Videi draudzīgi ikdienas paradumi mājsaimniecībā palīdz taupīt savus un planētas resursus. Tomēr, ja tie īstenoti savā tuvākajā apkaimē kopā ar līdzcilvēkiem, zaļo paradumu spēks iegūst lielāku jaudu. Kad kopiena aktīvi iesaistās dažādās iniciatīvās, tā ne tikai samazina savu ietekmi uz vidi, bet arī veicina ciešāku savstarpējo sadarbību un solidaritāti, kā arī zināšanu un prasmju apmaiņu, norāda vides zinātnieks un biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga. Pieci veidi, kā palīdzēt savai apkaimei un planētai
Latvijā jau ir daudz labu piemēru kopienas vides aktivitātēm, tāpēc ieskats dažās no tām, kā kopā ar līdzcilvēkiem samazināt patērēto resursu un atkritumu daudzumu, vienlaikus palīdzot viens otram un arī planētai.
Kopienas dārzs
Arī tiem, kuriem īpašumā nav sava mazdārziņa, ir iespēja iejusties dārznieka lomā. Pavasaris ir īstais laiks, lai kopā ar kaimiņiem, draugiem, kolēģiem vai citiem līdzīgi domājošiem cilvēkiem iekoptu koplietošanas dārzu. Tam nepieciešams kāds pašvaldības vai privātais zemesgabals, kurā izveidot vairākas individuālas vai koplietošanas dobes, piemēram, sezonas zaļumu, ogu, dārzeņu vai ziedu audzēšanai.
Kopīgā rosīšanās dārzā ļauj ne tikai gūt prieku par izaudzēto, bet arī dod iespēju pastrādāt un atpūsties svaigā gaisā jebkurā vecumā, uzlabojot labsajūtu un veicinot apkaimes sociālo integrāciju. Par kopienas dārza vietu var kļūt arī kāda patlaban jūsu apkaimē neizmantota teritorija, tādējādi tai uz noteiktu laiku piešķirot jēgpilnu pielietojumu. Latvijā kopienas dārzi jau iekopti Rīgā, Siguldā, Cēsīs, Liepājā un citviet, iesaistot kā skolēnus un viņu vecākus, tā arī seniorus un citus aktīvistus.
Kopienas ledusskapis
Labs veids, kā samazināt derīgu pārtikas produktu nonākšanu atkritumos, vienlaikus parūpējoties par tiem, kuriem pārtika nepieciešama, ir kopienas ledusskapis. Šāds ledusskapis jāuzstāda publiskā vietā, kurā ikviens var ievietot vai izņemt pārtikas produktus. Jāpiebilst, ka kolektīvajā ledusskapī nedrīkst ievietot produktus atvērtos iepakojumus un pašgatavotus ēdienus, kā arī pirms produkta atstāšanas vai paņemšanas nepieciešams pārliecināties par tā derīguma termiņu un kvalitāti.
Būvmateriālu un remonta lietu apmaiņa
Ja pēc remonta pāri palikusi krāsa, eļļas, tapetes, otas vai citi vēl izmantojami būvmateriāli, tiem ir iespēja kļūt par noderīgu interjera elementu kādā citā mājoklī. Kopš Latvijā ir izveidots pirmais būvgružu, būvmateriālu un remonta lietu apmaiņas punkts un tā informācijas vietne www.lietovelreiz.lv, ikvienam tajā ir iespējams bez maksas nodot, paņemt vai apmainīt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, remonta lietas, interjera priekšmetus un strādājošu elektrotehniku.
Apmaiņas punkts atrodas Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā, un tajā noteiktas kvalitātes būvgružus var iemainīt arī pret grunti vai šķembām, kas iegūtas otrreizējā pārstrādē. Šāda veida apmaiņas punkts ir viens no tā dēvētās “dalīšanās” jeb koplietošanas ekonomikas piemēriem Latvijā, kas ļauj efektīvāk izmantot preces, ietaupīt naudu un vienlaikus arī samazināt atkritumu apjomu. “Svarīgi apzināties, ka mēs nevaram visu atbildību par vides slodžu mazināšanu uzlikt indivīdam. Vairāk ir jādomā par tādas vides veidošanu, kur ilgtspējīgs dzīvesveids var attīstīties, un kopienu iniciatīvas tam var būt labs atbalsts,” stāsta J.Brizga.
Energokopienas
Pamazām mūsu valstī sāk veidoties arī energokopienas. Tas ir sadarbības formāts atjaunīgās enerģijas ražošanai un izmantošanai vietējā līmenī, iesaistoties vairākiem dalībniekiem – iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldībām u.c. Piemēram, energokopienu var veidot iedzīvotāji, kuri sadarbībā ar pašvaldību kopīgi investējuši uz vietējā bērnudārza izvietotos saules paneļos un pēc tam visiem ir iespēja patērēt to saražoto elektroenerģiju. “Patlaban Latvijā energokopienu nav daudz, tomēr tās ir būtisks energosistēmas dalībnieks, kura loma nākotnē tikai pieaugs,” lēš vides zinātnieks. Piemēram, Beļģijā ir viena no vecākajām energokopienām Eiropā. Tajā iedzīvotājiem savulaik bijusi iespēja vēja parku izveidē investēt salīdzinoši nelielas naudas summas, kas mērāmas vairākos simtos eiro, un kļūt par šo atjaunojamās enerģijas parku daļu turētājiem. Tagad savās mājsaimniecībās viņiem joprojām ir iespēja patērēt tajos saražoto elektroenerģiju.
Saplēstas mantas iemācīties salabot pašam
Kopienu stiprināt iespējams arī praktiski apgūstot prasmes, kā pašam salabot savas saplēstās mantas vai arī to iemācīt darīt citiem. Latvijā jau gandrīz desmit gadu notiek mantu labotavas jeb Repair Cafe pasākumi, kuru ideja aizgūta Amsterdamā. Proti, ikvienam ir iespēja atnākt uz pasākumu, lai tajā satiktu ar visiem nepieciešamajiem instrumentiem aprīkotus lietpratējus un meistaru pavadībā iemācītos salabot saplēstus telefonus, austiņas, apģērbu, gaismekļus, velosipēdus un citas sadzīves lietas. Savukārt tie, kam šīs prasmes jau ir, Repair Cafe kustība piedāvā kļūt par brīvprātīgajiem meistariem, palīdzot mantas salabot citiem. Interesanti, ka, piemēram, Berlīnes Tehniskajā universitātē jaunajiem inženieriem studiju procesa ietvaros ir pienākums piedalīties šāda veida pasākumos, lai iedzīvotājiem nodotu savas prasmes sadzīves lietu labošanā, stāsta J.Brizga.
Par dažādiem zaļā dzīvesveida paradumiem kopienās un darba kolektīvos jau aprīlī vēstīs arī jaunais raidījumu cikls “Mēs darām tā”, ko VFS FILMS īsteno ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu un kas tiks demonstrēts ReTV, kā arī interneta vidē.
