Rudens ir ne vien krāšņo un košo dabasskatu laiks, bet arī drūmāks un pelēcīgāks dzīves periods, kad mēdz parādīties nomāktība. Kur viens redz krāsas un rosību, cits spēj saskatīt vien drūmos toņus. Mēdz parādīties dažādi depresijas simptomi – grūti aizmigt, pa galvu maļas sliktas domas, neko vairs negribas… Cik ilgi šāds noskaņojums ir uzskatāms par normālu parādību? Kādas pazīmes liecina par depresiju? Kādos gadījumos vērsties pie ārsta un kādos varam palīdzēt sev pašu spēkiem?
Konsultē BENU Aptiekas pieaicinātā eksperte, psihiatre, ārste psihoterapeite Linda Ķeruže un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Pētījumi liecina, ka depresijas izpausmes Latvijā piedzīvojis katrs ceturtais. Ir cilvēki, kas paši apzinās problēmu un vēršas pie ārsta, taču citiem ir grūti pašiem meklēt palīdzību. Psihiatre un psihoterapeite Linda Ķeruže skaidro: “Tiem, kas paši atnāk pie psihiatra, visvairāk traucē trauksmes sajūta. Bet ārstam allaž jāizvērtē, vai tā ir tikai izolēta trauksme, vai arī trauksme kopā ar depresiju. Var būt dažādi. Ir cilvēki, kas spēj precīzi izstāstīt, kā jūtas. Ja sākusies depresija, visbiežāk cilvēks sūdzas par nospiestu garastāvokli, nespēju priecāties par dzīvi, apātiju, koncentrēšanās spēju zudumu, miega trūkumu, apetītes trūkumu vai pieaugumu, enerģijas trūkumu, nevēlēšanos redzēt draugus, domām par pašnāvību. Bet ne katrs spēj paskaidrot, kas ar viņu notiek. Tad cilvēks precīzi jāizjautā par visām iespējamajām pazīmēm, kas var norādīt uz depresiju. Lai to diagnosticētu, jābūt vismaz pieciem pamata simptomiem vienlaikus. Tāpēc ir labi ārstam visu izstāstīt, kā ir, jo no malas ne vienmēr var manīt, ka cilvēkam ir depresija. Nereti depresijas slimnieks iekšēji izjūt spēcīgas dusmas, bet, nespējot tās paust uz āru, pavērš dusmas pret sevi. Darbā viņi ir izdarīgi, smaidīgi, ērti. Arī pie ārsta atnāk un smaida. Viņi šādi lieki tērē savu enerģiju – smaida, kaut arī iekšēji ir ļoti slikti.
Var būt arī tā, īpaši, ja cilvēks vērsies pie citas specialitātes ārsta, ka viņš min tikai vienu simptomu – galvassāpes, kas ir nevis tipiskais depresijas simptoms, bet pavadošais. Sākot šo pacientu iztaujāt, var atklāties plaša depresijas simptomu aina. Piemēram, cilvēkam ir ne tikai galvassāpes, bet mēnešiem ilgi miega traucējumi, nospiests garastāvoklis. Ja viņam neviens tieši nepajautā par to, kāds ir garastāvoklis, cilvēks arī var neizstāstīt.”
Klasiskas depresijas pazīmes
Ja divas nedēļas bez pārtraukuma ir:
- nespēks, nomāktība, slikts garastāvoklis, intereses zudums par dzīvi un sadzīvi;
- grūtības no rīta piecelties un uzsākt dienu (vakari toties labāki) vai izsīkums dienas gaitā;
- miega traucējumi un/vai ēšanas traucējumi.
Kā no malas pamanīt depresijas pazīmes tuviniekos?
L.Ķeruže stāsta, ka tipiskā doma depresijas laikā ir “viss ir slikti”. Turklāt šīs domas ir pašnoniecinošas. Cilvēks visā vaino sevi, varbūt arī vēl kādu citu, par kaut ko allaž ir nemierā. Depresijā esot, nereti cilvēks sevi vaino par kādu briesmīgu kļūdu, kas viņu novedusi tādā situācijā, kādā viņš ir. Ja pajautā, kas tā par kļūdu, citiem tā nešķiet briesmīga, turklāt mēs visi mēdzam pieļaut kļūdas, tas ir normāli.
Sliktākais, ka depresijas slimniekam var rasties domas par pašnāvību. Bet no tiem, kam šīs domas galvā rodas, daži spēj, daži nespēj sevi kontrolēt. Tie, kas spēj sevi kontrolēt, parasti tuviniekiem vai ārstam izstāsta, ka domas par pašnāvību galvā maļas, bet nekad to nedarīs, jo jūt atbildību par ģimeni. Citādi ir, ja, piemēram, kāds depresijas slimnieks to tuviniekiem pasaka smejoties. Neviens teikto neņem nopietni, taču rīcība var sekot. Tāpēc, ja kāds ir ierunājies par pašnāvību, viņš jāaizved pie psihiatra vai ārsta psihoterapeita. Runas par dzīves beigšanu var būt domātas nopietni.
Protams, ir arī cilvēki, kam vienkārši ir depresīvs domāšanas veids, dzīves uztvere, taču nav citu depresijas simptomu. Tāpēc visi, kam pa galvu maļas sliktas domas, nav jāārstē ar antidepresantiem.
