Sāls ir viena no senākām garšvielām, ko izmantoja jau Neolīta laikmetā. Taču, uzturā lietojot pārāk daudz sāls, iespējams iedzīvoties dažādās veselības problēmās. Uztura speciāliste un Rimi gardēde Inga Pūce dod padomus, kā samazināt sāls daudzumu uzturā un kā sāli aizstāt ar citām garšvielām.
“Sāls izmantošana paver iespēju ēdiena garšas uzlabošanai un tā saglabāšanai. Taču, ne velti viens no sāls apzīmējumiem ir „baltā nāve”. Ikdienā uzturā lietojot vairāk nekā 5 gramu sāls, tās lietošana izsauc asinsspiediena paaugstināšanos, nierakmeņu veidošanos, atbild par ādas slimībām, herpes infekciju, abscesu veidošanos un imunitātes pazemināšanos. Arī agrīna nosirmošana, plikpaurība, izteikta grumbu veidošanās, slāpes, tūskas, dusmas, nepacietība un letarģija ir saistīta ar pastiprinātu sāls uzņemšanu,” par sāls ietekmi uz mūsu veselību stāsta Inga Pūce, kas Latvijā kļuvusi par veselības veicināšanas programmas Rimi Uztura speciālists iesaka vēstnesi.
Inga Pūce dod piecus pavisam vienkāršus, ikdienā ieviešamus ieteikumus, lai samazinātu sāls daudzumu uzturā:
Pirms pievieno sāli gatavam ēdienam, vispirms pagaršo to, pieņemot, ka tās tur ir pietiekami, kā arī pārliecinies, ka esi pievienojis citas garšvielas. Pievienojot ēdienam pareizo garšvielu kombināciju, ar tām pavisam iespējams aizstāt sāli.
Ievēro pakāpeniskuma likumu – pavisam atsakoties no sāls uzturā uzreiz, ēdiens liksies bezgaršīgs, tādēļ Rimi gardēde Inga Pūce iesaka ņemt vērā pakāpeniskuma likumu: „Tas nozīmē, ka sāls daudzums ir jāsamazina pakāpeniski, lai samazinātos nātrija daudzums siekalās, bet paaugstinātos jutības slieksnis uz garšu”.
Savā ēdienkartē vairāk izmanto paša gatavotus ēdienus, jo pusfabrikātiem pievieno daudz sāli, lai tie ilgāk būtu svaigi. Dārzeņos, mājputnu, zivju un liesā, svaigā gaļā ir mazāk sāls nekā konservētos, kūpinātos vai pārstrādātos produktos. Ja tomēr ir vajadzība izmantot, piemēram, konservētas pupiņas – pirms ēšanas tās vajadzētu noskalot, tādā veidā iespējams sāls koncentrāciju samazināt pat par 40%.
Sāli pievieno tikai tad, kad ēdiens ir gatavs un citas garšvielas jau ir pievienotas. Vispirms pievienojot dažādas dabīgās garšvielas, iespējams, ka sāli nemaz nevajadzēs izmantot, lai maltīte būtu garšīga;
Vairāk izmanto dažādas asās un sāļās garšvielas, kas nesatur sāli. Tas ēdienam iedos jaunu garšas buķeti, piemēram, sojas mērci, dilles, pētersīļus, selerijas kātu, oregano, ingvera pulveri, mārrutkus, sinepes, citronpiparus, lauru lapas utt. Dažādiem ēdieniem perfektais garšvielu “komplekts” atšķiras, piemēram, zivs ēdieniem piestāvēs bazilika, salviju, majorāna, timiāna, melisas, pētersīļu, ķiploku un sīpolu garšvielas, taču tā nebūs pareizā izvēle, gatavojot dārzeņu biezzupu.
Tomēr, sāls nav vienīgais drauds mūsu organismam. Uztura speciāliste Inga Pūce iesaka ikdienā uzturā lietot arī mazāk cukura, izvēlēties mazāk, bet labākus taukus, ēst produktus, kuros ir vairāk šķiedrvielu, lietot tikai dabīgus aromatizētājus, kā arī izvairīties no ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem. Šie ir seši vienkārši principi, kas neprasa lielas pārmaiņas cilvēka ikdienas ēšanas paradumos, tomēr ilgtermiņā spēj būtiski ietekmēt mūsu veselību.
Kā rāda SKDS pētījums “Kā ēd Latvija?” (2016) 76% iedzīvotāju, iegādājoties pārtiku, nepievērš uzmanību marķējumā norādītajam preču sastāvam un norāda, ka viņiem ir grūti orientēties plašajā piedāvājumā. Lai palīdzētu cilvēkiem vieglāk orientēties produktu klāstā, mainītu iepirkšanās paradumus un ilgtermiņā veicinātu iedzīvotāju veselību, ar Veselības ministrijas atbalstu Rimi veikalos ir uzsākta veselīga dzīvesveida veicināšanas programma, ko var atpazīt pēc marķējuma zīmes Rimi uztura speciālists iesaka. Produkti, kas apzīmēti ar jauno marķējuma zīmi, atlasīti saskaņā ar sešiem veselīga uztura principiem.
