Ērces Latvijā ir pielāgojušās mūsu gadalaikiem – tās aktivizējas, kad gaisa temperatūra ir vismaz +5 grādi, un īslaicīgs sniegs vai sals tām nemaz nekaitē. Kā rāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, pagājušajā gadā ērču encefalīta gadījumu skaits bijis par 73% vairāk nekā gadu iepriekš. Tā ir satraucoša tendence, jo pret saslimšanu ar ērču encefalītu pasargā vakcīna, bet acīmredzot cilvēki šīs iespējas neizmanto, tā vietā riskējot ar smagām sekām veselībai un lielām ārstēšanas izmaksām. Vai cīruļputenis pavasarī mazinās ērču skaitu vasarā?

Nevakcinēties ir vieglprātīgi

BALTA katru gadu saņem pieteikumus saistībā ar ērču koduma izraisītiem Laimas slimības un encefalīta gadījumiem, kurš pagājušā gada pārsniedza 200 gadījumus. Par situācijas pasliktināšanos saistībā ar ērču izraisītām saslimšanām liecina ne tikai BALTA, bet arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistikas dati, kas liecina, ka pēdējos piecos gados šādu gadījumu skaits ir pastāvīgi pieaudzis. Turklāt pilnīgi pasargāti nevaram justies pat ziemā – pirmie četri Laimas saslimšanas gadījumi šogad reģistrēti jau janvārī.

“Pēdējos gados ērču encefalīta gadījumu kļūst arvien vairāk, par ko liecina gan valsts statistika, gan BALTA pieteikto un izmaksāto atlīdzību skaits. Ērču izraisītās slimības ir ļoti bīstamas un var atstāt smagas sekas. Diemžēl no Laimas slimības jeb laimboreliozes vakcīna nepasargā, bet no encefalīta gan – katrs cilvēks var sevi pasargāt vakcinējoties, tomēr statistika rāda, ka vakcinācijas iespējas joprojām netiek pilnvērtīgi izmantotas. Tā ir satraucoša un nelāga tendence, jo liecina, ka cilvēki vieglprātīgi atstāj visu likteņa varā. Apdrošināšana pret ērču izraisītām slimībām ir svarīgs atbalsts, jo ārstēšanās izmaksā dārgi, taču nepasargā no saslimšanas, tāpēc katru gadu un atkal un atkal atgādinām un aicinām vakcinēties,” saka BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

 

Vai ērču kļuvis vairāk?

Jau daudzus gadus ērču populācija ir stabila, taču, ja radies iespaids, ka to kļuvis vairāk, iespējams, tas tāpēc, ka par ērcēm vairāk runā, saka entomologs Voldemārs Spuņģis. Ērces lielākā skaitā uzturas vietās, kur ir vairāk dzīvnieku. Tā kā vieni no galvenajiem ērču pārnēsātājiem ir sīki grauzēji, tās vairāk sastopamas aizaugušos mežos, savukārt priežu silā ar ķērpjiem un sūnām ērces var sastapt krietni retāk.

Savukārt tas, ka ērces ir aktīvas arī aukstā sezonā, gan ir patiesība. Entomologs atklāj – ērces Latvijā ir pielāgojušās gadalaikiem, un īslaicīgs sniegs vai sals tām nekaitē. Ērces aktivizējas brīdī, kad gaisa temperatūra ir vismaz +5 grādi, taču reizumis var novērot, ka tās ir aktīvas arī vēsākā laikā, kad tieši saules stari sasilda to atrašanās vietu. Redzētas pat fotogrāfijas, kā ērces pārvietojas pa sniegu.

 

Pasargā pat suņu siksniņa!

Vienīgais veids, kā ar 100% garantiju sevi pasargāt, ir sēdēt mājās un nekur neiet, atzīst entomologs, tomēr tirgū ir pieejami dažādi līdzekļi pret ērcēm. Tiesa, ne visi ir efektīvi.

“Piemēram, ērces neuztver ultraskaņas, līdz ar to ultraskaņas līdzekļi tās nekādi nevar ietekmēt un drīzāk ir noderīgi cīņā pret odiem. Meklējot izsmidzināmu repelentu, jāizvēlas tāds, kuram aktīvā viela ir vismaz 25%, taču jāņem vērā, ka tik koncentrēts līdzeklis ir izsmidzināms uz apaviem un biksēm, bet ne uz ādas, jo var būt kairinošs. Manā pieredzē efektīvas ir arī suņu siksniņas. Lai gan šis produkts tiek ražots dzīvniekiem, tas ļoti labi noder arī cilvēkiem – siksniņas jāapliek ap potītēm,” iesaka Voldemārs Spuņģis.

Ja ērce tomēr piesūkusies, galvenais ir to nesaspiest – kad ērce piesūcas, brūcītē nonāk vīrusi no ērces siekalu dziedzeriem, taču, ja ērci saspiež, brūcītē nonāk baktērijas arī no tās zarnu trakta un inficēšanās risks krietni pieaug.

“Protams, pēc iespējas ātrāk ērce ir jāizrauj. Ja pie ārsta varat ierasties tikai nākamajā dienā vai pēc astoņām stundām, tad labāk raut pašam, nevis stundām gaidīt, taču šis nosacījums strādā, ja spējat izraut ērci, to nesaspiežot,” brīdina entomologs.

SPKC katru gadu publicē tā saukto endēmisko teritoriju sarakstu, kur ir vislielākais vidējais ērču encefalīta gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju, un pēdējo piecu gadu laikā Kurzeme nemainīgi ir saglabājusi pirmo vietu šajā statistikā. Bērniem no 1 līdz 18 gadu vecumam, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas endēmiskajās teritorijās, valsts nodrošina bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu. 2023. gadā tas ir Kuldīgas novads, Dienvidkurzemes novads, Ventspils novads, Talsu novads, kam šogad TOP5 pievienojas arī Cēsu novads Vidzemē. Šajās teritorijās pēdējo piecu gadu laikā reģistrēti 37,8% no kopējā valstī reģistrēto ērču encefalīta gadījumu skaita.

 

Lai izvairītos no ērces piesūkšanās, BALTA un entomologs aicina ievērot piesardzības pasākumus, dodoties brīvā dabā:

  • nodrošinies, lai kukaiņi nevarētu pakļūt zem apģērba – ieteicamas ir bikses, kuru galiem pārvilktas pāri zeķes, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošām, krekls jāliek biksēs;
  • valkā gaiša un slīdīga auduma drēbes – uz tām ērces ir labi saskatāmas, tādējādi samazinās iespēja, ka tās pieķersies drēbēm un tālāk nokļūs uz ķermeņa;
  • pastaigas laikā ik pa brīdim aplūko apģērbu, lai laikus notrauktu pamanīto ērci. Tāpat arī pēc pastaigas mājās ieteicams pārbaudīt, vai uz ķermeņa nav ērču;
  • svarīgi pārbaudīt arī mājdzīvniekus, vai to kažokā nav ieķērusies vai jau piesūkusies ērce;
  • izmanto arī kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus;
  • ja ērce tomēr piesūkusies, tā uzmanīgi jānoņem;
  • vakcīna pret ērču encefalītu var pasargāt no smagas saslimšanas ar ilgstošām sekām.,

Vai cīruļputenis pavasarī mazinās ērču skaitu vasarā?

Seko mums arī soctīklos: FacebookInstagram,  X , Threads

Iepriekšējais rakstsLauzti galvas kauli un metāla plāksnes sejā uz mūžu – sekas braukšanai ar elektroskrejriteni reibumā
Nākamais rakstsMegana Mārkla nopietni noraizējusies par saviem bērniem