Lieta par degmaisījuma iemešanu Latvijas Okupācijas muzejā izmeklētājus aizvedusi līdz Daugavgrīvas cietumam Daugavpilī. LTV raidījums “de facto” vēsta, ka uzbrukums muzejam varētu būt organizēts tieši no ieslodzījuma vietas. Tiek izmeklēta versija, ka tā bijusi Krievijas sarīkota diversija. Līdzīgi kā citos Krievijas interesēs veiktos kaitniecības un spiegošanas gadījumos arī šajā lietā izpildītāji vervēti “Telegram” mobilajā lietotnē.
Februāra beigās Okupācijas muzejam ar āmuru izsita logu un direktores kabinetā iemeta degmaisījumu. Pēc pāris dienām aizturēja un apcietināja iespējamos vaininiekus. Viņi jau iepriekš bijuši tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā saistībā ar narkotikām. Iespējamais dedzinātājs ir Valentīns Razmerica. Viņš esot piekritis Vitālija Lukjanoviča piedāvājumam iemest muzejā “Molotova kokteili”. Noziegumu atbalstījusi Lukjanoviča dzīvesbiedre Marija Dzene.
“de facto” rīcībā nonākusi neoficiāla informācija, kas apliecina, ka uzbrukums, iespējams, organizēts no cietuma, izmantojot saziņas mobilo aplikāciju “Telegram”. Aprīļa vidū Valsts drošības dienests (VDD) veica izmeklēšanas darbības Daugavgrīvas cietumā Daugavpilī. Ir aizdomas, ka viens no ieslodzītajiem ar “Telegram” starpniecību piedāvājis Lukjanovičam atrast personas, kuras par naudu varētu uzbrukt muzejam.
“Es diemžēl nevarēšu jums neko sīkāk komentēt par šiem notikumiem, bet attiecībā uz problemātiku, kas saistās ar sakaru līdzekļu nokļūšanu pie ieslodzītajiem, tas nav jauns fenomens. Tā ir realitāte, arī citur. Ar to jācīnās,” pauž iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
VDD apstiprina, ka, izmeklējot incidentu ar degmaisījuma iemešanu Okupācijas muzejā, atklājās jauni apstākļi. Tādēļ no Valsts policijas izmeklēšanas izdalīts jauns kriminālprocess, kuru pārņēmis VDD. “Kriminālprocesuālās darbības Daugavgrīvas cietumā tika veiktas šī kriminālprocesa ietvaros aizdomās (..) par svešas mantas tīšas bojāšanas organizēšanu un palīdzības sniegšanu Krievijai pret Latvijas Republiku vērstā darbībā personu grupā,” rakstiskā atbildē atklāja VDD.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs par VDD izmeklēšanas detaļām neesot informēts, bet skaidro, ka ieslodzītajiem mobilos telefonus legāli lietot nav atļauts, lai viņi neiesaistītos jaunu noziegumu izdarīšanā.
“Diemžēl mobilos telefonus izmanto ne tikai zvanīšanai uz mājām. Mēs zinām, ka ir diezgan plaši mums sabiedrībā pēdējos gados problēma – telefonkrāpnieki un tādas lietas. Mums tomēr jāsaprot, ka mūsu grupas, kas nonāk ieslodzījuma vietās, viņiem jau dažiem ir šāda predispozīcija veikt šādas darbības,” saka Papsujevičs.
Statistika liecina, ka nelegālā telefonu aprite ieslodzījumu vietās joprojām ir aktuāla problēma. To rakstiskā atbildē atzīst arī Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Pērn kopumā cietumos izņemti 1746 mobilie telefoni, šogad pirmajos trīs mēnešos – 452. Mobilos telefonus gan met pāri ieslodzījumu vietu nožogojumam, gan cenšas slepus ienest.
Valsts policijas kriminālprocesā par uzbrukumu Okupācijas muzejam divas personas joprojām ir apcietinātas, savukārt trešajai – sievietei, ņemot vērā izmeklēšanā noskaidroto, apstākļus un riskus, drošības līdzeklis mainīts uz tādu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, informēja policijā.
