BrīvBrīdis.lv sadarbībā ar ceļotājiem draudzīgo tūroperatoru FlyMeAway.lv piedāvā brīnišķīgu iespēju – doties un aplūkot slavenā Grāfa Drakulas dzimteni – Transilvāniju Rumānijā. Ir vērts apmeklēt šo lielisko, skaisto ainavu pārpilno zemi, lai ļautos vizuālai baudai un fantāzijas lidojumam.
Transilvānija visplašāk pazīstama kā mistiskā zeme, kurā dzīvojis pats Grāfs Drakula. Ap šo vietu vijas daudz dažādu leģendu, mistiski stāstu, kur katra paša ziņā paliek – ticēt tam vai ne. Vairums cilvēku aizvien domā, ka Transilvānija ir izdomāta vieta, taču nē – tā ir pavisam īsta. Robežojoties ar Karpatu kalniem austrumu pusē, mežu (precīzāk – aizmežu) zeme – Transilvānija – ļaus ikvienam atklāt ko jaunu. Tātad atliek vien likt ceļa somā ķiploku virteni un doties Drakulam pa pēdām, lai iepazītu Austrumeiropas visvaldzinošāko reģionu.
Transilvānija ir viens no vēsturiskākajiem, vissenāk apdzīvotajiem Eiropas reģioniem un atrodas Rumānijas ziemeļaustrumu daļā. Austrumos un Rietumos to no pārējās valsts atdala iespaidīgā Karpatu kalnu sistēma. Savukārt Transilvānijas dienvidaustrumu daļa plašāk zināma kā Septiņu tiltu zeme. Vācu valodā tas pat veido visu šī reģiona nosaukumu – Siebenbürgen. Šis nosaukums radies tālajā 13. gadsimtā, kad vācu ceļotāji nodibinājuši šajā reģionā septiņas nocietinātas pilsētas – Hermanštadi (tagadējā Sibiu), Kronštati (Brašova), Mīlbahu (Sebeša), Bistriču, Mediašu, Klauzenburgu (Kluža-Napoka) un Šesburgu (Šigišoara), kas ar laiku tika izveidotas par nopietnu militāru un politisku centru.
Ceļojumam ir laiks sagatavoties, rūpīgi iepazīt Rumānijas valdzinājumu un kopā ar ģimeni doties ceļā skolēnu rudens brīvlaikā – 2016. gada oktobrī, par ko parūpējies tūroperators FlyMeAway.lv! Piedāvājam tev uzzināt vairāk par šo apbrīnojamo vietu, lai izlemtu par labu ceļojumam. Aplūko lietas un vietas, kas liks tev burtiski iemīlēt Transilvāniju!
Neaprakstāmā, aizraujošā daba
Ja pavisam nopietni, šī ir viena no vietām, ko patiesi varētu dēvēt par paradīzi zemes virsū. Plašās ielejas, iespaidīgie kalni, aizas, tas viss liek sajūsmā mirdzēt acīm un sirdij pukstēt straujāk mīlestības ritmā. Šo skatu dēļ pavisam noteikti ir vērts ierasto pilsētas ikdienu atstāt nedaudz nomaļus. Brīnumskaistas ir vietas ap Karpatiem – augstie kalni, stāvās nogāzes, upes, strauti, ūdenskritumi un tur nerimstošā dzīvība. Ne velti tā tiek dēvēta par aizmežu zemi. Atrodoties lielākajā Rumānijas reģionā, tu noteikti sajutīsi neparasto kultūras dabas un vēstures savienojumu. Te atrodas aptuveni 100 pilis un cietokšņi, 70 baznīcu, kas ir ļoti labi saglabājušās līdz pat mūsdienām. Mazie ciematiņi – tie apburs ar īpašu šarmu un eleganci gan skaistās ainavas, gan brīnumainās atmosfēras dēļ. Ja esi pārgājienu cienītājs – šī būs īstā vieta, lai staigātu augšup un lejup pa Karpatiem, izbaudot tur esošo nacionālo parku valdzinājumu.
