Runājot par veselīgu uzturu, bieži dzirdam vārdu “šķiedrvielas” jeb “balastvielas”. Taču, ņemot vērā, ka šķiedrvielas neuzsūcas mūsu organismā, kā, piemēram, tas notiek ar taukiem un ogļhidrātiem, īsti nav saprotams, kā šķiedrvielas var palīdzēt mūsu organismam.

 

Veselīga dzīvesveida veicināšanas programmas Rimi uztura speciālists iesaka vēstnese Inga Pūce stāsta par to, kādēļ šķiedrvielas ir svarīgi uzņemt, kā tās palīdz uzturēt mūsu organismu kārtībā un kuros produktos tās ir visvairāk.

 

 

Kā darbojas šķiedrvielas?

Lai gan mūsu gremošanas sistēma nespēj pārstrādāt šķiedrvielas, tās ir nepieciešamas normālai organisma funkcionēšanai. Šķiedrvielas darbojas kā sūklis, kas iztīra zarnu traktu, uzsūc lieko šķidrumu un vielmaiņas galaproduktus. Šķiedrvielām bagāts uzturs ilgāk rada sāta sajūtu, satur daudz minerālvielu, ļauj uzsūkties vitamīniem, nodrošinot labu imunitāti un “tīrību” organismā. Līdzīgi kā mēs tīrām savu ādu – mazgājam, kopjam to, arī zarnu gļotāda ir jātīra un jākopj. Šķiedrvielas reizēm tiek sauktas par rupjo barību un ir pazīstamas ar spēju novērst aizcietējumus. Ieteicamais uzņemamo šķiedrvielu daudzums dienā ir aptuveni 30g. Pienskābās zarnu baktērijas pārtiek no balastvielām (šķiedrvielām) un ražo vitamīnus, piemēram, B12.

 

 

Šķiedrvielu veidi

Ir divu veidu šķiedrvielas – šķīstošās un nešķīstošās. Rimi uztura speciālists iesaka vēstnese Inga Pūce skaidro: “Ja salīdzinām dažādu tipu šķiedrvielas, tad šķīstošās, ko sauc par pektīnu, darbojas kā viegls pīlings, savukārt dārzeņos esošā celuloze ir rupjāka un efektīvāka – tā darbojas kā skrubis”. Nešķīstošās šķiedrvielas atrodamas tādos produktos kā kvieši, kukurūza, zirņi, rīsi, dārzeņi, lēcas, savukārt šķīstošās šķiedrvielas visvairāk ir citrusaugos, ābolos, miežos, rudzos, auzās un lēcās. Visi augu valsts izcelsmes produkti satur šķiedrvielas.

 

 

Kā šķiedrvielas mums palīdz?

Pirmkārt, šķiedrvielas palīdz attīrīt mūsu gremošanas sistēmu – tās palīdz nodrošināt kuņģa un zarnu trakta tīrību, lai organismam vieglāk būtu uzņemt nepieciešamās barības vielas. Uzņemot šķiedrvielas pietiekamā daudzumā, nodrošinām arī veselīgāku izskatu – ādas krāsa kļūst dzīvīgāka, un samazinās dažādas neveselīgas ādas pazīmes. Sāta sajūta, ko rada šķiedrvielas, ir jūtama ilgāku laiku nekā izteikti taukaini vai saldi ēdieni, kuri šo sajūtu rada uz mirkli, taču drīz jau atkal jūtams izsalkums. Ja pastāvīgi izjūti noguruma sajūtu, lai gan esi labi izgulējies, ja ļoti bieži māc izsalkuma sajūta, ir problemātiska āda vai nomoka vēdera pūšanās – šīs var būt pazīmes, ka uzturā nelieto pietiekamu daudzumu šķiedrvielu!

 

Šķiedrvielu trūkums nav vienīgais drauds mūsu organismam. Uztura speciāliste Inga Pūce iesaka ikdienā uzturā lietot arī mazāk sāls un cukura, izvēlēties mazāk, bet labākus taukus, ēst produktus, lietot tikai dabīgus aromatizētājus, kā arī izvairīties no ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem. Šie ir seši vienkārši principi, kas neprasa lielas pārmaiņas cilvēka ikdienas ēšanas paradumos, tomēr ilgtermiņā spēj būtiski ietekmēt mūsu veselību.

 

Iepriekšējais rakstsZināms, kad pasaulē gaidāms Midltones un hercoga Viljama trešais mazulis
Nākamais rakstsPārbaudi savas zināšanas kiberdrošībā!