Ziema palēnām atvadās, apkures sezona drīz beigsies, taču naktis vēl ir vēsas. Vai arī Tev ir apnicis kurināt krāsni vismaz 2 reizes dienā? 21. gadsimts taču nav nācis tikai ar mazkustīga dzīves veida palielināšanos, cilvēku atsevišināšanos vai globālās sasilšanas tuvošanos. Attīstās arī tehnoloģijas, kas saudzē gan dabu, gan cilvēku attiecības.
Viena no dabai saudzīgām tehnoloģijām ir siltumsūkņi. Siltumsūkņi ir dabā atrodamās enerģijas ieguves veids, ar kuru palīdzību apsildīt mājas ar siltā gaisa plūsmu vai ūdeni radiatoros un siltajās grīdās. Šo enerģiju iegūst vai nu no gaisa, kas ir ārā (gaiss-gaiss; gaiss-ūdens siltumsūkņi) vai no zemē esošā siltuma, kur temperatūra saglabājas vienmērīga visu gadu – apmēram plus 6-7 grādi.
Sadarbībā ar veikalu, dažādu apkures sistēmu uzstādītāju, Commodus, paskatīsimies, kā atšķiras Commodus siltumsūkņi. Šobrīd tiek izķširti 3 veidu siltumsūkņi:
- Gaiss-gaiss siltumsūkņi;
- Gaiss-ūdens siltumsūkņi;
- Zemes siltumsūkņi.
Katrs no tiem atbilst noteikta tipa ēkai vai katra atšķirīga klienta prasībām. Ja līdzekļi atļauj, tos var arī kombinēt, tādā veidā iegūstot vēl lielāku energoefektivitāti savās mājās. Lielākās izmaksas sagādā pašas iekārtas un to uzstādīšana, taču apkures rēķini noteikti samazināsies, kā rezultātā iztērētās summas 10-20 gadu griezumā atmaksāsies.
Gaiss-gaiss siltumsūkņi mazākām ēkām
Gaiss-gaiss siltumsūkņi māju apkurei darbojas pēc ledusskapja principa pretējā virzienā – ārā esošās iekārtas aukstumģents uzsilst, pateicoties zemajai āra temperatūrai, tad šī viela pārvēršas gāzveida stāvoklī un, pateicoties radītajam spiedienam, siltums izplatās tālāk pa trubām uz ierīkoto gaisa plūsmas iekārtu iekštelpās.
Gaiss-gaiss siltumsūkņi būs vairāk piemēroti mazākām platībām – dzīvokļiem, pirtiņām, mazām vasarnīcām vai tik pat labi siltumnīcu apsildīšanai. Liela izmēra siltumnīcām tas ir diezgan labs variants. Tādā veidā latvieši var audzēt dažāda veida dārzeņus vai puķes, neimportējot tos no siltajām zemēm. Sen jau zināms, ka importa augļos un dārzeņos ir mazāk vitamīnu nekā vietējos – tikai tāpēc, ka tos novāc vēl negatavus, paiet ilgs laiks, lai tos transportētu un ne vienmēr var tik precīzi izsekot, kādas vielas ir izmantotas, lai šos dārzeņus izaudzētu.
Siltumsūknis tomātu augšanai
Pagājušajā gadā tika veikts pētījums sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības Universitāti, kopā ar Latvijas Universitāti un vienu no veiksmīgākajiem un lielākajiem tomātu ražotājiem segtajās platībās SIA ‘’Rītausma’’. Šī cilvēku grupa, pateicoties Lauku atbalsta dienestam un Eiropas Savienības atbalstam, veica eksperimentu, audzējot tomātus siltumnīcā, kas apsildīta ar gaiss-gaiss siltumsūkni.
Rezultātos atklājās, ka energoefektivitāte, salīdzinot ar gāzes apkuri, ir par 30 % lielāka, turklāt gaisa siltumsūkņi atmosfērā neizdala kaitīgo CO2. Lietot gaisa siltumsūkni, lai apsildītu siltumnīcas, izdevīgi ir tiem, kam ir lielas, nosiltinātas siltumnīcas, kurās ir vēlme paildzināt veģetācijas periodu. Kas zina, varbūt jau drīz Latvijā varēsim audzēt arvien vairāk tikai dienvidos sastopamos augus un dārzeņus?
Gaiss-ūdens siltumsūkņi vidējam latvietim
Gaiss-ūdens siltumsūkņi ir t.s. vidējais aritmētiskais apkures sistēmas izvēlē. Tie ir nedaudz dārgāki kā gaiss-gaiss siltumsūkņi, taču ne tik dārgi kā zemes siltumsūkņi, kur pati iekārta maksā apmēram vienlīdzīgi, taču ievērojamas izmaksas sagādā tās ierakšana zemē.
Gaiss-ūdens siltumsūkni mūsdienās var lietot jau kā galveno apkures veidu ar nezūdošu energoefektivitāti – parasti līdz -15 grādiem. Ar lielāku elektrības patēriņu mūsdienu siltumsūkņi spēj darboties arī zemākās temperatūrās, taču jārēķinās, ka tas būs dārgāk, tāpēc -20 grādos labāk izmantot cita veida apkuri, piemēram granulu katlu.
Gaiss-ūdens siltumsūkņa darbības princips ir tāds pats kā gaiss-gaiss siltumsūknim, taču sakarsusī gāze sasilda trubās esošo ūdeni, tādā veidā apsildot gan telpas, gan arī sasildot boilera ūdeni. Šāda siltumsūkņa izvēles gadījumā speciālisti iesaka siltās ūdens trubas likt zem grīdas nevis izmantot radiatorus.