Sibiu (Si’biw)
Pazīstama arī kā Hermannštate vai Naģsebena un 2007. gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta! Tās dibināšana tiek datēta ar 1190. gadu, kad tagadējās pilsētas teritorijā apmetās vācu ieceļotāji, ko vietējie iedzīvotāji dēvēja par Transilvānijas sakšiem. Tā bija lielākā un bagātākā no septiņām vācu pilsētu savienībām. Bagātība ļāvusi šajā vietā uzbūvēt iespaidīgas ēkas un nocietinājumus, lai aizsargātos no iebrucējiem. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka Hermanštate 17. gadsimtā bija vistālāk uz austrumiem esošā Centrāleiropas pilsēta, jo tā bija galējais pasta piegādes punkts Eiropas austrumos. 18. un 19. gadsimtā pilsēta kļuva sākotnēji par otro, vēlāk – pirmo etnisko rumāņu svarīgāko centru Transilvānijā. Pēc tam, kad 19. gadsimta vidū Habsburgu impērijā oficiāli tika atzīta pareizticība, Sibiu kļuva par šīs konfesijas centru rumāņu apdzīvotajās teritorijās. Savukārt, pēc Pirmā pasaules kara, kad sagruva Austroungārija, Sibiu tika iekļauta Rumānijas teritorijā. Sākot ar 1950. gadu noritēja plaša etnisko vāciešu emigrācija no Rumānijas. Izceļoja lielākā daļa šīs tautas pārstāvju un pašlaik to skaits ir aptuveni 2000.
Sibiu ir gājējiem draudzīga pilsēta ar diviem viegli pieejamiem līmeņiem: Augšējo pilsētu, kur atrodas lielākā daļa no Sibiu vēsturiskajiem apskates objektiem un Zemāko pilsētu, kas izdaiļota ar krāsainām mājām uz bruģakmens ielām un apjozta ar iespaidīgām pilsētas sienām un aizsardzības torņiem, ar skatu uz Cibinas upi.
Simtiem gadu šī pilsēta ir bijusi viens no spēcīgākajiem un pārtikušākajiem cietokšņiem Eiropā. Sibiu oriģinālajā nocietinājumā iekļauti 39 aizsardzības torņi, pieci bastioni, četri vārti un piecas dažādu kaujas ieroču vienības. Lai gan viss šis tīkls ir ļoti labi saglabājies, vispilnasinīgāk šīs vietas vēsturisko varenību varēsi sajust dienvidaustrumu pusē, kas gadsimtu laikā tikusi pastiprināta vairākas reizes, jo visbiežāk uzbrukumi bijuši tieši no šīs puses. Trīs 15. gadsimta torņi ir izturējuši laika pārbaudi – Arkebūza jeb strēlnieka tornis (Turnul Archebuzierilor), galdnieka tornis (Turnul Dulgherie) un podnieka tornis (Turnul Olarilor). 16. gadsimtā Lielais tornis (Turnul Gros) bija Sibiu pirmā teātra priekšnesuma izrādīšanas vieta.
Augšējā pilsētas daļā izvietoti trīs skaisti skvēri jeb laukumi. Lielais laukums, kas pirmo reizi minēts 1411. gadā kā labības tirgus. Tā ir arī Brukentāla pils atrašanās vieta, kas celta laika posmā no 1778. – 1785. gadam – bijusī Transilvānijas gubernatora Zāmuēla fon Brukentāla rezidence. Šobrīd tajā atradīsi vienas no Rumānijas svarīgākajiem mākslas kolekcijām – Brukentāla Nacionālajā muzejā, kas ir viens no senākajiem un krāšņākajiem muzejiem valstī. Aplūko Rumānijas un Rietumu mākslas liecības, 16. – 18. gadsimta reliģiskās skulptūras un ikonas, zīmogus un monētas, kā arī izzini iespaidīgo bibliotēku. Senatnē šajā laukumā gadsimtiem ilgi notika dažādas tirdzniecības aktivitātes un tika pat publiski izpildīti nāvessodi.
Lielajā laukumā meklē arī Romas katoļu baznīcu, kas ir skaista baroka stila ēka ar klasiskiem rotājumiem. Dievnams celts laika posmā no 1726. – 1738. gadam. Šobrīd pilnībā atjaunotajā interjerā tevi noteikti pārsteigs ar zeltu pārklātās sienas un krāsainās griestu freskas, sarežģīti akmens kokgriezumi, kā arī sānu altāri un kolonādes, kas iemirdzas rozā marmorā.
Lielais laukums ir saistīts ar mazo laukumu – pilsētas vecajā daļā, ko iever senu māju fasādes. Aplūko Padomes torni, no kā paveras lielisks skatu uz pilsētu. Tas celts 13. gadsimtā un tika izmantots kā ieejas vārti otrajā nocietinājuma daļā ap Sibiu. Tas ir kalpojis kā graudu noliktava, ugunsgrēka skatu tornis, pagaidu cietums un pat botānikas muzejs. Padomes torņa jumts, kas sākotnēji celts piramīdas formā, piedzīvojis dažādas izmaiņas, kad visbeidzot 1826. gadā ieguvis to šī brīža izskatu. Torņa augšējā stāvā, novērošanai paredzētajā vietā izbaudi skatu uz šīs vietas vēsturisko pilsētu un Fagaras kalniem ārpus tās. Mazais laukums senatnē bija pilsētas prestižāko meistaru mājvieta. Mūsdienās tajā atrodas mazi veikaliņi, kafejnīcas un uzņēmumu pārstāvniecības. Izbaudi pagātnes apvienošanos ar tagadni!
