Turpinot patriotisma noskaņas raidījumā Pi myusim Latgolā, producentu grupa Lietišķā Latgale arī šoreiz viesojās pie kāda Latgalei nozīmīga cilvēka, kurš pirms vairāk kā 20 gadiem kļuva pazīstams kā Jāņa Streiča filmas Cilvēka bērns varonis – mazais Boņuks. Tomēr pēc 1991. gada, Andreja Rudzinska dzīve ir bijusi piedzīvojumu pilna.
1990.gads bija nozīmīgu notikumu pilns ne tikai Latvijas valstiskuma ziņā, bet arī Andreja dzīvē. Tieši šajā laika posmā viņš septiņu gadu vecumā kā galvenais varonis filmējās filmā, kuras pamatā ir Jāņa Klīdzēja romāns Cilvēka bērns. Lai arī pagājuši teju 25 gadi Andreja sejas vaibstos ne maz tik tālu nav jāmeklē septiņgadīgais palaidnīgais un arī sirsnīgais Boņuks, kurš ar godbijību izturējās pret saviem vecākiem, lika trūkties tēva māsām un ar tīru bērna sirdi mīlēja Bigi jeb aktrisi Signi Dunduri.
Salīdzinot filmā atveidoto Boņuku un sevi tajā vecumā, Andrejs atzīst, ka viņi bijuši ļoti līdzīgi, tikai viņš pats bijis daudz spītīgāks, savukārt, Boņukam piemitusi lielāka atbildības sajūta. Runājot par pašu filmēšanās procesu, viņš saka, ka bijis grūti, jo katru rītu bijis jāceļas jau plkst. 6, bet 7 jābūt filmēšanās laukumā. „To, kad vakarā beigsies filmēšana zināja tikai tas Kungs debesīs un režisors,” smej Boņuks.
Jau vairāk kā 10 gadus A.Rudzinska profesionālās gaitas saistītas ar militāro dienestu un nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu. Viņš atklāj, ka katrs izsaukums par atrastu potenciālo nesprāgušo lādiņu nes apziņu, ka ir glābta kāda dzīvība. Tā pat viņš norāda, ka bieži vien dažādu negadījumu cēlonis ir cilvēku nezināšana un bailes, ka lādiņš var izrādīties neīsts un par viltus izsaukumiem ir jāmaksā. Andrejs arī stāsta, ka viņš un kolēģi tiek aicināti vadīt nodarbības par tēmām, kas saistītas ar nesprāgušo munīciju. Bērnu interese ir liela, tomēr tā ir mainīga, atkarībā no vecumu grupām. Tā par viņš atklāj, ka bērniem iz daudz jautājumu par viņa darbu, salīdzinot ar dažādās filmās redzēto.
Runājot par savu militāro darbību jaunais vīrietis uzsver, ka viņš ir zvērējis mīlestību Latvijai. Viņš atzīst, ka pirms 25 gadiem patriotiskā apziņa sabiedrībā bijusi lielāka nekā pašlaik, tomēr Andrejs norāda, ka Latvijai ir nākotne. Un šajā Latvijas valsts svētku nedēļā viņā gandarījuma sajūtu rada, ielās redzēt jauniešus, kas pie apģērba vai somas piestiprinājuši Latvijas karoga lentīti.
