Pēdējās desmitgadēs diskusija par veselīgu uzturu un tā lomu cilvēka veselības un labsajūtas nodrošināšanā kļuvusi īpaši aktuāla. Tomēr par spīti zinātnieku, uztura speciālistu, mediķu un citu ekspertu vienprātībai jautājumā par to, ka veselīgs uzturs viennozīmīgi labvēlīgi ietekmē cilvēka pašsajūtu un veselību, viedokļu par to, kuri produkti ir veselīgi, bet kuri – nē, atšķiras. Kafija, kartupeļi, maize, makaroni, sarkanā gaļa, cukurs un sāls – tie ir tikai daži produkti, kuri nereti automātiski tiek ievietoti kategorijā “neveselīgs”. Cik tas ir pamatoti, skaidro sertificēta uztura speciāliste, “Narvesen” eksperte Lizete Puga. Uztura speciāliste: nav neveselīgu produktu, bet…
“Kopumā stāstā par veselīgu uzturu pamatā ir trīs atslēgas vārdi – daudzveidība, regularitāte un mērenība. Ēst veselīgi nenozīmē visu vai neko, tas galvenokārt ir stāsts par to, cik daudz un bieži mēs konkrēto produktu iekļaujam savā uzturā. Teju katrā produktā ir kas vērtīgs un mūsu organismam vajadzīgs, piemēram, kafija ir dabisks antioksidants, sāls piedalās dažādos cilvēka organismam svarīgos procesos, bet no kartupeļiem, kas ir bagātīgs ogļhidrātu avots, mēs gūstam ne tikai enerģiju, bet arī šķiedrvielas, kā arī C vitamīnu, B6 vitamīnu, kāliju un mangānu. Jā, ir daudzi produkti, kurus cilvēki bieži vien uzskata par ne tik veselīgiem un baidās daudz lietot uzturā, piemēram, makaroni, tomēr jāsaprot, ka pats produkts nav neveselīgs, neveselīgi būtu šo produktu ilgtermiņā patērēt bieži un pārmērīgi lielos daudzumos. Makaroni vai maize, ja vien tie nav vienīgais ogļhidrātu avots trīs reizes dienā septiņas dienas nedēļā, veselībai neradīs nekādu skādi,” norāda uztura speciāliste Lizete Puga.
Kā uzsver “Narvesen” eksperte, būtiski, lai maltīte ir daudzveidīga un sabalansēta. Ja ēdienreizē plānots uz šķīvja likt makaronus, būtiski uz tā likt arī daudz dārzeņu un papildināt tos ar augu valsts vai liesām dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām (liesu gaļu, piena produktiem vai pupiņām), veidojot šādu proporciju: 50% dārzeņu, 25% graudaugu, 25% olbaltumvielu.
“Skaidrs, ka ikdienas steigā nereti nav laika pašam gatavot maltīti un galvenais ir remdēt izsalkumu, ne tik daudz domāt par to, cik maltīte ir sabalansēta un vai tikusi izpildīta veselīga uztura proporcija. Ilgtermiņā, protams, šāda uztura organizēšanas pieeja var nest ne tik patīkamas blaknes, piemēram, lieko svaru, dažādu uzturvielu deficītu organismā u. c. Tāpēc pat steidzīgajā ikdienas solī ir vērts tomēr padomāt par to, ko ēdam. Ja pat pusdienas ātri jāpaķer lielveikalā vai kioskā, iesaku mirkli padomāt un izvēlēties veselībai draudzīgākus variantus. Kā tikt skaidrībā? Daudzi tirgotāji īpaši marķē veselīgākās izvēles – gan gatavās maltītes, gan produktus. Viens no šādiem marķējumiem ir starptautiskais “Nutri-Score” vērtējums, kuru var atrast, piemēram uz “Narvesen” veselīgo maltīšu produktu līnijas “Good food”,” skaidro uztura speciāliste Lizete Puga.
Eksperte aicina atcerēties, ka cilvēkam ikdienā ir jāuzņem uzturs, kas satur visas produktu grupas, un, izslēdzot kādu no produktiem vienmēr jādomā par to, ko organisms zaudē un vai nav nepieciešams izvēlēties kādas alternatīvas. Ja ikdienā no uztura tiek izslēgti, piemēram, piena produkti, ir jādomā par tādu augu izcelsmes kalcija avotu iekļaušanu uzturā kā sezama sēkliņas, rieksti, zaļo lapu dārzeņi un pākšaugi. Ja cilvēks neēd zivis, tās jāaizvieto ar riekstiem un sēklām. Savukārt, ja uzturā nelieto gaļu, biežāk jāēd rieksti, pākšaugi, olas un piena produkti. “Pēc Veselības ministrijas rekomendācijām divas reizes nedēļā ir ieteicams uzturā lietot zivis, kas ir Omega 3 taukskābju avots, taču Latvijas iedzīvotājiem ne vienmēr tas izdodas. Tieši tāpēc ir vērts uzturu papildināt ar, piemēram, čia sēklām, kurās ir daudz Omega 3 taukskābju. Tiesa, jāņem vērā, ka ne visiem produktiem var viegli atrast aizstājēju, līdz ar to simprocentīgi izslēgt tradicionālos produktus nebūtu ieteicams,” norāda “Narvesen” eksperte.
