Vai kādreiz esi pēkšņi sajutis, ka konkrētais brīdis jau reiz ir noticis? Tu atrodies kādā vietā, dzirdi sarunu vai piedzīvo situāciju, un uz dažām sekundēm rodas ļoti spēcīga sajūta: “Es to jau esmu piedzīvojis.” Šo savādo sajūtu sauc par déjà vu, un zinātnieki tai ir atraduši vairākus iespējamos skaidrojumus. Šī sajūta ir pazīstama gandrīz ikvienam — bet tai ir interesants izskaidrojums
Déjà vu ir franču valodas izteiciens, kas nozīmē “jau redzēts”. Šī sajūta parasti ilgst tikai dažas sekundes, taču tās laikā cilvēkam var šķist, ka pašreizējais notikums ir precīza atkārtošanās kaut kam, kas jau reiz piedzīvots.
Interesantākais ir tas, ka cilvēks parasti nevar pateikt, kad tieši šis brīdis būtu noticis iepriekš. Viņš vienkārši izjūt ļoti spēcīgu pazīstamības sajūtu.
Viens no skaidrojumiem saistīts ar to, kā smadzenes apstrādā atmiņas. Lai mēs kaut ko atcerētos, smadzenēm vispirms ir jāapstrādā un jāuzglabā informācija. Taču dažkārt pazīstamības sajūta var rasties ļoti ātri, vēl pirms cilvēks apzināti saprot, kāpēc konkrētā situācija šķiet pazīstama.
Tādēļ smadzenes var radīt sajūtu, ka notikums jau ir piedzīvots, lai gan patiesībā tas notiek pirmo reizi.
Vēl viena iespēja ir saistīta ar līdzību. Pašreizējā situācija var neapzināti atgādināt kādu senāku pieredzi — piemēram, telpas iekārtojumu, cilvēka sejas izteiksmi, apgaismojumu, sarunas intonāciju vai pat noteiktu smaržu. Cilvēks šo līdzību var neapzināties, taču smadzenes to uztver.
Rezultātā rodas dīvaina sajūta, ka “tas jau ir noticis”.
Déjà vu var būt īpaši interesants piemērs tam, cik sarežģīti darbojas mūsu atmiņa. Mēs bieži domājam par atmiņām kā par precīziem ierakstiem, kurus iespējams jebkurā brīdī atskaņot no jauna. Taču patiesībā atmiņas ir daudz elastīgākas un sarežģītākas.
Smadzenes nepārtraukti salīdzina pašreizējo pieredzi ar iepriekš uzkrāto informāciju. Šajā procesā var rasties sajūta, ka kaut kas ir pazīstams, pat ja apzināta atmiņa par konkrēto notikumu nepastāv.
Interesanti, ka déjà vu nav tas pats, kas vienkārši atcerēties kaut ko. Atmiņas gadījumā cilvēks parasti spēj identificēt, ko tieši viņš atceras. Déjà vu gadījumā ir pazīstamības sajūta, taču nav skaidra avota, kas šo pazīstamību izraisījis.
Tieši šī pretruna padara sajūtu tik neparastu.
Déjà vu visbiežāk tiek piedzīvots īslaicīgi, un pats par sevi tas parasti nav iemesls satraukumam. Daudzi cilvēki to piedzīvo laiku pa laikam, īpaši situācijās, kurās ir daudz jaunas informācijas vai līdzību ar iepriekšēju pieredzi.
Tomēr, ja šādas epizodes kļūst ļoti biežas, ilgstošas vai rodas kopā ar citiem neparastiem simptomiem, būtu vērts aprunāties ar ārstu.
Tātad nākamreiz, kad pēkšņi pieķersi sevi pie domas “es šo jau kaut kur esmu piedzīvojis”, iespējams, nav nepieciešams meklēt mistisku izskaidrojumu. Iespējams, tavām smadzenēm vienkārši uz dažām sekundēm ir sajaukušās pazīstamības un atmiņas sajūtas.
Un tieši tas padara mūsu smadzenes tik fascinējošas — dažkārt tās spēj radīt ļoti pārliecinošu sajūtu par pagātni pat tad, kad pagātnes notikuma nemaz nav.
Šī sajūta ir pazīstama gandrīz ikvienam — bet tai ir interesants izskaidrojums
