“Šobrīd arvien vairāk ir skaidrs, ka ar Covid-19 slimo gan vakcinēti, gan nevakcinēti cilvēki. Tāpēc uzskatu, ka vienlaikus ievērojot ekspertu ieteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus, ir pienācis laiks atteikties no “zaļās zonas” segmentācijas un izmantošanas, kas dod viltus paļāvību nesaslimt ar Covid-19 infekciju.
Ir jāsamierinās, ka ar Covid-19 nāksies sadzīvot, valdībai atzīstot, ka slimību nevar apkarot ar sabiedrības biedēšanu un bonusu došanu jeb steidzīgi jāatsakās no “burkāns – pātaga” principa. ,” informē apvienības ZZS līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars.
Tavars norāda, ka šobrīd valdības pieeja ir fokusēties uz īslaicīgiem krīzes pārvarēšanas posmiem, izvēloties sabiedrības baidīšanas taktiku. Ilgtermiņā šī pieeja jau tagad izrādījusies neefektīva, jo, tā vietā, lai stratēģiski lemtu, kā ar vīrusu sadzīvot ilgākā laika posmā, Latvijas valdošo politiķu pieeja ir nepārtraukti cīnīties ar cilvēkiem, nevis vīrusu.
“Mums jāņem vērā gan savas valsts, gan jau arī citu valstu piemērs, kur skaidri redzams, ka ar Covid-19 šobrīd inficējas visi neatkarīgi no vakcinēšanās. Šo faktu atzinuši arī Latvijas un starptautiskie eksperti. Līdz ar to piesardzīgiem ir jābūt visiem, savukārt zaļās zonas un sertifikāta esamība rada iluzoru sajūtu, ka infekcija ies secen. Kā eksperti ir atzinuši, tad, visticamāk, līdz pavasarim ar Covid-19 izslimos gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji un mums jābūt šim faktam gataviem. Diemžēl arī revakcinācijas plāns ir balstīts ieguvumu saņemšanā, nevis piesardzības stiprināšanā,” uzsver E. Tavars.
Tieši tāpēc šobrīd svarīgākais ir fokusēties uz izglītošanu un informēšanu par to, kāpēc nepieciešama vakcinēšanās, kā arī balsta vakcīna, vienlaikus skaidrojot, kā sevi ikdienā pasargāt neatkarīgi no vakcinēšanās fakta. E. Tavars nenoliedz, ka piesardzības pasākumiem drīzāk nepieciešams rosināt diskusiju par sejas masku izmantošana visās publiskajās vietās, lemjot arī par citiem loģiskiem un izpildāmiem ierobežojumu pastiprināšanas pasākumiem. Tāpat ir jāstiprina slimnīcu kapacitāte, nevis jāturpina biedēšanas kampaņa par ierobežotajām vietām.
Tavars: “Diemžēl arī šobrīd redzam, ka par revakcinācijas galveno motivāciju tiek izvirzīts sertifikāta derīguma termiņš, lai arī pat ekspertu vidū nav vienprātības par to, vai cilvēkiem, kuri neietilpst vecuma vai hronisko slimību grupās, patiešām tā ir vajadzīga. Uzskatu, ka Latvijas uzdevums ir diskutēt par izņēmumiem, vienlaikus noteiktai grupai cilvēku ļaujot izvērtēt savu individuālo situāciju – gan veselības, gan arī sociālo aktivitāti.
Paralēli gribētu sagaidīt skaidrāku Veselības ministrijas rīcības plānu par to, kas tiek darīts, lai stiprinātu veselības aprūpes kapacitāti, palielinot vietu skaitu slimnīcās.”
Tāpat E. Tavars uzskata, ka ir jābūt konkrētai valdības stratēģijai, kā palīdzēsim atgūties tām nozarēm, kuras pēdējo divu gadu laikā visvairāk ir cietušas Covid-19 krīzes rezultātā.
“Izdzīvos stiprākie” nav nākotnes arguments. Jāņem arī vērā, ka daudzu uzņēmēju izdzīvošanas spēju šobrīd ietekmē ne tikai Covid-19, bet arī enerģētiskā krīze, neatkarīgi no tā, vai esi liels ražotājs vai mājražotājs,” piebilst E.Tavars.
Covid -19 sertifikāts šobrīd tiek balstīts idejā “saņemt priekšrocības”, kas principā nozīmē šo cīņu ar cilvēku nevis infekciju.
