“Es jau biju pieņēmusi, ka esmu vislielākā neveiksminiece,” saka laimētāja
Jūlija beigās, sava atvaļinājuma pēdējā dienā, kāda rīdziniece Simtgades loterijā laimēja 10 000 eiro. Laimīgā biļete bija iegādāta SIA Narvesen Baltija, Rīgā, Tilta ielā 11.
Laimētāja stāsta, ka agrāk bijusi aizrautīga SuperBingo spēlētāja. “Es diezgan ilgi biju spēlējusi SuperBingo, bet vairāk par eiro nekad nebiju laimējusi, tāpēc jau pieņēmu, ka loterijā nekad neko nelaimēšu. Līdz ar to mans entuziasms bija noplacis,” viņa stāsta.
Simtgades loterija viņai iepatikusies tāpēc, ka uzreiz sanācis laimēt gan 5, gan 10 eiro, tāpēc arī tagad to turpinot “pa retai reizei” uzspēlēt. “Man patīk ideja par labdarību. Jo ja es neko nelaimēju, tad vismaz zinu, ka ieguvējs ir kāds, kuram to ļoti vajag.”
Tajā laimīgajā jūlija beigu dienā viņa bija devusies uz pastu izņemt sīkpaku, un pa ceļam nopirkusi arī vienu Simtgades loterijas biļeti. Taču lielas intereses to uzreiz nokasīt viņai nebija; nodomājusi, ka tā būs vai nu tukša, vai varbūt “ar kādu piecīti”.
Divas dienas biļete nostāvēja neaiztikta, līdz kundze par to atcerējās un nokasīja. “Es absolūti neticēju, ka esmu laimējusi tik lielu naudas summu. Domāju, ka tā ir kļūda,” viņa atceras, “bet, atklāti sakot, kopā ar pārsteiguma vilni mani tomēr pārņēma sajūta, ka tam jau sen tā vajadzēja būt. Es ļoti gribēju kaut ko laimēt un cerēju uz kādiem 500 eiro.” Mazliet dīvaini bijis tas, ka laimests slēpies zem simbola, kas viņai visvairāk nepatika – zem speķa. Kāpēc nepatīk speķis? “Nezinu… man speķis atgādina visu lieko,” viņa atzīst.
Labās ziņas viņa izstāstīja tikai dzīvesbiedram un nevienam citam neko vairs neteiks. “Veiksme mīl klusumu.”
“Man šis laimests ir ļoti labs grūdiens uz priekšu,” viņa saka. “Nomaksāšu savu parādu un atlikušais būs stūrakmens pirmajai iemaksai par jaunu mājokli. Ļoti gribētos vai nu trīsistabu dzīvokli vai mazu mājiņu kaut kur Pierīgā – kur zaļš mežs vai pamežs ūdenstilpnes tuvumā. Ceru līdz pensijai sakrāt.”
