Mūs gaida karsta un sausa vasara, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes.
Par sezonālajām prognozēm vienmēr uzsveram, ka Eiropa ir tas reģions, kuram šo prognožu attaisnošanās aizvien ir salīdzinoši zemāka. Līdzšinējie pētījumi un zināmās likumsakarības ļauj sagatavot sezonālās prognozes ar augstu attaisnošanos, piemēram, tropiskajiem reģioniem. Tomēr aprēķini tiek veikti visai zemeslodei – arī mūsu reģionam – un pakāpeniski gadu gaitā informācijas kvalitāte uzlabojas.
Analizējot pieejamos prognožu datus šai vasarai, jāsecina, ka pastāv augsta tādu laika apstākļu attīstības scenāriju varbūtība, kas trīs kalendārās vasaras mēnešiem – jūnijam, jūlijam un augustam – mūsu reģionā kopumā prognozē ļoti siltu vai pat karstu laika apstākļu dominēšanu. Savukārt nokrišņu daudzums gaidāms mazāks par normu, kas identificē riskus ilgākiem sausuma periodiem.
To apliecina arī detalizētākas agrīnas prognozes jūnija mēnesim. Tās norāda, ka vasaras pirmais mēnesis kopumā ir gaidāms ar gaisa temperatūru virs normas. Līdz ar to pastāv augsta varbūtība, ka tiks piedzīvots arī karstums. Augstāka varbūtība, ka gaisa temperatūra būs virs normas, ir mēneša otrajā pusē, tomēr arī pārējā laikā neiezīmējas periodi, kad vēsās gaisa masas varētu dominēt pār siltajām un gaisa temperatūra būtu ievērojami zemāka par normu.
Prognozēs jūnijam izteikti iezīmējas, ka virs Eiropas ziemeļu rajoniem būs paaugstināts atmosfēras spiediens – šeit biežāk valdīs anticikloni. Savukārt ciklonu darbība biežāk skars Eiropas rietumu un centrālos rajonus, arī Vidusjūras reģionu. Valdošie būs austrumu puses vēji, kas no Eirāzijas kontinenta iekšzemes rajoniem nesīs siltas vai pat karstas un arī salīdzinoši sausas gaisa masas. Līdz ar to arī kopējais jūnija mēneša nokrišņu daudzums tiek prognozēts mazāks par normu. Ņemot vērā, ka arī maija gaitā lija salīdzinoši reti un maz, sausums vidē pakāpeniski palielinās un pastāv risks, ka vasaras pirmajā mēnesī tas būtiski pastiprināsies.
Vēsturiski starp divdesmit sausākajām vasarām četras ir piedzīvotas šajā gadsimtā: 2002., 2018., 2006. un vissausākā šī gadsimta vasara 2015. gadā, tomēr pagājušajā gadsimtā ir bijušas deviņas vēl sausākas nekā tās.
Savukārt 99 gadus ilgajā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, par ko ir uzkrātie dati LVĢMC arhīvos, starp desmit karstākajām vasarām septiņas bija 21. gadsimtā. Viskarstākā bija 2021. gada vasara, tai seko 2010. gada vasara un trešā karstākā tika piedzīvota pagājušajā (2022.) gadā.
Noslēgušās maija pirmās divas dekādes, kas kopumā ir bijušas sausas, jo sevišķi valsts rietumu un centrālajos rajonos. To apliecina arī standartizētais nokrišņu daudzuma indeksa (SPI) dati, kas raksturo sausuma un mitruma apstākļus vidē, balstoties uz nokrišņu daudzuma statistiku references periodā, kā arī novēroto nokrišņu daudzumu.
Tāpat pakāpeniski palielinās ugunsbīstamība mežos. Aizvadītajā nedēļā vairāk lija, un prognozēts, ka arī šonedēļ līs vienīgi valsts austrumu rajonos, līdz ar to šajos reģionos ugunsgrēku risks mežos ir mazāks, savukārt rietumu un centrālajos rajonos lijis ir maz, tādēļ dažos novados Vidzemē un Zemgalē jau ir izsludināts pat oranžā līmeņa brīdinājums – ugunsbīstamība ir ļoti augsta un turpinās paaugstināties.
