Vai varat iedomāties, kas notiktu, ja varētu nosusināt okeānus un iepazīt visu, ko slēpj dzīles? Nogrimušu kuģu vrakus, dīvainus jūras iemītniekus un interesantus iežus – modernās tehnoloģijas patiešām ļauj rūpīgi izpētīt dzelmju noslēpumus un labāk izprast ne vienu vien cilvēku un dabas radītu mīklu.

 

 

Kalmārs ar ikriem padusē

Melnacaino kalmāru mātītes ar saviem garajiem taustekļiem vairākus mēnešus pirms nārstošanas tur “maisiņu” ar aptuveni 2000 – 3000 ikru. Šim nolūkam kalmāri izmanto divus no četriem taustekļiem, savukārt “maisiņam” ir atvērti gali, tādējādi topošajiem mazuļiem ir pieejams svaigs skābeklis. Parasti kalmāri vienkārši iznērš ikrus un ļauj tiem ūdenstilpnes dibenā attīstīties, turklāt pēc nārstošanas strauji pasliktinās šo ūdens iemītnieku veselība.

 

 

Makropina – zivs ar caurspīdīgu galvu

Makropinai ir patiešām ļoti reta un mazliet nesaprotama ķermeņa uzbūve: daļu tās galvas veido caurspīdīgs, ar šķidrumu pildīts kupols. 15 centimetru garajām zivīm ir cilindriskas formas acis, kas ir vērstas augšup, bet caur kupolu ūdenī ir horizontālas un rotē, mainot pozīciju. Acis norobežo zaļas lēcas. Tās ir vērstas uz augšu, kad makropina meklē barību virs galvas, bet uz priekšu tad, kad tā baro savus mazuļus. Lielās, plakanās spuras ļauj zivīm būt teju nekustīgām un ļoti precīzi manevrēt, bet gremošanas sistēma ir tik iespaidīga, ka ļauj aprīt pat mazus, dreifējošus dzīvnieciņus, piemēram, medūzas.

 

 

Pat ellīgā dziļumā mīt vienšūņi

Izrādās, baktērijas var dzīvot arī tumšajā jūras dzelmē. Zinātnieki vienšūņus atraduši pat 2400 metru dziļumā pie Japānas krastiem, kur tiem jāpārvar milzīgs spiediens, jādzīvo bez gaismas un ar trūcīgu skābekļa devu. Baktērijas dzīvībai nepieciešamās vielās iegūst, sašķeļot ogļūdeņražu savienojumus, kuri izplatās no ogļu iegulām tām līdzās. Tām ir arī ļoti lēna vielmaiņa, kas ļauj izmantot iespējami mazāk enerģijas.

 

 

Dzelmē fotosintēzi aizvieto hemosintēze

Baktērijām ir izdevies atrast barības un enerģijas avotu, kas nav fotosintēze. Kā zināms, šis process var notikt augos un baktērijās, ja tām ir pietiekami daudz saules gaismas. Taču zaļās sēra baktērijas spēj izdzīvot arī pie termālajiem avotiem vairāku tūkstošu metru dziļumā. Tās dzīvībai nepieciešamo enerģiju ģenerē, oksidējot sēra vai metāna savienojumus un šīm nolūkam, iespējams, izmanto temperatūras starpību dažādos slāņos (350 grādu karstos avotus un ļoti vēso (divi grādi) apkārtējo ūdeni).

 

 

Gliemeži ar dzelzs “mājiņu”

Gliemeži nudien nav pirmie dzīvnieki, kas nāk prātā, domājot par ķermeņa bruņām, taču Indijas okeānā atklāta gliemežu suga, kas savu čaulu veido, izmantojot dzelzs sulfīdus – pirītu un greigite. Tie spēj aizsargāties pret apdraudējumu gluži kā viduslaiku bruņinieki, kaut patiesībā čaula veidojas no trīs slāņiem – metāliskā kārta un kalcija slānis, starp kuriem ir organiska viela. Šodien tas var šķist kas līdzīgs dabas untumam, taču šo gliemežu čaulas ir ļoti līdzīgas Kambrija perioda (pirms 500 – 540 miljoniem gadu) dzīvnieku čaulām.

