„Čalīt, skaties, ko es tūlīt izdarīšu,” – mēs bieži vien redzam, kā amatierisks entuziasms un elementāru fizikas likumu nezināšana beidzas ar traumām. Bet atliek vien šādus pārgalvju filmētus video ievietot internetā, lai tie īsā laikā kļūtu ļoti populāri.
TV kanālā „National Geographic” ar jaunām sērijām atgriežas raidījumu cikls „Muļķību zinātne”, kura vadītājs Ričards Hamonds pēta populārus neveiksmju video un atklāj fizikas, ķīmijas un bioloģijas likumus, kurus būtu vērts atcerēties ikvienam karstgalvim.
Necelies kājas, ātri braucot ar motociklu
Galu galā – motocikls nav sērfošanas dēlis. Pieceļoties līdzsvaru, visticamāk, noturēsi, ja kājas turēsi pietiekami plati, taču vai tev izdosies nolekt sēdus ar abām kājām vienlaikus? Motocikls ātrumā ir pietiekami stabils, bet tu, stāvot uz vienas kājas – diezin vai.
Ja koncertā „peldēsi” pāri skatītājiem, lec ciešā pūlī
Tu taču nevēlies, lai draugi pēc aplama lēciena tevi nodēvē par zilonīti? Ķērējiem visiem kopā ir jāspēj līdzsvarot „peldētāja” krišanas spēku, proti, ir jābūt tik daudz rokām, cik vien tas ir iespējams. Nelec no pārāk liela augstuma, jo tad pūlim nav nekādu izredžu tevi noķert.
Lecot ar BMX riteni, izvēlies pareizo leņķi un sienu
Prasmīgu braucēju triki pilsētā vienmēr izskatās skaisti, taču reizēm lēkšana izvēršas bīstami dumja. Optimālais lēkšanas leņķis ir 45 grādi, taču riteņu berze nekad nav pietiekama, lai ilgstoši varētu noturēties uz sienas. Zemes pievilkšanas spēks būs jaudīgāks. Protams, vienkāršāk ir lēkt uz izliektas sienas, taču tad jāatceras, ka nedrīkst piezemēties pārāk ātri vai pārāk smagnēji.
Gribi labi slidot, mācies pareizi bremzēt
Izskatās glīti un viegli, kad daiļslidotāji slīd pa ledu kā balerīnas? Arī profesionāli hokejisti var ātri nobremzēt vajadzīgajā mirklī. Āķis slēpjas spējā ar slidām radīt pietiekamu berzi, lai apstātos. Ātrs pagrieziens, viegla saliekšanās un viss. Ja nenobremzēsi pats, apmale vienmēr palīdzēs. Starp citu, slidas optimālais slīpums ir apmēram 45 grādi.
Braucot ar segveju, skaties uz ceļu
Tu taču zini, ka iecienītais segvejs būtībā ir apgriezts svārsts? Tas nozīmē, ka uz priekšu var tikt, svārstot braucamrīku uz priekšu un atpakaļ. Bet… segvejs nav pietiekami ātrs, lai, riepām zaudējot saķeri ar ceļu, izdotos noturēt līdzsvaru.
Skaties kanālā „National Geographic”, kā trakus, pārsteidzošus un pat sāpīgus trikus skaidro Ričards Hamonds. Raidījuma „Muļķību zinātne” 2.sezonas sērijas skatāmas no 10.februāra otrdienās plkst. 22.00.
