Vai tev gadījies pēkšņi atcerēties reklāmas saukli, ko dzirdēji pirms 20 gadiem, vai precīzi nodziedāt bērnības multfilmas dziesmiņu, bet tajā pašā laikā nespēt atcerēties, kur pirms dažām sekundēm noliki telefona vai automašīnas atslēgas? Šķiet netaisnīgi — kāpēc smadzenes tik labi saglabā pilnīgi nevajadzīgu informāciju, bet pieviļ brīdī, kad nepieciešams kaut kas pavisam vienkāršs? Izrādās, mūsu atmiņa nedarbojas kā dators, kas vienlīdz rūpīgi saglabā katru failu. Tā izvēlas, ko pamanīt, ko nostiprināt un ko atstāt aizmirstībai. Un šīs izvēles reizēm ir pārsteidzošas! Kāpēc atceramies muļķīgas reklāmas no bērnības, bet aizmirstam, kur tikko nolikām atslēgas? Smadzeņu dīvainības, kurām ir izskaidrojums
Smadzenes nav arhīvs, kurā viss tiek saglabāts vienlīdz rūpīgi
Mēs bieži iedomājamies atmiņu kā bibliotēku, kurā katra pieredze tiek ievietota savā plauktā un vajadzīgajā brīdī to iespējams atrast. Taču patiesībā atcerēšanās ir daudz sarežģītāks process.
Smadzenes nepārtraukti saņem milzīgu informācijas daudzumu — skaņas, attēlus, sarunas, smaržas, sajūtas un domas. Ja mēs mēģinātu vienlīdz rūpīgi iegaumēt pilnīgi visu, ikdienā būtu ārkārtīgi grūti koncentrēties uz svarīgāko.
Tāpēc atmiņa ir selektīva. Informācijas pamanīšanu, iegaumēšanu un vēlākas atsaukšanas iespējas ietekmē uzmanība, emocijas, atkārtošana, iepriekšējā pieredze un tas, cik nozīmīga konkrētā informācija mums šķiet.
Tieši tāpēc spilgta reklāma, kuru bērnībā dzirdēji simtiem reižu, var palikt atmiņā gadu desmitiem, bet atslēgu nolikšanas brīdis var pazust no apziņas gandrīz uzreiz.
1. Reklāmas sauklis atkārtojās tik bieži, ka smadzenes to iemācījās no galvas
Atceries kādu reklāmu, kuras melodiju vai saukli vari atkārtot pat šodien? Iespējams, tā skanēja televīzijā katru vakaru, kamēr ēdi vakariņas vai spēlējies istabā. Toreiz tu, iespējams, pat nepievērsi tai īpašu uzmanību, tomēr reklāma turpināja skanēt atkal un atkal.
Atkārtošana palīdz nostiprināt atmiņas. Jo biežāk sastopamies ar noteiktu informāciju, jo lielāka iespēja, ka tā kļūs pazīstama un būs vieglāk atsaucama atmiņā.
Īpaši iedarbīgi ir ritmiski saukļi, atskaņas, vienkāršas melodijas un neparasti vārdu savienojumi. Tie palīdz informāciju iegaumēt, jo smadzenes var izmantot vairākus savstarpēji saistītus pavedienus — gan vārdus, gan skaņas, gan ritmu.
Turklāt reklāmas bieži tiek veidotas tā, lai tās būtu viegli atcerēties. Tās atkārto vienu un to pašu vēstījumu, izmanto pazīstamas melodijas un rada spilgtas asociācijas.
Kāpēc tas ir tik interesanti?
Tāpēc, ka smadzenēm nav jāizvērtē, vai informācija ir svarīga tavai pieaugušā cilvēka dzīvei. Ja kaut kas ir atkārtots pietiekami bieži un iegaumēts pietiekami labi, tas var saglabāties ilgstoši pat tad, ja konkrētajam faktam vairs nav praktiskas nozīmes.
2. Mēs labāk atceramies to, kas saistīts ar emocijām
Dažreiz pietiek izdzirdēt dažas mūzikas notis, sajust noteiktu smaržu vai ieraudzīt kādu attēlu, lai pēkšņi atgrieztos bērnības atmiņās.
Tas notiek tāpēc, ka atmiņas nav tikai informācija par notikumiem. Tās var būt saistītas arī ar emocijām, maņām un konkrētām situācijām.
Emocionāli nozīmīgu notikumu apstrādē piedalās vairākas smadzeņu struktūras, tostarp amigdala, kurai ir svarīga loma emociju apstrādē, un hipokamps, kas iesaistīts epizodisko atmiņu veidošanā. Emocijas var palīdzēt nostiprināt atsevišķas atmiņas, lai gan tas nenozīmē, ka viss emocionāli spēcīgais vienmēr tiek atcerēts precīzi.
