Šā gada jūlijā un augustā Valsts policijas iecirkņos visā Latvijā ir saņemta informācija no iedzīvotājiem, kuriem, nolūkā izkrāpt naudu, zvanījuši viltvārži, uzdodoties par policijas vai citu valsts iestāžu darbiniekiem, vēsta Valsts policija.
Tā piemēram, pagājušonedēļ, 5. augustā, trīs kurzemnieces – ventspilnieces un liepājniece, saņēmušas saņēmuši telefona zvanus no krāpniekiem, kuri uzdevušies par policijas un Imigrācijas departamenta darbiniekiem. Personas zvanīja no mobilā tālruņa, runāja krievu valodā un apgalvoja, ka sazvanītā persona ir devusi pilnvaru iedzīvotājam citā valstī, lai viņš varētu veikt aizņēmumu. Zvanītājs prasījis atklāt personas datus, lai it kā novērstu šo krāpniecību.
Savukārt 7. augustā uz Valsts policijas Jūrmalas iecirkni piezvanīja kāds vīrietis, kurš sniedza informāciju, ka arī viņš ir saņēmis telefona zvanu no krāpnieka, kurš apgalvojis, ka ir policijas darbinieks. Viltvārdis bija sacījis, ka cita persona uz viņa vārda mēģinot noformēt kredītu, un lai novērstu apdraudējumu, esot jāieiet savā internetbankā. Sazvanītais vīrietis gan uzreiz sarunu ar krāpnieku pārtraucis.
Līdzīgs gadījums pagājušonedēļ ir reģistrēts arī Daugavpils iecirknī, proti, sieviete saņēmusi zvanu no krievu valodā runājošas personas, kura uzdevusies par policisti no Rīgas un informējusi, ka bankā ir noformēts kredīts uz viņas vārda, tāpēc esot nepieciešams nosaukt personas kodu.
Savukārt Preiļu iecirknī ir reģistrēts gadījums, kad vīrietis saņēmis zvanu no kādas sievietes, kas runājusi krievu valodā un uzdevusies par kāda “departamenta” darbinieci. Krāpniece apgalvojusi, ka esot uzlauzts vīrieša e-pasts un no viņa bankas kartes krāpnieki varot noņemt naudu. Lai tas nenotiktu, ļaundare prasījusi atklāt personas datus.
Par laimi, visos minētajos gadījumos iedzīvotāji bijuši informēti par telefonkrāpšanas riskiem, nav atklājuši zvanītājiem prasītos datus un pārtraukuši sarunu. Jāatzīmē arī, ka, visticamāk, krāpšanu mēģinājumu skaits ir lielāks, nekā par to tiek informēta policija.
Valsts policija atgādina, ka ne policijas, ne citu valsts iestāžu darbinieki nezvanīs, lai noskaidrotu sensitīvu informāciju, un nekad neprasīs atklāt piekļuves datus bankas kontiem.
Lielākoties šāda veida krāpšanām ir starptautisks raksturs, proti, šie noziegumi tiek organizēti un izdarīti no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Pat ja zvana saņēmējs redz, ka zvana no Latvijas numura vai pat uzrādās konkrētas iestādes nosaukums, tas nenozīmē, ka zvana tiešām no Latvijas. Krāpnieki bieži izmanto numuru viltošanas tehnoloģijas.
Valsts policija aicina kritiski izvērtēt ikvienu kā telefoniski, tā rakstiski saņemto informāciju, īpaši ja tā ir saistībā ar finanšu jautājumiem. Vislabāk tamlīdzīgus telefona zvanus uzreiz pārtraukt. Aicinām arī informēt par krāpšanas riskiem gados vecākus tuviniekus, kaimiņus un draugus!
Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, par to sākotnēji jāinformē sava banka un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī. Riska informāciju par aizdomīgām darbībām interneta vidē ir iespējams nosūtīt Valsts policijai mobilajā lietotnē “Mana drošība”.
