Koši sarkans, dzeltens, oranžs un pat melns – tieši tāds ir šis kolorītais dārzenis! Uzzini, kāpēc tev to vajadzētu biežāk iekļaut savā ēdienkartē!

 

KAS IR PAPRIKA?

Tas ir neliels nakteņu dzimtas puskrūms. Tā stumbrs ir 30 – 60 cm augsts un zarains. Lapas olveida vai lancetiskas, ar smailu galu un diezgan garu kātu. Ziedi  pa vienam, retāk pa vairākiem lapu žāklēs: balti, iedzelteni vai violeti. Zied no jūnija līdz augustam.

 

Puskrūma auglis ir ādaina, gluda oga  ar daudzām sēklām. Augļi var būt dažāda lieluma (no 5 cm līdz 15 cm) un krāsas: spilgti sarkani, oranži, dzelteni, brūni, violeti un pat melni. To raža ienākas no jūnija līdz novembrim.

 

Šī dārzeņa, ko sauc arī par dārza piparu vai dārzeņpiparu (Capsicum annuum), nosaukums cēlies no ungāru vārda paprika, serbu – horvātu pàprika  un latīņu –  piper.

 

Paprikas dzimtene ir Dienvidāzija un Dienvidamerika, kur to audzē kā daudzgadīgu dārzeni.

 

PAPRIKAS UZTURVĒRTĪBA

100 g svaiga šī dārzeņa satur ~ 30 kilokalorijas, 6 g ogļhidrātu, 1 g olbaltumvielu, 2,1 g šķiedrvielu,  0,3 g tauku, 0,03 g piesātināto taukskābju, 0,07 g polinepiesātināto taukskābju, 0,03 g Omega – 3, 0,05 g Omega – 6, kā arī 92 % ūdens.  

 

Paprika satur arī vitamīnus: A pro-vitamīnu (beta-karotīns),  B1 (tiamīns), B3 (niacīns,  PP jeb, nikotīnskābe), B5 (pantotēnskābe), B6 (piridoksīns), B9 (folāts, ko pazīstam arī kā folskābi), K1 (fitomenadions), E. Tāpat šis dārzenis ir bagāts arī ar citām vērtīgām vielām: kāliju, fosforu, magniju, cinku un kalciju. Sarkanās, oranžās un dzeltenās paprika sastāvā ir arī luteīns un zeaksantīns. 

 

Viena vidēja lieluma paprika satur 169% no rekomendējamās dienas devas (RDA) C vitamīna, kas to padara par vienu no šīs būtiskās uzturvielas bagātākajiem avotiem.

   

11 IEMESLI, KĀPĒC TEV IR JĀLIETO UZTURĀ ŠIS DĀRZENIS

AIZKAVĒ PRIEKŠLAICĪGU NOVECOŠANOS:  Paprika ir bagāta ar beta – karotīnu, dabisku pigmentu, vienu no 600 karotenoīdiem, kas sastopams gaiši dzeltenos un oranžos, kā arī tumši zaļos augļos un dārzeņos. Nonākot organismā, tas tiek pārveidots par retinolu jeb A vitamīnu. Tam ir izšķiroša nozīme veselīga ādas stāvokļa uzturēšanā, jo beta – karotīnam ir neatsverama loma epitēlijaudu veidošanā, aizkavējot grumbu rašanos un padarot gaišāku mūsu ādas toni. Tā kā ne viss beta – karotīns pārveidojas A vitamīnā, pāri palikusī šī viela ir spēcīgs antioksodants, kas īpaši aizsargā šūnu lipīdus.

 

ACU VESELĪBAI: Paprika ir bagāta ar A vitamīnu, kas ir nozīmīga viela redzes uzlabošanai. Šis vitamīns pazemina makulas deģenerācijas risku jeb izmaiņas acs tīklenes centrālajā punktā.  Savukārt beta – karotīns palīdz aizsargāt acs struktūras no izmaiņu rašanās laika gaitā, tādā veidā mazinot redzes traucējumu un pat pilnīga redzes zuduma risku. Lieto papriku uzturā un uzņem šīs vērtīgās vielas, ja tava redze ir īpaši noslogota – bieži vadi auto vai strādā pie datora, šādi palīdzēsi acs tīklenes normālai funkcionēšanai. Šajā dārzenī esošais luteīns un zeaksantīns aizsargā acis no augstas enerģijas gaismas viļņiem, kas ir arī saules spektrā. 

 

POZITĪVI IETEKMĒ ASINSSPIEDIENA SVĀRSTĪBAS: Paprikā esošās vielas var iedarboties kā vazodilatatori, ko īpaši nodrošina lielais kālija daudzums šajā dārzenī. Vazodilatatori samazina asinsvadu pretestību, palielinot asins plūsmu un cirkulāciju mūsu organismā, kas samazina aterosklerozes, insulta un sirdslēkmes risku. Tāpat kālijs piedalās organisma ūdens apmaiņas un sirdsdarbības regulācijas procesos. Kā arī šajā dārzenī esošais alkaloīds kapsacīns pazemina asinsspiedienu.