Arī reklāma var kļūt par negaidītu atslēgu uz pagātni. Ja bērnībā tās melodija skanēja laikā, kad juties laimīgs, drošībā vai gaidīji kādu īpašu notikumu, vēlāk tā var izraisīt līdzīgas sajūtas.
Tāpēc dažkārt mēs atceramies ne tikai pašu reklāmu, bet arī veselu laikmetu — veco televizoru, vecmāmiņas virtuvi, ziemas brīvlaiku vai vakarus, kad visa ģimene sēdēja pie televizora.
3. Bet kur pazūd atslēgas, kuras tikko turēji rokās?
Šeit stāstā iesaistās uzmanība.
Iedomājies situāciju: ienāc mājās, vienā rokā turi atslēgas, otrā — telefonu, vienlaikus domā par rītdienas darbu un mēģini atcerēties, ko vajadzētu nopirkt veikalā. Noliec atslēgas uz skapīša, paņem telefonu un turpini savas domas.
Pēc dažām minūtēm vēlies doties prom, bet atslēgas ir pazudušas.
Patiesībā tās, visticamāk, nav pazudušas. Problēma ir tā, ka brīdī, kad noliki atslēgas, tava uzmanība, iespējams, bija pievērsta citām lietām. Ja konkrētā darbība netika pietiekami pamanīta un iegaumēta, vēlāk var būt grūti atcerēties, kur tieši priekšmets atrodas.
Lai notikumu vēlāk atcerētos, smadzenēm vispirms jāspēj to pietiekami labi reģistrēt. Ja darbību veic automātiski, vienlaikus domājot par kaut ko citu, atmiņas pēdas var būt vājas.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs mēdzam aizmirst, kur nolikām brilles, vai esam aizslēguši durvis vai ko tikko gribējām paņemt no citas istabas.
Kā to novērst?
Izvēlies atslēgām vienu pastāvīgu vietu. Kad tās noliec, uz mirkli pievērs uzmanību pašai darbībai. Tas var šķist pārāk vienkārši, taču šādi tu palielini iespēju, ka vēlāk spēsi atcerēties, kur tās atrodas.
4. Smadzenes dod priekšroku spilgtajam, nevis obligāti noderīgajam
Kāpēc atceramies kādu absurdu reklāmas tēlu, bet aizmirstam, ko tikko lasījām svarīgā dokumentā?
Viens no iemesliem ir tas, ka neparasti, pārsteidzoši vai uzmanību piesaistoši stimuli bieži izceļas uz apkārtējā fona. Tie var piesaistīt uzmanību un kļūt vieglāk iegaumējami.
Reklāmās to izmanto apzināti. Smieklīgs tēls, negaidīts pavērsiens, absurda situācija vai lipīga melodija var palīdzēt vēstījumam palikt atmiņā.
Savukārt ikdienišķa informācija bieži vien ir vienveidīga. Ja lasi dokumentu, atbildi uz e-pastiem un vienlaikus domā par vairākām citām lietām, uzmanība var izklīst, un iegaumēšana kļūst grūtāka.
Tomēr nevajadzētu secināt, ka smadzenes vienmēr dod priekšroku muļķībām. Informācijas iegaumēšanu ietekmē daudzi faktori, tostarp uzmanības koncentrēšana, nozīmīgums, iepriekšējās zināšanas un atkārtošana.
Dažkārt reklāma vienkārši uzvar tāpēc, ka esi to dzirdējis simtiem reižu, bet svarīgo informāciju esi izlasījis tikai vienu reizi.
5. Kāpēc reizēm aizmirstam, ko gribējām pateikt, tiklīdz ieejam citā istabā?
Tu dodies uz virtuvi, lai paņemtu kaut ko konkrētu, bet, tiklīdz esi tur nokļuvis, pēkšņi vairs neatceries, kāpēc atnāci.
Šī pieredze ir tik izplatīta, ka to mēdz saistīt ar tā dēvēto durvju ailes efektu. Pētījumos ir konstatēts, ka robežas šķērsošana starp telpām vai notikumu kontekstiem noteiktos apstākļos var ietekmēt informācijas atsaukšanu atmiņā.
Viena no iespējamām interpretācijām ir tāda, ka smadzenes organizē pieredzi atsevišķos notikumu segmentos. Pārejot uz citu vidi, iepriekšējā notikuma konteksts var kļūt mazāk pieejams, tādēļ iepriekšējais nodoms uz brīdi pazūd no apziņas.
Tomēr šis efekts nav neizbēgams, un durvju aile pati par sevi neizdzēš atmiņas. Arī uzmanības pārslēgšanās, nogurums un traucējoši stimuli var veicināt to, ka aizmirsti, ko vēlējies izdarīt.