Depresijas dažādās izpausmes
Mēdz uzskatīt, ka depresija visspēcīgāk izpaužas tieši no rītiem. L.Ķeruže komentē, ka šāda pazīme ir tipiska vienam no depresijas veidiem. Tad, sākot ārstēties, rīta cēliens, kamēr ir grūti, pamazām kļūst arvien īsāks. Bet ir arī tādi cilvēki, kas depresijas laikā lēnām izsīkst pa dienu un sliktāk jūtas vakarā. Nav vienas depresijas ainas, katram tā tomēr izpaužas citādi. Tāpat ir ar sezonālo ietekmi uz mūsu pašsajūtu – ir cilvēki, kuriem tiešām pavasaros un rudeņos kļūst sliktāk. Taču tas nav raksturīgi visiem.
Vai rudens ir depresijas laiks?
BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece komentē, ka visbiežāk klienti pēc nomierinošiem līdzekļiem jautā rudenī un pavasarī. Sūdzības, ar kādām vēršas pie farmaceita: nervozitāte un satraukums, kad tiek vaicāts pēc nomierinošiem līdzekļiem, bezmiegs vai miega traucējumi, kad tiek prasīts pēc miegu veicinošiem līdzekļiem, kā arī sūdzas par nespēku un nogurumu. Klienti vaicā pēc dabiskiem līdzekļiem. Šeit noderēs ārstniecības augi, kam piemīt nomierinoša darbība, – piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāļu, māteres un raudenes laksti, apiņa augļkopas, lavandas, vīgriezes un kumelītes ziedi. Šīs drogas var lietot atsevišķi vai komplekso tēju veidā, kur sastāvā būs vairākas ārstniecības augu drogas. Asinszāles līdzekļus pazīst kā dabīgos antidepresantus. Ar šo līdzekļu lietošanu jābūt uzmanīgiem vasarā, jo tie var izsaukt pastiprinātu jūtību pret sauli, arī apmeklējot solāriju, kā arī lietojot vienlaicīgi ar citiem medikamentiem. Aptiekā pieejami dažādi preparāti no ārstniecības augiem – dažādās zāļu formas – sīrupi, pilieni, kapsulas, tabletes. Tos iesaka lietot kursu veidā. Noderīgi ir magniju un B grupas vitamīnus saturoši līdzekļi. Nervozitāte, nogurums, aizkaitināmība un bezmiegs ir arī magnija deficīta simptomi. Nevajadzētu aizmirst par D vitamīnu, vērts ir noteikt tā līmeni, kas bieži vien ir nepietiekams.
Antidepresanti
Aptiekās pieejamās zāļu tējas un bezrecepšu zāles var palīdzēt mazināt vieglas depresijas simptomus, stāsta L.Ķeruže. Turklāt viegla depresija var beigties tāpat vien, – kad mainās apstākļi. Bet antidepresanti depresiju ārstē, un tas ir pierādīts klīniskajos pētījumos.
Antidepresantus drīkst izrakstīt arī ģimenes ārsts, bet depresijas diagnosticēšana nereti ir tik sarežģīta un antidepresantu izvēle tagad ir tik plaša, ka ģimenes ārsti sūta pie psihiatriem.
Pie visiem antidepresantiem organismam jāpielāgojas, tāpēc pirmajās divās nedēļās lielākoties nekļūst labāk, var kļūt pat sliktāk. Var pieaugt trauksme, nospiestība, apātija – kas nu kuram. Tas ir ārsta ziņā – sīki izskaidrot iespējamās blakusparādības. Dažreiz kopīgi jāizvēlas, kuras zāles lietot. Jo gadās, ka kādam no antidepresantiem ārstējošais efekts ir labs, bet iespējams svara pieaugums. Reizēm vajadzīgs antidepresants ar nomierinošu efektu, reizēm ar uzmundrinošu, reizēm ar kādu citu iedarbības niansi. Paralēli ieteicama psihoterapija, dažiem tā var būt vienīgā ārstēšanas metode. Svarīgi ir ārstēties vai vismaz netraucēt atveseļošanās procesam.
Kas palīdz depresijas ārstēšanas procesam
Sākot pastiprināti lietot alkoholu, pavadot daudzas stundas internetā, neaizejot atkārtoti pie ārsta, cilvēks traucē atveseļošanās procesam, skaidro L.Ķeruže. Tas nav nekas slikts – mēģināt veseļoties pašam – lasot grāmatas par savām emocionālajām grūtībām, apmeklējot kādas nodarbības. Bet nav vēlams antidepresantus sākt lietot savā izdomātajā režīmā, nevis kā ārsts izrakstījis, vai sākt regulāri lietot trankvilizatorus, kas iekapsulē problēmu.
Traucēt atveseļoties no depresijas var arī attieksme. Gadās, ka cilvēks atnāk un stāsta, pie cik ārstiem jau iepriekš bijis, kādas zāles dzēris, bet nekas viņam nav palīdzējis. Tā var būt: kamēr cilvēks nav gatavs atveseļoties, pat piemērotākās zāles var nedot efektu.
Traucēt var iepriekšējā pieredze. Pirmā depresijas epizode lielākoties ir viegla. No stāvokļa, kad ilgstoši ir nospiests garastāvoklis, cilvēks tiek ārā pats. Piemēram, sākas atvaļinājums, ir daudz jauku piedzīvojumu, tāpēc viegla depresijas epizode beidzas. Tā tiešām var notikt. Taču, ja pēc šīs epizodes cilvēks neko dzīvē nav mainījis, depresija var atkārtoties.
