, slimo retāk, jo viņu imunitāte ir daudz augstāka nekā citiem.
Interesants fakts ir tas, ka cilvēks piedzimstot jau māk peldēt, nirt un aizturēt ūdenī elpu. Ja bērnu jau kopš pirmajām dienām laistu peldēt, viņš šo prasmi neaizmirstu. Ja pārtraukums starp bērna nākšanu pasaulē un nākamo peldināšanas reizi ir kaut seši mēneši, bērns peldētprasmi būs jau aizmirsis.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – ūdens peldes ir lielisks veids, kā stiprināt gan savu imunitāti, gan fizisko formu. Lai saglabātu peldēt prieku, pie lielām slodzēm ieteicams lietot B grupas vitamīnus, kas organismu uzturēs nepieciešamā tonusā un ļaus izvairīties no krampjiem. Ieteicams peldēšanai izvēlēties labi pārredzamas un sev zināmas ūdens tilpnes. Ja peldat baseinā, tad, lai organisms spētu tikt galā ar hlora joniem, ar ko bieži tiem veikta dezinfekcija, kā antioksidantu ieteicams lietot C vitamīnu. Un, lai organisms spētu sevi atjaunot pēc lielākas slodzes, ir ieteicams E vitamīns, kas neitralizēs organismā radušos brīvos radikāļus. Tāpat, palielinoties fiziskajai slodzei, jāseko pietiekamam olbaltumvielu daudzumam uzturā.
Baudiet vasaru – ūdens un peldēšanas priekus – un esiet veseli!
