Interese par veselīgu uzturu pieaug, taču līdz ar to palielinās arī informācijas apjoms, kurā ne vienmēr ir viegli orientēties. Sociālie mediji kļuvuši par vienu no galvenajiem uztura padomu avotiem – kustības “Ēstprieks” un “Maxima Latvija” aptaujā* 64% respondentu atzina, ka idejas par veselīgu uzturu meklē tieši tur. Kā nepazaudēt robežu starp zinātniski pamatotiem faktiem un dezinformāciju, skaidro uztura speciāliste Žaklīna Kupča. Skaļi virsraksti un vienkārši risinājumi – kā neuzķerties uz uztura muļķībām internetā?
Kāpēc uztura dezinformācijai ir viegli noticēt?
Sociālajos medijos informācija par uzturu izplatās ļoti ātri, un nereti vislielāko uzmanību piesaista tieši skaļi virsraksti un vienkārši risinājumi. Solījumi ātri zaudēt svaru, uzlabot pašsajūtu vai atrisināt veselības problēmas ar vienu produktu vai metodi šķiet vilinoši, taču realitātē veselīgs uzturs nav balstīts vienā universālā receptē.
Kā skaidro Žaklīna Kupča, uztura dezinformācija bieži balstās uz emocionāliem stāstiem, personīgu pieredzi un kategoriskiem apgalvojumiem, nevis zinātniskiem pierādījumiem. Tāpēc pirms sekot internetā lasītiem padomiem ir vērts kritiski izvērtēt gan informācijas avotu, gan pašu vēstījumu.
“Cilvēki arvien biežāk uztura padomus meklē sociālajos medijos, kur līdzās vērtīgai informācijai izplatās arī dažādi mīti – par “detoksu”, produktu izslēgšanu no ēdienkartes vai šķietamiem brīnumlīdzekļiem. Mūsdienu digitālajā vidē orientēties kļūst arvien sarežģītāk, un to apliecina arī aptaujas dati. Dzīvojam laikā, kad ir būtiski pievērst uzmanību sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, izpratnei par veselīgu dzīvesveidu un sabalansētu uzturu. Tāpēc “Maxima Latvija” kopā ar kustību “Ēstprieks”, līdztekus veselīgu maltīšu nodrošināšanai Bērnu slimnīcā, veicina izpratni par sabalansētu uzturu un uztura dezinformāciju, palīdzot cilvēkiem kritiski izvērtēt internetā pieejamo informāciju un sniedzot uzticamu, speciālistu sagatavotu saturu,” stāsta “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Ne viss, ko lasi internetā, ir taisnība
Viens no izplatītākajiem mītiem ir uzskats, ka svara samazināšanai jāatsakās no maizes, kartupeļiem vai citiem ogļhidrātiem. Patiesībā pilngraudu produkti, piemēram, pilngraudu maize, makaroni un putraimi, kā arī auzas, griķi, kartupeļi un pākšaugi ir nozīmīga ikdienas uztura daļa, un bez medicīniska pamatojuma tos izslēgt nav nepieciešams. Tāpat sociālajos medijos bieži sastopami “detoksa” risinājumi, kas sola attīrīt organismu, taču veselam cilvēkam šo funkciju nodrošina aknas un nieres. Papildu attīrīšanas metodes ikdienā nav nepieciešamas.
Jābūt uzmanīgiem arī ar apgalvojumiem, ka kāds produkts ir “indīgs” vai “toksisks”, kā arī ar priekšstatu, ka “dabīgs”, “bioloģisks” vai “ekoloģisks” automātiski nozīmē veselīgāks. Uzturvērtību nosaka produkta sastāvs un tā vieta kopējā uzturā, nevis tikai marķējums uz iepakojuma. Arī apstrādāti produkti, piemēram, saldēti dārzeņi vai konservēti pākšaugi, ir pilnvērtīga uztura sastāvdaļa.
“Jāvērtē arī apgalvojumi par uztura bagātinātājiem. Ja reklāmā tiek minēts, ka pētījumi pierāda efektivitāti, tas ne vienmēr nozīmē, ka pētīts ir konkrētais produkts. Bieži tie attiecas tikai uz atsevišķām sastāvdaļām vai atšķirīgām devām. Tāpat arī uztura ieteikumi, piemēram, brokastu izlaišana vai stingri ēšanas laiki nav universāli visiem. Daudz svarīgāk ir veidot vienkāršus, ilgtermiņā īstenojamus ēšanas paradumus, ievērojot mērenību un regularitāti,” norāda uztura speciāliste.
Kam uzticēties, meklējot informāciju par uzturu?
Meklējot informāciju par uzturu internetā, svarīgi pievērst uzmanību tam, kas ir tās autors. Uzticamākie avoti parasti ir uztura speciālisti, dietologi un oficiālu veselības iestāžu materiāli, nevis anonīmi profili vai konti bez skaidras profesionālās pieredzes. Tāpat ir jāizvērtē izmantotie apzīmējumi – tādi termini kā uztura treneris, koučs vai nutriciologs ne vienmēr nozīmē universitātes līmeņa izglītību vai ārstniecības personas statusu.
Kā izskatās sabalansēts uzturs ikdienā?
Veselīgs uzturs nav saistīts ar stingriem aizliegumiem vai konkrētu produktu izslēgšanu. Daudz svarīgāks ir kopējais ēšanas modelis – regularitāte, daudzveidība un atbilstošs uzturvielu līdzsvars.
Vienots “ideālais” kaloriju daudzums visiem nepastāv. Dienā nepieciešamais enerģijas apjoms ir atkarīgs no vecuma, dzimuma, fiziskās aktivitātes līmeņa un individuālajām vajadzībām, tāpēc tas var būt ļoti atšķirīgs gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Līdzīgi ir ar šķidruma uzņemšanu – lielākajai daļai pieaugušo ieteicams dienas laikā uzņemt apmēram 2-2,5 litrus ūdens, taču šis daudzums var pieaugt karstā laikā vai pie lielākas fiziskās slodzes, kā arī ir jāpielāgo individuāli.
Praktiski veselīga uztura pamatu var veidot vienkāršs princips – šķīvi piepildīt ar dārzeņiem, augļiem vai ogām, kombinēt tos ar pilngraudu produktiem un olbaltumvielu avotiem, piemēram, pākšaugiem, zivīm vai olām. Tāpat arī nelielas ikdienas izmaiņas bieži ir efektīvākas nekā krasas diētas – piemēram, biežāk izvēlēties ūdeni saldinātu dzērienu vietā vai pakāpeniski palielināt dārzeņu īpatsvaru ēdienreizēs.
Informāciju par veselīga uztura ieteikumiem, iedvesmojošām receptēm un citiem padomiem meklē www.estprieks.com.
*“Maxima Latvija” aptauja “Kur Tu smelies iedvesmu veselīgiem ēšanas paradumiem?” veikta 2026. gada martā, aptaujājot 529 respondentus Latvijā.
