Latvijā strādāšanas kultūra ir salīdzinoši konservatīva, proti, ar darbu lielākoties tiek saprasta konkrēta vieta – „es esmu darbā”, taču pasaulē pieejamo tehnoloģiju iespaidā daudzās jomās aizvien biežāk darbs tiek definēts kā noteiktā veidā paveicami uzdevumi konkrēta mērķa sasniegšanai, atzīst „BiSMART” eksperti.
Tā cilvēks vienlīdz veiksmīgi var strādāt gan birojā, gan arī ārpus tā – mājās, vasarnīcā vai pludmalē, ja vien tam ir nodrošināti nepieciešamie apstākļi un tehnoloģijas.
„Darbam ārpus biroja un dažādu uzņēmuma mobilitātes risinājumu izmantošanai ir vairākas būtiskas priekšrocības: lietderīgāka darbinieku laika izmantošana, operatīvo biroja izdevumu samazināšana, kā arī jaunu pakalpojumu piegādes veidu radīšana,” uzskata konsultāciju uzņēmuma „DigitalMind” valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.
Tomēr acīmredzamie ieguvumi nenozīmē, ka attālinātais darbs ir piemērotākā izvēle visiem uzņēmumiem un visiem darbiniekiem.
Strādāšana no mājām gadā ietaupa aptuveni 80 stundu darba laika
Aprēķini liecina, ka cilvēks ceļā uz un no darba gadā pavada vidēji divas nedēļas vai 80 stundas. Strādājot mājās, šo laiku var izmantot lietderīgāk. „Neklātienes” darba princips uzņēmējiem samazina neplānotu darbinieku prombūtni par vairāk nekā 60%, uzsver „Telia Latvia” tirdzniecības direktors Mārtiņš Paurs. Tieši tādēļ attālināts darbs ļauj nodarbināt cilvēkus, kuri dažādu apstākļu dēļ nevar atstāt savu dzīvesvietu, piemēram, jaunās māmiņas. Tas ir ideāls veids, kā apvienot bērnu audzināšanu un strādāšanu, jo nav jāuztraucas kaut vai par to, kas parūpēties par mazo tā slimošanas laikā.
Darbam ārpus biroja ir jābūt gataviem gan darbiniekam, gan uzņēmumam
Ir cilvēki, kuri spēs produktīvi strādāt jebkur, būs laimīgi un apmierināti, taču ir tādi, kuri ārpus biroja nespēj motivēt sevi darbam. Ja darbiniekam, kas strādā mājās, pasliktinās rezultāti, tad, protams, viņam ir jānodrošina darbs birojā vai arī jāuztic pienākumi, kas motivē strādāt labāk un produktīvāk.
„Strādāšana ārpus biroja telpām no darbinieka prasa augstu atbildības izjūtu, spēju sevi motivēt un sakārtotu darba vadības sistēmu no uzņēmuma puses. Ja kaut viena no pusēm šādam solim īsti nav gatava, attālinātā darba dēļ strauji var kristies uzņēmuma produktivitāte,” uzskata Sluckis.
Izaicinājums ir pati virtuālo darba vietu ieviešana
Ļoti bieži, lai uzņēmums varētu labā līmenī nodrošināt attālinātas darba vietas vai piedāvāt mobilos pakalpojumus, ir jāievieš atbilstošas IT tehnoloģijas un nopietni jāpārveido darba procesi. Piemēram, ir jāizdomā, kā ārpus biroja strādājošie piefiksēs nostrādāto laiku, kā tiks organizēta un kontrolēta darba izpilde, kādā veidā mobilie darbinieki iekļausies kolektīvā. Tas nav viegli, taču ir izdarāms, atzīst Paurs. Jāņem vērā, ka var paiet zināms laiks, lai visi strādājošie „sadraudzētos” ar modernajām iespējām.
Mobilās darba vietas var ietaupīt uzņēmuma resursus un veicināt reģionu izaugsmi
Attālināti darbi uzņēmējiem ļauj piesaistīt darbiniekus no reģioniem, kur atalgojums objektīvi ir zemāks nekā lielpilsētās vai ekonomiski aktīvās pilsētās. Pētījumi rāda, ka ietaupītā nauda būtiski pārsniedz visus iespējamos izdevumus par šādu darba vietu izveidošanu. Turklāt ar drošiem pieslēgumiem un ierīcēm „bruņojies” pārstāvis var sniegt pakalpojumus tur, kur uzņēmumam nav ekonomiski izdevīgi uzturēt birojus. „Piemēram, bankas darbinieks, izmantojot mobilo aplikāciju, var drošā vidē nekavējoties apkalpot klientus izbraukuma sesijā vietās, kurās nav bankas filiāles,” skaidro Sluckis.
Ar dzīvi apmierināti cilvēki strādā produktīvāk un ir lojālāki darba devējam
Tehnoloģiju kompānijas „Citrix” veiktie pētījumi liecina, ka 90% darbinieku, kas strādā attālināti un paši var plānotsavu laiku, ir apmierinātāki, nekā cilvēki, kas strādā noteiktu laiku konkrētā vietā. Turklāt “mobilie darbinieki” mēdz retāk mainīt darba vietas, tas savukārt nozīmē, ka uzņēmumam nav jātērē resursi jaunu cilvēku meklēšanai un apmācībai.
„Attālinātais darbs ir tendence, kuru vairs nevar ignorēt. Piemēram, Ņujorkā metro jau ir pamanīts, ka tradicionālos rīta un vakara sastrēgumus nomaina cilvēku pieplūdums dienas vidū. Tas nozīmē, ka mainās cilvēku ieradumi, un tieši tādēļ ir ļoti interesanti izpētīt, cik dziļi strādāšana ārpus biroja ir iesakņojusies Latvijā. Šai tēmai ir pievērsusies arī biznesa tehnoloģiju platforma „BiSMART”, kas 22.maijā no pl.10:00 līdz pl.11:00 rīko praktiskiem attālinātā darba aspektiem veltītu videokonferenci,”skaidro pasākuma organizatora “BIG Event” vadītāja Solvita Ķieģele.
