9 izplatītākie mīti par augļiem un dārzeņiem

Klīst dažādi mīti par augļiem un dārzeņiem, mēs šoreiz atspēkojām izplatītākos no tiem!

Lielie, apaļie tomāti ir vislabākie: šo dārzeņu krāsai, formai un izskatam nav nekādas saistības ar to kvalitāti. Tomāti var būt ar zaļām strīpām vai purpura tonī, tāpat – dzelteni, zaļi, oranži sārti un vēl citos toņos. Tie atšķiras arī pēc formas, mēdz būt iegareni, plakani apaļi, plakani iegareni, plūmjveida, sirdsveida un bumbierveida. Apaļos, vienāda izmēra tomātus parasti varam iegādāties lielveikalos, jo tie ir cietāki un ilgāk uzglabājami. Šis nakteņu dzimtas dārzenis ir sastopams sākot no 20 gramiem līdz pat puskilogramam vai pat vēl vairāk svarā un ikviens no tiem ir būtisku organisko skābju avots.

Mazie burkāni ir atšķirīgi no lielajiem: lielākā daļa cilvēku ir pārliecināti, ka šie mazie burkāniņi garšo daudz labāk nekā ierastā lieluma dārzeņi. Taču, patiesībā to garša neatšķiras, jo tie ir garie burkāni, kas tiek speciāli saīsināti un noapaļoti. Garšas atšķirības nianse varētu būt tikai tajā, ka tie ir jau notīrīti, līdz ar to ātrāk un ērtāk lietojami.

Brūnas ābolu šķēles ir bojātas: lai gan tās ir vizuāli nepievilcīgas, brūnā nokrāsa nebūt nemaina ābola garšu. Krāsas izmaiņas ir saistītas ar ķīmisku reakciju, kad notīrītām ābolu šķēlītēm pieskaras skābeklis. Šo reakciju vari mazināt apslakot tās ar citrona sulu.

Svaigi dārzeņi ir uzturvielām bagātāki nekā saldēti: patiesībā tieši saldētajos dārzeņos ir vairāk uzturvielu, jo tie sāk zaudēt savas labās īpašības gandrīz uzreiz pēc novākšanas. Tāpēc, ja tos sasaldēsi uzreiz pēc ievākšanas, saglabāsi brīdi, kad tie ir visveselīgākie. Protams, nekas nevar būt labāks par tikko noplūktu un notiesātu vai pagatavotu dārzeni.

Produktu sasaldēšana nogalina baktērijas: diemžēl tās var izdzīvot arī ļoti zemā temperatūrā. Lai izvairītos no baktēriju veidošanās produktos, uzglabā tos pareizi, saldētavā: konteineros vai speciālos maisos, tāpat pirms pārtikas apstrādes mazgā rokas. Neaizmirsi arī regulāri kopt ledusskapi un saldējamo kameru, kā arī rūpīgi izmazgāt traukus, kuros uzglabā produktus.

Svaigiem dārzeņiem ir lielāka uzturvērtība nekā pagatavotajiem: šajā jautājumā viss ir atkarīgs no konkrētā dārzeņa, jo, protams, to vārīšana iznīcina daļu uzturvērtību, tomēr rada arī jaunas. Zūd C vitamīns un folijskābe, taču rodas A vitamīns un šķiedrvielas, veicinot dārzeņu pārstrādāšanu. Ieteicams dārzeņus nevis ilgi vārīt, bet sautēt, lai saglabātu pēc iespējas vairāk būtisko uzturvielu.

Kartupeļu lietošana uzturā palielina svaru: patiesībā ne jau paši dārzeņi, bet veids kā tos pagatavojam un ar ko kopā tos lietojam uzturā. Pašos tupeņos tik pat kā nav tauku, un ir arī maz kaloriju, turklāt, tie satur daudz šķiedrvielu un citu organismam būtisku elementu.

Sadīgušus kartupeļus ir jāizmet: lai novērstu asnu veidošanos uz kartupeļiem, tie ir jāuzglabā sausā un vēsā vietā, taču, ja dārzeni jau klāj asni, tas tik un tā vēl ir ēdams! Tomēr raugi vai tas nav ne tikai saasnojis, bet arī jau sažuvis un kļuvis mīksts, šādā gadījumā labāk to izmet, jo asnošana jau aizgājusi pārāk tālu – patērējot kartupeļu mitruma un barības vielas, ietekmējot to tekstūru, garšu un uzturvērtību.

Pirms likt ledusskapī zemenes, tās ir jānomazgā: ja tā darīsi, augļu porās sakrāsies mitrums un tās var sākt pelēt. Ja ogas ir ļoti smilšainas, nomazgā tās un apēd pēc iespējas ātrāk. Nemazgātas tās var uzglabāt ledusskapī līdz pat nedēļai.

Vai zini vēl kādu mītu?