Vai es pieņemšos svarā? Vai to jutīs mans vīrietis? Vai tas apdraudēs manu veselību un iespēju dzemdēt bērnus nākotnē? Nereti sievietēm ir daudz jautājumu un maldīgu priekšstatu par kontracepciju, it sevišķi – par ilgdarbīgas kontracepcijas* metodēm, par kurām mazāk ir dzirdēts. Tajā pašā laikā mūsdienīgu sieviešu vidū tās kļūst arvien populārākas. Ginekoloģe Gunta Frīdenberga apgāž 5 izplatītākos aizspriedumus par ilgdarbīgas kontracepcijas metodēm.
1. Es pieņemšos svarā. Nepareizi! Ikviena kontracepcijas metode prasa zināmu laiku, lai organisms pielāgotos. Biežākās parādības no ilgdarbīgas kontracepcijas metodēm ir asiņaini izdalījumi, smērēšanās, kas saistīta ar tās ietekmi uz dzemdes gļotādu. Taču pavisam droši apgalvot, ka hormonālās spirāles vai dzemdes spirāles ietekme uz sievietes svara izmaiņām ir neliela vai nekāda. Dažām sievietēm implants var izraisīt svara pieaugumu, taču parasti tā nav.
2. Tā ietekmēs manu auglību. Nepareizi! Pēc dzemdes spirāles izņemšanas (gan varu saturošas, gan hormonālas) sievietes auglība ātri vien atgriežas viņas normālajā līmenī. Lai arī dzemdes spirāles ir paredzētas ilgstošam periodam (no 3 līdz pat 10 gadiem), lietošanu var pārtraukt jebkurā laikā, ja sieviete plāno grūtniecību. Pāris mēnešu laikā nostabilizējas menstruālais cikls, un tad ir iespējams palikt stāvoklī. Implanta gadījumā, kurš arī pieder ilgdarbīgas kontracepcijas līdzekļiem, auglība atjaunojas lēnāk – parasti tas ir dažu (pusotra līdz 6) mēnešu laikā.
3. Mēnešreižu pazušana kaitē manam organismam. Nepareizi! Tiešām, lietojot hormonālo spirāli vai minispirāli mēnešreizes paliek īsākas, vieglākas un metodes lietošanas laikā var pat pilnībā pazust. Tas, cik lielā mērā samazinās mēnešreizes, ir atkarīgs no katras sievietes organisma īpatnībām. Veselībai tas nekaitē. Nereti sievietes cieš no spēcīgām un sāpīgām mēnešreizēm, tad ārsti bieži vien izraksta tieši hormonālo spirāli. Implanta gadījumā biežāk ir vērojams mēnešreižu iztrūkums. Lai gan hormonālā spirāle, gan implants pieder pie ilgdarbības kontracepcijas līdzekļiem, to darbības mehānisms ir atšķirīgs. Implanta izdalītais hormons nomāc olnīcu darbību, tādā veidā panākot mēnešreižu asiņu daudzuma samazināšanos. Hormonālā spirāle padara plānāku dzemdes gļotādu, tādā veidā samazinot asiņošanu un nenomācot olnīcu darbību.
4. Pastāv nopietnu iekaisumu risks. Nepareizi! Šis aizspriedums radies sen, kad bija citas prasības pret higiēnu, sterilitāti un arī diagnostika noritēja citādāk. Piemēram, ārsts lietoja vairakkārt izmantojamus instrumentus. Kādreiz arī nebija iespējas identificēt visas seksuāli transmisīvās slimības (piemēram, hlamidiozi, kas izraisīja iekaisumus). Mūsdienās ginekologi izmanto vienreiz lietojamus un sterilus instrumentus, kā arī pirms kontracepcijas nozīmēšanas veic analīzes, lai izslēgtu jebkādu infekcijas risku.
5. Tas ir dārgi. Nepareizi! Ilgtermiņā ilgdarbīgas kontracepcijas metodes ir ekonomiski visizdevīgākās. Salīdzinot ar tabletēm, ilgdarbīga kontracepcija var atmaksāties jau pirmā gada laikā. Un, ņemot vērā, ka tā darbojas vairākus gadus, summa, ko samaksā sākumā, ir jāizdala uz visu konkrētās metodes darbības periodu.
*Ar ilgdarbīgu kontracepciju apzīmē vairākas augstas efektivitātes atgriezeniskās kontracepcijas metodes, kas darbojas ilgstošu laika periodu, piemēram, hormonālā spirāle, vara spirāle un kontraceptīvais implants.
