Lai arī dabā viss plaukst un zaļo, nereti pavasara mēneši nāk roku rokā ar spēku izsīkumu, miegainumu, dažādu saslimšanu saasināšanos, vīrusa infekcijām un citām nebūšanām, kurām iemesls ir viens – tumšajā ziemas periodā organisms ir novājināts, turklāt mūsu platuma grādos augušie, rudens sezonā ievāktie dārzeņi zaudējuši vitamīnu koncentrāciju, tāpēc ar tiem visu vajadzīgo veselībai vairs neuzņemt. Kuri ir tie vitamīni, kurus pavasarī noteikti būtu jāuzņem, lai pavasaris nāktu ne tikai ar prieku, bet arī labu pašsajūtu, un kur tos smelties? Ar padomiem talkā nāk farmaceite un zaļās farmācijas uzņēmuma „Silvanols” imunitātes spēcināšanas produktu vadītāja Arita Borzova.

 

Cilvēka organisms gandrīz visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas uzņem ar uzturu. Protams, visvieglāk to izdarīt vasarā, kad svaigi dārzeņi pieejami tikko no dobes, taču pat tad ne vienmēr izdodas organismu apgādāt ar visu tam nepieciešamo. Lai ar pārtiku mēs saņemtu visus nepieciešamos vitamīnus, būtu ik dienu jāapēd 1,5 līdz 2 kg dārzeņu, ogu, augļu un zaļumu, ko lielākā daļa cilvēku pavisam noteikti neizdara. Pavasarī, līdz ar vitamīnu un minerālvielu izsīkumu, krītas organisma aizsargspējas, pavājinās imunitāte un piemeklē spēku izsīkums.

 

Kādi signāli liecina par vitamīnu trūkumu?

 

Ja organismam trūkst vitamīni un minerālvielas, tad pirmā par to signalizē āda. Tā kļūst bāla, viegli pelēcīga un zaudē elastību. Nereti lūpas un smaganas kļūst sāpīgas un var pat asiņot (Vai ieplaisājuši lūpu kaktiņi jums ir pazīstama problēma? Vai varbūt smaganu asiņošana zobu tīrīšanas laikā?). Ja ir pazemināta organisma  imunitāte, ir lielāks risks inficēties  ar ādas infekcijas slimībām, piemēram, var parādīties kārpas, iespēja saslimt ar ādas sēnīšu infekciju, ka arī saasinās dermatīts.

 

Vitamīnu trūkums var paildzināt pavasara miegainību, neļaujot organismam ātri pielāgoties jaunajam ritmam, kad dienas kļūst garākas un gaišākas. Līdz ar nogurumu, organisms ir uzņēmīgāks pret dažādiem vīrusiem, bet atlabšana pēc slimošanas var būt lēnāka kā ierasts.

 

Uzmanība noteikti jāpievērš arī matu un nagu veselībai – vai tie nekļūst nedzīvi, pelēcīgi un nesāk viegli lūzt.

 

Kuri vitamīni visbiežāk pietrūkst pavasara sezonā?

 

„Pavisam droši varam apgalvot, ka mūsu klimatiskajos apstākļos, praktiski visiem ir D vitamīna deficīts,” norāda „Silvanols” eksperte Arita Borzova. „D vitamīnam piemīt hormonālas funkcijas un tas nodrošina arī vairākas svarīgas organisma funkcijas, piemēram, regulē kalcija vielmaiņu un palīdz stiprināt kaulus. D vitamīnam ir būtiska ietekme uz imūnsistēmu,  tas piedalās organisma aizsardzībā pret dažādām infekcijām, turklāt tas ir vitāli nepieciešams grūtniecēm, barojošām māmiņām, kā arī zīdaiņu un mazu bērnu veselīgai attīstībai.”

 

Tāpat pavasarī vajadzētu parūpēties par to, lai pietiekamā daudzumā tiktu uzņemti A, C, E un B grupas vitamīni. „Par B1 vitamīna trūkumu var liecināt tādi simptomi kā viegla nogurdināmība, muskulatūras vājums un kognitīvi traucējumu, tāpēc B grupas vitamīnu pastiprināta uzņemšana būtu labs ierocis cīņā ar pavasara nogurumu,’’ uzsver Arita Borzova.

 

Pavasara mēnešos mūsu platuma grādos strauji pieaug ultravioletā starojuma (UVS) intensitāte, bet ādas aizsargspējas pret UVS ziemas tumšajos mēnešos ir krietni mazinājušās, tāpēc noteikti vajadzētu uzņemt papildus antioksidantus, īpaši vitamīnu E, kas cīnās ar saules UV radiācijas negatīvajām sekām un palīdz mazināt brīvo radikāļu negatīvo ietekmi. Dabā E vitamīns ir sastopams riekstos, veselos graudos, treknajās zivīs, bet “Silvanols” izstrādājis uztura bagātinātāju “Aterosan” – Omega-3 un E vitamīna nodrošināšanai. Arī C vitamīnam kā antioksidantam, ir liela loma cīņā ar UV radiācijas negatīvajām sekām, un tas piedalās ādas kolagēna sintēzē.