Ko darīt, ja tas notiek bieži?
Ja pēkšņi aizmirsti, kāpēc iegāji citā istabā, pamēģini uz brīdi apstāties un atcerēties, ko darīji tieši pirms tam. Dažkārt iepriekšējās darbības konteksts palīdz atjaunot arī aizmirsto nodomu.
6. Kāpēc bērnības atmiņas reizēm šķiet spilgtākas par vakardienas notikumiem?
Daudzi cilvēki spēj atcerēties atsevišķus bērnības mirkļus ar pārsteidzošu skaidrību, taču neatceras, ko ēduši pirms divām dienām vai par ko runāju iepriekšējā nedēļā.
Viens no iemesliem ir tas, ka dažas bērnības atmiņas ir atkārtotas, emocionāli nozīmīgas vai saistītas ar spilgtiem notikumiem. Tās var būt nostiprinājušās, jo gadu gaitā esi tās vairākkārt pārdomājis vai izstāstījis citiem.
Turklāt bērnības pieredze bieži ir saistīta ar pirmajām reizēm — pirmo skolas dienu, īpašu ceļojumu, ģimenes svētkiem vai kādu neparastu notikumu. Šādi mirkļi var būt vieglāk atšķirami no ikdienas rutīnas.
Savukārt vakardienas parastās darbības var nebūt pietiekami atšķirīgas cita no citas, lai tās būtu viegli atsaukt atmiņā. Ja katru dienu brauc vienā maršrutā uz darbu un dari līdzīgus uzdevumus, atsevišķās dienas var saplūst kopā.
Tomēr bērnības atmiņas ne vienmēr ir precīzas. Atcerēšanās nav nemainīga pagātnes ieraksta atskaņošana — atmiņas var tikt pārveidotas, papildinātas ar vēlāk iegūtu informāciju un ietekmētas no tā, kā notikumus interpretējam šodien.
7. Vai iespējams trenēt atmiņu, lai vairs nepazaudētu atslēgas un neaizmirstu svarīgo?
Lai gan nevaram pilnībā kontrolēt, ko atcerēsimies, ir vairāki vienkārši ieradumi, kas palīdz labāk iegaumēt ikdienā nepieciešamo informāciju.
- Dari vienu lietu vienlaikus. Ja iespējams, noliec telefonu malā un pievērsies konkrētajai darbībai, īpaši tad, ja tā ir svarīga.
- Izveido pastāvīgas vietas ikdienas priekšmetiem. Atslēgām, makam un brillēm vienmēr vajadzētu būt noteiktā vietā.
- Atkārto svarīgo informāciju. Ja nepieciešams kaut ko atcerēties, atkārto to sev vai pieraksti.
- Izmanto atgādinājumus un piezīmes. Kalendārs, saraksti un telefona atgādinājumi nav vājuma pazīme. Tie palīdz samazināt slodzi atmiņai.
- Rūpējies par miegu. Miegs ir svarīgs mācīšanās un atmiņas nostiprināšanas procesiem.
- Ievies nelielus rituālus. Piemēram, pirms iziešanas no mājām vienmēr pārbaudi, vai tev ir atslēgas, telefons un maks.
Svarīgākais ir nevis censties iegaumēt pilnīgi visu, bet gan izveidot ikdienu, kurā svarīgākā informācija ir viegli pieejama.
Mūsu smadzenes nav salūzušas — tās vienkārši darbojas citādi, nekā mēs dažkārt sagaidām
Tas, ka atceries reklāmu no bērnības, bet nevari atrast atslēgas, nenozīmē, ka tava atmiņa ir bezjēdzīga. Šīs situācijas parāda, cik lielā mērā atcerēšanos ietekmē uzmanība, atkārtošana, emocijas un apkārtējais konteksts.
Reklāma, kas skanējusi simtiem reižu, var būt dziļi nostiprinājusies atmiņā, savukārt atslēgu nolikšana, kurai nepievērs uzmanību, var neatstāt tik skaidru atmiņas pēdu.
Tāpēc nākamreiz, kad pieķersi sevi dungojam kādu bērnības reklāmas melodiju, bet meklējam atslēgas visās iespējamās vietās, nesteidzies sevi nosodīt. Iespējams, tava atmiņa vienkārši ir daudz labāka tajā, ko esi atkārtojis simtiem reižu, nekā tajā, ko izdarīji automātiski pirms dažām sekundēm.
Un, ja vēlies atcerēties, kur noliki atslēgas, sāc ar vienkāršāko — nākamreiz patiešām pievērs uzmanību brīdim, kad tās noliec!
Kāpēc atceramies muļķīgas reklāmas no bērnības, bet aizmirstam, kur tikko nolikām atslēgas? Smadzeņu dīvainības, kurām ir izskaidrojums