Saziņas vietni “Telegram” pēdējos gadus Krievija arvien biežāk izmanto potenciālo spiegu un kaitnieku vervēšanai. VDD analīze liecina, ka Krievijas specdienestu pārstāvji šo platformu izmanto tiešai personu uzrunāšanai, piedāvājot par naudu veikt noteiktus uzdevumus. Fiksēti gadījumi, ka sākotnēji tiek izteikti nekonkrēti piedāvājumi par samaksu veikt dažādus “vienkāršus darbus” sludinājumu un cita veida “Telegram” saziņas grupās.
Daļēji jau pabeigta izmeklēšana par “Telegram” tīklu, ko bija izveidojis 20 gadus vecais Martins Griķis. Viņš, strādādams Krievijas specdienesta uzdevumā, piesaistīja 23 gadīgo Sergeju Hodonoviču, kurš gan pilsētvidē zīmēja grafiti, lai radītu iespaidu par šķietamu atbalstu Krievijas agresijai, gan ieguva ziņas par NBS Gaisa spēku bāzi.
“Tas ir paņemt fotoaparātu, noīrēt mašīnu un aizbraukt kaut kur fotografēt. Pirmšķietami nekas drausmīgs no malas neliekas. Mums ir pilna Vecrīga, kas fotografē, bet [svarīgs] mērķis, kāpēc jūt to darāt. Ja mēs runājam par apsūdzībām, tad tā ir militāro objektu izpēte, kas ir viens no interešu lokiem Krievijas Federācijai. Tas nekad nav zudis un gan jau nezudīs,” stāsta Griķa un Hodonoviča lietas prokurors Salvis Skaistais.
Ģriķim un Hodonovičam uzdevumu došana, instruktāža un norēķini notikuši attālināti. Par darbu piesolīti 400 eiro. Maksājumi notikuši kriptovalūtā, pēc tam konvertēti eiro.
“Puiši meklēja iespējas, kādā veidā pelnīt, un iekrita, varētu tā teikt, jeb tika ievilkti šajā pasākumā,” saka prokurors. Lietā kā uzdevumu devējs no Krievijas puses izgaismojies kāds “Aleksandrs”. Izmeklēšanā noskaidrots, ka šī persona ir Krievijas Federācijas bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieks.
Griķis un Hodonovičs vainu atzinuši un palīdzējuši atklāt citu noziegumu. Tādēļ viņiem šogad apelācijā cietumsodu par spiegošanu Krievijas specdienesta labā samazināja attiecīgi uz trim gadiem un diviem gadiem un astoņiem mēnešiem. Abu sadarbošanās palīdzējusi apsūdzēt citu “Telegram” sarakstes dalībnieku Latvijas pilsoni Ivanu Tarabanovu. Viņu tagad tiesā par došanos uz Ukrainu veikt diversijas aktu mēnesi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma.
Divi Valsts drošības dienesta kriminālprocesi par spiegošanu Krievijas labā saistīti ar “Telegram” grupu “Baltijas antifašisti”. Abas personas – taksists Sergejs Sidorovs un meklēšanā izsludinātā Inga Tuhbatova – esot vākuši informāciju par NATO militārās tehnikas pārvietošanos un kritiskās infrastruktūras objektiem. Sidorova lietā pirmdien notika otrā sēde.
“Es tikai sarakstījos saziņas pēc, tur nekāda slepena informācija nebija,” tiesas dienā žurnālistiem atbildēja Sirorovs. Viņš cer, ka tiesa tiks ar visu skaidrībā.
Saskaņā ar neoficiālu informāciju, citā “Telegram” tīklā iesaistītas personas, kas lielākoties veikušas darbības Igaunijas teritorijā, taču atsevišķi gadījumi – piemiņas vietu apgānīšana – fiksēta arī Latvijā un Lietuvā. Aizdomas, ka grupa, kuras darbības koordinējuši Krievijas izlūkdienesti, sadauzījuši Igaunijas iekšlietu ministra un kāda žurnālista automašīnas. Iekšējās drošības dienests KAPO par šiem noziegumiem kopumā aizturēja 10 personas, no kurām daļa savervēta sociālajos tīklos.