 

PALĪDZ NOVĒRST ĻAUNDABĪGU AUDZĒJU ATTĪSTĪBAS RISKU: Ir pierādīts, ka jau minētais beta – karotīns, ko bagātīgi satur paprika, spēj aizkavēt ļaundabīgu veidojumu attīstību krūtīs, ādā, resnajā zarnā un plaušās. Zinātnieki ir atklājuši, ka, piemēram,  šīs vielas  patēriņa palielināšana no 1,7 līdz 2,7 miligramiem dienā, plaušu vēža risku samazina pat par vairāk nekā 40 %!

 

STIMULĒ ASINS VEIDOŠANOS: Paprikā esošais varš un dzelzs ir būtiskas vielas jauno asins šūnu veidošanai. Viena tase paprikas attiecīgi satur 9 un 2 % šo minerālvielu ieteicamās diennakts devas. Kā zināms, dzelzs deficīts var izraisīt arī anēmiju jeb mazasinību.

 

VAR VEICINĀT LABĀKU MIEGU: Bagātīgajam vitamīna B6 daudzumam šajā dārzenī ir spēcīga neiroloģiska un psiholoģiska ietekme uz mūsu organismu. Tas palīdz melatonīna ražošanā, nodrošinot normālu miega ciklu. Šis vitamīns  uzlabo arī serotonīna un norepinefrīna līmeni organismā, kas ļauj mums justies laimīgākiem un mazāk uztrauktiem. Atceries, ka B6 vitamīna trūkums var izraisīt depresiju!

 

PALĪDZ SADZIEDĒT BRŪCES: Paprika ir lielisks E vitamīna avots, kas palīdz ražot sarkanās asins šūnas, stimulējot asins recēšanu un dzīšanas procesus, gadījumā, ja tev uz ādas ir sagriezumi un/vai citas brūces.

 

PRET VĒNU TĪKLOJUMA VEIDOŠANOS: Ir pierādīts, ka šajā dārzenī esošām vielām piemīt noteiktas īpašības, kas stiprina vēnu sieniņas un uzlabo asinis cirkulāciju organismā. Ja tev uz kājām ir zirnekļa tīklam līdzīgs vēnu izspiedums, īpaši ieteicams regulāri iekļaut uzturā papriku vai tās garšvielu, kas palīdzēs samazināt jau esošos kapilāru bojājumus un var novērst jaunu veidošanos.

 

NOVĒRŠ MATU IZKRIŠANU: Paprikā esošais B6 vitamīns palīdz  arī novērst matu izkrišanu. Šis dārzenis satur arī ievērojamu daudzumu dzelzs, kas sekmē skābekļa pārvietošanos matu folikulās, šādi uzlabojot asinsriti galvas ādā un stimulējot matu augšanas procesu. Turklāt vitamīns B6 ir iesaistīts melanīna ražošanā, un šis pigments piešķir spožāku, izteiktāku krāsu mūsu matiem.

 

UZLABO GREMOŠANAS SISTĒMAS PROCESUS:  Dārzenī esošās vielas ir labs, stimulējošs līdzeklis, kas veicina siekalu izdalīšanos un kuņģa skābes līmeņa normalizēšanos. Speciālisti iesaka lietot uzturā papriku un tās garšvielu, lai ārstētu gremošanas traucējumus. Tomēr lielās devās paprika, mijiedarbībā ar citiem medikamentiem, var nodarīt kaitējumu, tāpēc vispirms ir ieteicams konsultēties ar ārstu.

 

VIENS DĀRZENIS – DAŽĀDA VĒRTĪBA: Paprikas krāsa nosaka tās uzturvērtību. Zaļajā paprikā ir maz cukura, tāpēc to ir īpaši ieteicams lietot uzturā cilvēkiem ar liekā svara problēmu, kā arī diabēta slimniekiem. Sarkanā  un dzeltenā – satur rutīnu, kas ir flavonoīds, ko lieto, lai pazeminātu kapilāru caurlaidību, stiprinot asinsvadus; tāpat tas aizsargā C vitamīnu no oksidēšanās. Sarkano papriku īpaši ieteicams lietot uzturā cilvēkiem ar anēmiju jeb mazasinību, kad ir samazināts eritrocītu un/vai hemoglobīna daudzums asinīs. Dzeltenajā paprikā ir visvairāk C vitamīna, savukārt oranžajā dārzenī ir daudz karotīna, kas, kā jau minēts iepriekš, īpaši ieteicams redzes uzlabošanai un acu veselības uzturēšanai. 

 

Vai šis dārzenis ir arī tavā ikdienas ēdienkartē?

Iepriekšējais raksts5 faktori, kas jāņem vērā, lai izvēlētos piemērotāko zobu birsti
Nākamais raksts17 kulinārijas termini, kas ir jāzina ikvienai saimniecei