 

Ko darīt, lai vitamīnu netrūktu?

 

„Pirmkārt, visu gadu jāēd daudzveidīga un sabalansēta pārtika, lai uzņemtu visas organismam nepieciešamās vielas – tad vitamīnu deficīts visticamāk nemaz nebūs jāpiedzīvo,” norāda „Silvanols” eksperte. „Taču, ja organismam kādas vielas vai vitamīni trūkst, jāņem talkā dabīgi uztura bagātinātāji – tie organiskā uzsūksies krietni labāk par sintētiskajiem vitamīniem, jo iegūti no augu valsts un ir cilvēka organismam tuvāki un pieņemamāki.”

 

Lietojiet uzturā daudz zaļumu! Tie ir ne tikai lielisks vitamīnu avots, kas spēcinās organismu pavasarī (īpaši daudz tajos būs C un B grupas vitamīnu), bet tie satur arī fitoncīdus,ēteriskās eļļas un karotīnu. Ēdiet salātus, gatavojiet smūtijus, zaļos kokteiļus, uzkodiet dīgstus un izaudzējiet pirmos lociņus uz palodzes!

 

„Šķiet, vispopulārākais vitamīns ir C vitamīns jeb askorbīnskābe, kas ir lielisks imunitātes stiprinātājs un vērtīgs antioksidants,” stāsta Arita Borzova. „Tā kā tas ir nestabils un ūdenī šķīstošs, vislabāk C vitamīnu uzņemt, ēdot svaigus dārzeņus un ogas. Pavasarī ir pēdējais laiks atcerēties par saldētavas ogu krājumiem un uzņemt C vitamīnu, kas ir lieliski saglabājies saldētajās ogās. Daudz C vitamīna ir arī dzērvenēs, upenēs, mežrozīšu augļos, kivi, spinātos un Briseles kāpostos,” stāsta A.Borzova.

 

„Ziemā, kad saules leņķis ir ap 33 grādiem, D vitamīna sintēze praktiski nenotiek, bet vasarā tai traucē apģērbs, pretapdegumu krēmu lietošana, atmosfēras piesārņojuma līmenis un virkne citu faktoru, tāpēc, pat ikdienā ēdot treknas zivis, mūsu platuma grādos ir teju neiespējami saņemt pietiekamu D vitamīna daudzumu,” uzsver A.Borzova. „Īpaši svarīgs D vitamīns ir bērnu pilnvērtīgai attīstībai, tāpēc „Silvanols” ir radījis uztura bagātinātāju īpaši bērniem – „Kindersil”, kas nodrošina nepieciešamo D vitamīna devu bērniem un to var lietot visu gadu.

 

Kā pareizi lietot vitamīnus un uztura bagātinātājus

 

Mūsdienās vitamīni un uztura bagātinātāji pieejami ļoti dažādās formās, lai katrs varētu izvēlēties sev vistīkamāko un ērtāko – tabletes, kapsulas, sīrupi, pulveri, pilieni un pat mutē izsmidzināmi uztura bagātinātāji. Tāds ir, piemēram, “Silvanols” jaunākais produkts „Imuvital Spray” normālas imūnsistēmas darbībai ar plūškoku, cinku un C vitamīnu. Iepūšot to mutē zem mēles, aktīvās vielas ātrāk uzsūcas un nonāk asinsritē.

 

„Pirms jebkuru vitamīnu vai uztura bagātinātāju lietošanas noteikti jāizlasa pievienotā anotācija vai informācija uz iepakojuma, lai noteiktu pareizās un vispiemērotākās uztura bagātinātāja devas gan sev, gan bērniem,” stāsta „Silvanols” eksperte. „Tas, ko bieži cilvēki aizmirst ievērot – vitamīnus vislabāk lietot ēšanas laikā vai uzreiz pēc tās. Tam ir ļoti racionāls iemesls – virkne vitamīnu, piemēram, A, D, E un K, šķīst taukos, tāpēc ēdiens, īpaši trekns, veicinās to uzsūkšanos. Turklāt ēdiens pasargās no iespējamas kuņģa gļotādas kairināšanas.”

 

Ja vitamīni jālieto vienreiz dienā, vislabāk tos lietot no rīta, lai organisms tos mērķtiecīgi izmantotu. „Tikai atcerieties – kafija un gāzēti dzērieni neļaus vitamīniem pilnvērtīgi uzsūkties. Tāpat jāuzmanās, lietojot dzelzi saturošus preperātus, – tos neiesaka lietot kopā ar piena produktiem, jo tie kavē dzelzs uzsūkšanos,” atgādina A.Borzova.

Iepriekšējais rakstsMīlestības skaitlis: Ko tas atklāj par tavu jūtu pasauli?
Nākamais raksts9 fakti par ļauno garu izdzīšanu jeb eksorcismu