 

 

Aukstumā dzīvojoši koraļļi

Koraļļi mums lielākoties saistās ar tropiem un siltiem ūdeņiem, taču, izrādās, tie gadu simtiem ilgi mīt arī dziļos un aukstos ūdeņos, piemēram, fjordos Skandināvijas piekrastē. Aukstūdens koraļļi var dzīvot līdz pat 6000 metru dziļumā, kur ūdens ir ledains un gaismas ir ļoti maz. Koraļļu rifi nodrošina patvērumu un pārtiku jūras iemītniekiem, darbojas kā dabisku medikamentu “skapji” un tiem ir svarīga loma oglekļa dioksīda absorbēšanā no atmosfēras. Seklākās aukstūdens koraļļu kolonijas apdraud zvejas traļi. Līdz šim identificētas vairāk nekā 3000 aukstūdens koraļļu sugu. Pie Honkongas krastiem atklātā zelta koraļļa kolonija ir aptuveni 2750 gadus veca, bet Havaju salās mītošā melno koraļļu kolonija – 4270 gadus sena. Pie Norvēģijas krastiem atrasti pat 8000 gadus seni koraļļi.

 

 

Dziļūdens pūķzivis

Tas ir mežonīgs plēsējs, kas dzīvo tumšā dzelmē, apmēram 1500 metru dziļumā. Nelielajai, 15 centimetrus garajai zivtelei ir liela galva un mute, pamatīgi priekšzobi un milzīgs izaugums – zobs. Pūķzivij piemīt bioluminiscences spējas, proti, tās pašas spēj ražot gaismu, ar kuru tās, iespējams, piesaista upurus un sazinās ar potenciālajiem partneriem. Arī izaugumā slēpjas fotofori – orgāni, kas ražo gaismiņas, tādēļ tiek uzskatīts, ka milzīgais zobs var kalpot kā “zvejas rīks”, kas palīdz iegūt pārtiku. Tā kā daudzi dziļūdens iemītnieki spēj “ražot” gaismiņas, tad tad dziļūdens pūķzivīm ir melni kuņģi, kas slēpj gaismu, kamēr maltīte tiek sagremota.

Sabiedrība

Divas latviešu četrdesmitgadnieces pamatīgi apzagušās Ziemeļīrijā

  Jūnija beigās Ziemeļīrijas tiesas priekšā stājušās divas Īrijas Republikā dzīvojošas latvietes, kuras Enniskillen pilsētā veikušas...

Šokējoša ārsta bezatbildība Latgalē atkārtojas – VIDEO

  Rēzeknes slimnīcas ārsts Georgijs Tihonovs, kurš reiz jau aizsūtījis mājās smagi slimu infarkta pacientu un...

Smaga avārija Vidzemē, cietuši arī bērni – VIDEO

  Piektdienas vakarā ceļa posmā Ērgļi - Vecbebri notikusi nopietna divu auto sadursme, kuras rezultātā cietuši...

Horoskopi un Testi

Foto:Urbansurf.net

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 20. jūlijs

  Pirmā dienas puse varētu būt diezgan stresa piepildīta. Iespējams, radīsies bažas par jautājumiem, kas saistīti...
Foto:Wallpaperhi.com

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 19. jūlijs

  Šodien ir jābūt uzmanīgam, jo tavs šķietamais viedums var vest maldu ceļos. Bieži cilvēki saka,...
Foto:Newhope.org.uk

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 18. jūlijs

  Šodien lielāku spēku varētu iegūt tava iztēle, kā arī tavas radošās spējas. Visvairāk tas ietekmēs...

Mājai un Dārzam

Foto:Wallpaperswide.com

Sinoptiķiem ir lieliskas ziņas par laiku nākamnedēļ!

  Mazinoties ciklona ietekmei, nedēļas nogalē biežāk uzspīdēs saule un lietus gaidāms tikai vietām austrumu rajonos....

Nopietni brīdina par laika apstākļiem šodien

  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi brīdina par laiku otrdien dienā. 16.07.2019. dienā teritorijas lielākajā...
Foto:Pexels.com/CC

Beidzot sagaidītas arī labas ziņas par laiku šonedēļ

  Aizvadītajās naktīs vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī...