Kā uzmācīgs ods visu laiku džinkst vēlme izpatikt visiem un visur? Vai bieži soli to, ko neizdomā līdz galam: spēsi turēt doto vārdu vai nē? Galvenais – lai tikai otram tajā mirklī rastos smaids, prieks, bet tev – sajūta, ka esi izdarījis kādam jau ko labu. Precīzāk: nespēj atteikt un pateikt „Nē!”…
Ir daudz ļaužu, kuri dara visu, lai tikai nerastos konflikta situācija, kuras pamatā varētu būt citu cilvēku vērstā nepatika. Bez vainas vainīgais. Vai patiesi? Vainas apziņas sindroms un pašapziņas problēmas ikdienā ir sastopamas teju vai visur.
Vīramātes un vedeklas attiecībās, piemēram. Vedekla klusi krāj aizvainojumu, jo vīramāte visu nosakot: kā ģērbt bērnus un cik bieži braukt ciemos. Bet tiešajā ēterā dēla sieva vien iztapīgi pamāj ar galvu: jā, laikam jau gan tā būtu pareizāk, kā tu saki.
Darbinieka un darba devēja ikdiena, kad padotais neapstrīd teju nevienu priekšniecības lēmumu vai ieteikumu, lai gan ir nolīgts, lai darītu labi savu darbu, kas, bieži vien, nozīmē – pašam pieņemt lēmumus vai oponēt rezultāta labā. Nereti šāda padotā attieksme atver durvis bossinga un mobinga uzvarai.
Foto:Employmentresources.co.uk
Pie kases pārdevēja izsit lielāku cenu nekā norādīts uz preces, bet pašas sejā ir ieritinājusies nervoza neapmierinātība. Iespējams, viņai ir jāstrādā papildus maiņa vai kāds klients nesen ir izkliedzis uz viņu savu sāpi. Un tu, cilvēks mazais, stāvi pie kases, domās knibinot nagus, galvu noliecis. Ko tad es… es jau neko… Negribas konfliktu, vēl citu acu priekšā un rinda aiz manis ir tik gara…
Piemērus var saukt bez gala un malas. Ja sevi atpazīsti, tad zini – ir soļi, kas var vest tevi pie risinājuma.
Ar ko sākt?
- Vainas apziņa, vajadzība izpatikt ir sajūtas, kurām cēloņi ir rodami tevī pašā, bet sāksim ar to, ka tās ir sajūtas. Nevis verdikts. Spriedums uz mūžu, nelabojams un nepārsūdzams. Sajūtas ir daļa no sekām un vienlaikus – cēloņiem un pret sevi necieņas pilnai attieksmei/ rīcībai. Ar šo sajūtu kopumu cilvēks parasti kompensē sevī kādus iztrūkstošus mehānismus. Tad nu sāc ar to to, ka atpazīsti sevī šīs sajūtas: vainas apziņu, vēlmi izpatikt citiem un vēl neizzinātiem cēloņiem.
- Iztaisno muguru! Pacel galvu, nolaid plecus, sajūti, kā iztaisnojas tavs mugurkauls un ieplūst svaiga enerģija. Tas aizmēzīs prom pārspīlēto pazemību, smaguma un vainas sajūtu uz kuru tik perfekti, kā vijoli spēlē apzināti un neapzināti tie, kuriem tu centies klanīties pat īsti vēl nesasveicinājies. Grūti? Sēdi un izpildi speciālus vingrinājumus mugukaula veselībai, kas palīdz salikt pa vietām saspringumā savilktos muguras muskuļus.
- Elpo! Iespējams, ka nav pamanīts, cik ļoti tu sekli, nevienmērīgi elpo situācijās, kad esi saskarsmē ar citiem cilvēkiem vai pat tikai domā par notikumiem, kuri rada vajadzību ar savu rīcību teju vai atvainoties, ka tu vispār esi.
Apmeklē jogas nodarbības, kurā māca dažādas pareizas elpošanas tehnikas. Pareizi nodarbināta diafragma palīdzēs tikt pie „skaidrākas galvas”, atslābinās saspringtos muskuļus, nervus un mazinās spiedienu uz iekšējiem orgāniem.
- Palūkojies ar otra cilvēka „acīm”. Skats no malas, tā teikt. Kas otram cilvēkam varētu būt prātā, ko viņš domā, kas viņu uztrauc, iepriecina, sāpina? Dari to pēc iespējas nedomājot, vienkārši ļaujies, nepievienojot ne mazāko kripatu savas ego vai personīgo pieredzi.
- Jūties kā students! Turpmāk uztver katru tikšanos un situāciju kā interesantu uzdevumu, kas sagatavots tieši tev. Nepatīkamākās situācijās vai tad, kad ir vēlme atkāpties, lai tikai izvairīties no jebākas, pat mazākās disharmonijas vai konflikta situācijas, koncentrējies tikai uz sevi. Seko līdzi savām sajūtām un domām – pat vismazākajai: kā cilvēks, kurš sēž upes krastā un vēro ūdeni plūstam. Kā katrs mazākais vilnītis ceļas, kā tas veļas, kurp tas aizved – pie kādas šā brīža tavas reakcijas attiecībā pret savām un citu sajūtām. Pacenties uztvert citu cilvēku attieksmi, rīcību un domas kā no malas. Bezpersoniski. Citpersoniski. Nepiedēvē citu cilvēku darbībām savu personību vai seju. Aizmirsti par to! Tavā priekšā vienmēr ir tādi paši cilvēki, kā tu: pēc anatomiskās uzbūves, spējām, iespējām un ievainojamības – kā jebkurš cilvēks. Tātad – nedz labāks, nedz sliktāks. Atļauj sev šo Skolu! Iemācīsies izvērtēt sevi un dosi zaļo gaismu savai izaugsmei. Tātad – katrs cilvēks ir kā darba vide, skola. Par šo mācību vidi vienmēr klusi vari pateikt Paldies!
Tie ir pirmie soļi ceļā uz to, lai tiktu vaļā no nedrošības, saprast, ka visi esam tikai cilvēki, piedot sev un citiem, atgūt pašcieņu paša spēkiem – jo neviens cits to tavā vietā neizdarīs. Pat tad, ja būtu perfekti un mierpilni apstākļi. Ar savām bailēm un nelāgajām sajūtām jātiek galā uz visiem laikiem, lai nekad un nekādos apstākļos vairs pie tā nevajadzētu atgriezties.
Kā meklēt cēloņus jeb sakni saviem skumju akmeņiem – par to nākošajā reizē!
Lai veicas!