Ja ar siltumsūkni vēlas apsildīt radiatorus, tad tiem ir jābūt daudz lielākiem kā gadījumā, ja tos apkurinātu ar malkas vai kādu citu apkures veidu. Tas tā ir tādēļ, ka siltumsūkņa lielākā energoefektivitāte ir tad, kad jāsasilda zemākas temperatūras ūdens. Lai mazi radiatori piesildītu telpu, tiem būtu jābūt ļoti karstiem, taču, lai siltumsūknis sasildītu ūdeni līdz augstām temperatūrām, ir jāpatērē eleketroenerģija, un tā ir dārga.
Speciālisti iesaka izbūvēt siltās grīdas, jo tādā veidā tiks nosegts lielāks laukums, tāpēc uzsildītajam ūdenim nebūs jābūt tik karstam kā tas būtu nepieciešams mazā radiatorā, lai pienācīgi apsildītu telpas. Neērtības var sagādāt vien tas, ja ļoti nepatīk flīzes vai lamināts, jo tieši šie ir materiāli, kuriem ir vislabākā siltumatdeve, izmantojot silto grīdu apkures sistēmu. Nereti klienti ir nobijušies, ka siltumsūkņa darbības traucējumu gadījumā grīda būs jāuzlauž un arī tas sagādās papildus izmaksas un neērtības, taču, jāsaka, šādi gadījumi ir reta parādība.
Siltuma ieguve no zemes dzīlēm
Kad ierīkotais zemes siltumsūknis ir atpelnījis savas uzstādīšanas izmaksas, patēriņa izmaksas ir ļoti tuvas pagaidām lētākajam apkures veidam – malkai. Zemes siltumsūknis siltuma enerģiju gūst no gruntsūdeņu zemes, kur tā saglabājas stabila visu cauru gadu – aptuveni 6-7 grādi. Protams, šāds enerģijas ieguves atklājums ir gana brīnišķīgs – jo sevišķi mūsu platuma grādos, kur saules enerģija nespēj nosegt visus nepieciešamos patēriņus.
Tomēr arī zemes siltumsūknim ir nepieciešama saules gaisma, tādēļ vietā, kur to ierīko, nedrīkst stādīt lielus kokus. Bet kur tad galu galā to ierīko? Vai to var ierakt dobē kopā ar zemeņu stādiem? Diemžēl ne. Zemes siltumsūknis jāierok gruntsūdeņu dziļumā. Katrā vietā tā ir atšķirīga metrāža, parasti tie ir 1,5 – 3 m. Tomēr ir vēl viens nosacījums – pagalmam, kur zemes siltumsūkņa trubas izbūvēt, ir jābūt vismaz 3 līdz 4 reizes lielākam par apsildāmo platību. Uz siltumsūkņa konstrukciju zemes drīkst stādīt nelielus krūmus un citus nelielus augus, taču uz tās nedrīkst izbūvēt neko citu kā vienīgi bruģi.
Starp citu, uz šādas konstrukcijas izbūvēta bruģa ziemā nekrāsies sniegs. Gluži kā āra apsildāmā grīda! Sīkums, bet tomēr patīkami, ja no rītiem pirms braukšanas uz darbu nebūs jānoņemas ar sniega tīrīšanu, lai pārkāptu slieksnim vai no garāžas izbrauktu ar mašīnu.
Zemes siltumsūknis kā dziļurbums
Tomēr, ja platība nav tik liela vai arī paredzēts tajā izbūvēt papildus ēkas, zemes siltumsūkņa konstrukciju var veidot dziļurbuma mērogā. Tas gan būs krietni dārgāk un arī ilgāk, jo šādai darbībai ir nepieciešama arī speciāla atļauja – tāpat kā rokot ūdens dziļurbumu. Taču arī tas var laika gaitā atmaksāties un daba par CO2 izmešu samazināšanu būs Tev tikai pateicīga.
Kopumā varam izsecināt, ka siltumsūkņi ir energoefektīvs alternatīvās enerģijas ieguves veids, taču katrai mājvietai labākais variants būs cits. Nevar uzskatīt, ka tikai zemes siltumsūkņi ir tie labākie un izdevīgākie, jo tie būs absolūti maznozīmīgi mazai vienas istabas mājiņai, kur piemērotāks būs gaiss-gaiss vai gaiss-ūdens siltumsūknis.
Jebkurā gadījumā – jā māja vēl tikai top vai ir vairākus desmitus gadus veca – ir jāvēršas pie ekspertiem. Ar vairāk kā 10 gadu pieredzi apkures sistēmu uzstādīšanā lepojas kompānija “Commodus“. Kompānijas profesionālā komanda aprēķinās, palīdzēs saprast, kurš apkures veids būs vispiemērotākais tieši Jūsu mājoklim!
Atcerēsimies – ja ir iespējas ieguldīt ilgtermiņā, tad 1 siltumsūkņa vietā var ņemt pat 2! Viens var sildīt tikai karsto ūdeni, otrs – telpas, šādā veidā panākot vēl energoefektīvāku variantu. Taču arī par šo labāk aprunāties ar Commodus ekspertiem. Izvēloties šo kompāniju, varat būt drošs, ka šī komanda atbild par to, ko pārdod, jo neparedzētu apkures sistēmas problēmu dēļ viņi uzņemas pildīt arī garantijas nosacījumus. Starp citu, ja vēlaties ierīkot siltumsūkni vairāku dzīvokļu mājai, var mēģināt pieteikties arī Eiropas Savienības fondu atbalstam, jo zaļāka vide ir visas Eiropas sapnis.
