27. septembrī aprit 40 gadi kopš viena no pasaulē zināmākajiem neveiksmīgajiem balonu palaišanas pasākumiem – Balloonfest ’86* Klīvlendā, ASV. Toreiz debesīs tika palaisti gandrīz 1,5 miljoni balonu, taču mainīgo laikapstākļu dēļ iespaidīgā akcija ātri pārvērtās plaša mēroga haosā. Baloni nonāca pilsētas ielās un Ēri ezerā, apgrūtināja satiksmi, traucēja lidostas darbībai un sarežģīja glābšanas operāciju. “Latvijas Zaļais punkts”, atgādinot par šo notikumu, aicina aizdomāties par vienkāršu, bet bieži ignorētu faktu – arī viens debesīs palaists balons agrāk vai vēlāk kļūst par atkritumu. Viņi palaida debesīs 1,5 miljonus krāsainu balonu… un notika neiedomājamais!
Svētku akcija, kas pārvērtās pilsētas mēroga problēmā
1986. gada 27. septembrī Klīvlendas centrā desmitiem tūkstošu cilvēku bija pulcējušies uz labdarības organizācijas United Way rīkotu pasaules rekorda mēģinājumu. Debesīs vienlaikus tika palaisti gandrīz 1,5 miljoni ar hēliju pildītu balonu, radot iespaidīgu krāsu mākoni virs pilsētas. Tomēr laikapstākļi ātri mainījās. Lietus un vējš neļāva baloniem izklīst tā, kā bija iecerēts, un liela daļa no tiem tika spiesti atpakaļ tuvāk zemei. Baloni sāka krist uz pilsētas ielām, automašīnām un ūdenstilpēm, radot ne tikai piesārņojumu, bet arī reālus drošības riskus. Tie novērsa autovadītāju uzmanību un apgrūtināja redzamību uz ceļiem, veidojot bīstamas avārijas situācijas. Baloni nonāca arī Burke Lakefront lidostas teritorijā, kur to dēļ uz laiku tika traucēta gaisa satiksme un slēgts skrejceļš.
Īpaši smagas sekas balonu masa radīja Ēri ezerā, kur tajā pašā laikā notika divu pazudušu zvejnieku meklēšana. Ūdens virsmu klāja tūkstošiem balonu, apgrūtinot iespēju no glābšanas laivām un helikoptera pamanīt cilvēkus ūdenī. Abus zvejniekus dzīvus atrast neizdevās, un vēlāk viņi tika atrasti noslīkuši. Viens no bojāgājušo ģimenes locekļiem vēlāk vērsās tiesā pret pasākuma organizatoriem, norādot uz balonu radītajiem traucējumiem glābšanas operācijai.
Baloni pazūd no redzesloka, nevis no vides
Balloonfest ’86 kļuva par spilgtu piemēru tam, cik ātri šķietami nevainīga un vizuāli iespaidīga aktivitāte var radīt plašas sekas. Lai arī pusotrs miljons balonu ir ļoti liels mērogs, pats princips nav mainījies arī šodien – debesīs palaists balons nekur nepazūd. Nonākot dabā, baloni un tiem piestiprinātās lentes var saglabāties vidē ilgstoši. Sintētiskie un folijas baloni bioloģiski nesadalās, savukārt arī lateksa balonu sadalīšanās nav tūlītēja. Tikmēr balonu atliekas var nonākt mežos, pļavās, upēs, ezeros un jūrā, kļūstot par nevajadzīgu piesārņojumu. Īpašu risku baloni rada dzīvniekiem. To atliekas var tikt sajauktas ar barību un norītas, savukārt lentes un auklas var aptīties ap putniem un citiem dzīvniekiem, izraisot savainojumus vai pat bojāeju.
Lai radītu kaitējumu videi, nav vajadzīga masu akcija
“Latvijas Zaļais punkts” norāda, ka Klīvlendas notikums ļāva problēmu ieraudzīt milzīgā mērogā, taču ikdienā tā pati situācija atkārtojas daudz mazākā mērogā – svarīgos dzīves notikumos, korporatīvos pasākumos un citos svētkos debesīs tiek palaisti atsevišķi baloni vai to grupas. “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis Kaspars Zakulis aicina svinīgu notikumu atzīmēšanai izvēlēties videi draudzīgākas alternatīvas: “Šis pasākums uzskatāmi parādīja, ka debesīs palaists balons nepazūd – tas vienkārši nokrīt kaut kur citur. Klīvlendā to bija gandrīz pusotrs miljons, tāpēc sekas bija redzamas uzreiz. Taču arī viens balons var nonākt ūdenī, mežā vai pļavā, kur tas kļūst par atkritumu un var apdraudēt dzīvniekus. Tāpēc svarīgi atcerēties, ka skaists mirklis dažu minūšu garumā var atstāt daudz ilgāku ietekmi uz vidi.”
“Latvijas Zaļais punkts” aicina svētkos un nozīmīgos dzīves brīžos atteikties no balonu palaišanas debesīs un izvēlēties risinājumus, kurus pēc pasākuma iespējams savākt, izmantot atkārtoti vai atbilstoši apsaimniekot. Ja tomēr svētku atzīmēšanai izvēlēti baloni, svarīgi atcerēties, ka tos pēc izmantošanas jāievieto sadzīves atkritumiem paredzētā konteinerā.