Trešais ir Huet laukums, kur paceļas Evaņģēliski – luteriskā katedrāle – gotiska stila ēka, ko 14. gadsimtā pazina kā Svētās Marijas baznīcu.
Pilsētas zemākā daļa ietver teritoriju starp upi un kalniem, atklājot nocietinājuma vissenāko daļu. Ielas ir garas un diezgan plašas viduslaiku pilsētu standartiem. Arhitektūra šajā vietā ir diezgan zemnieciska, raupja – pārsvarā parastas divu stāvu mājas ar augstiem jumtiem.
Tev noteikti ir jāredz melu tilts, kas kā vēsta leģenda, savu nosaukumu ieguvis atvasinot to no komersantu ugunīgajiem strīdiem, kas uzliesmoja ap to. Mūsdienās šī ir vieta, ko iecienījuši mīlētāji. Dzelzs konstrukcija celta 1859. gadā un ir pirmais kalta dzelzs tilts Rumānijā. Aplūko!
Tevi sagaida Kāpņu pāreja – 13. gadsimtā radīts arhitektūras šedevrs ar dvīņu kāpnēm un arku, kas savieno pilsētas augšējo un zemāko daļu un tiek uzskatīta par Sibiu vienu no skaistākajām vietām, kas ir arī Rumānijas vecākā restorāna Zelta muca (Gold Barrel) mājvieta – bauda acīm un vēderam!
Ļaujies Sibiu valdzinājumam, izzinot šos un daudzus citus apskates objektus, kas noteikti neliks vilties!
Brašova (Brah’ shov)
Spožo gotikas, baroka un renesanses stilos veidoto, vēstures objektiem pārpilno pilsētu ieskauj Karpatu kalni, tieši tādēļ tā ir lieliska vieta, lai nodotos ne vien arhitektūras, bet arī skaistu dabasskatu meklējumiem. Augstie kalni, paugurainie lauki, biezie meži un ciematiņi ar nocietinātajām baznīcām. Šo vietu iemīļojuši fotogrāfi, jo tādu ainavu nevar redzēt nekur citur pasaulē. Vecpilsēta ar tās atdalītajām gājēju zonām ir īpaši pievilcīga, tai ir savs šarms, sava neatvairāmā vēstures elpa. Klīstot pa bruģētajām ieliņām prāts tā vien nesas domāt par to, ko, ja prastu runāt, varētu pastāstīt vecie mūri, ceļa akmeņi un masīvie pieminekļi. Tieši tur varēsi ieelpot patiesi īstu viduslaiku liecību elpu. Ne velti tur uzņemtas dažādas filmas, kas saistītas ar šo laika posmu. Brašovā redzēsi Eiropā šaurākās ieliņas, viena no tām (Strada Sforii) ir vien aptuveni metru un divdesmit centimetru plata un sākotnēji bijusi paredzēta vien ugunsdzēsēju piekļūšanai. Ļoti gleznainā vietā, kurp ved gājēju zona, atrodas pilsētas rātslaukums, kur iespējams aplūkot krāšņas baroka laika strūklakas, kam līdzās arī pats vecais rātsnams un Melnā baznīca, kurā iekārtots Brašovas vēstures muzejs. Tā ir lielākā gotiskā stila baznīca Rumānijā, kas savu nosaukumu ieguvusi pēc lielā, postošā ugunsgrēka 1689. gadā, kad uguns un dūmu rezultātā, sienas nokvēpa pavisam melnas. Turklāt baznīcā atrodas Austrumeiropā lielākās ērģeles.
Ja esi Brašovā, noteikti aplūko jau pieminēto Rātslaukumu un 1420. gadā uzbūvēto veco Rātsnamu ar visu tā augsto torni. Viduslaikos to izmantoja kā skatu torni, lai, ja nu gadījumā, kas notiktu, varētu brīdināt iedzīvotājus par tuvojošām briesmām. Melnā baznīca uzbūvēta laika posmā starp 1385. un 1477. gadu uz jau tur bijušā svētnama drupām (tas ticis nopostīts 1242. gada mongoļu uzbrukumos). Kopš 1689. gada lielā ugunsgrēka, kas postīja teju visu pilsētu, gandrīz simts gadus tika veikta baznīcas restaurācija, taču beigās no plānotajiem diviem torņiem, pabeigts tikai viens. Sākotnējais gotikas stila interjers restaurācijas laikā piedzīvoja milzīgas pārvērtības un mūsdienās augstais, gaismas piepildītais Dievnams ir teju pilnīgā baroka stilā. Interjers ir ļoti skaists – ar balkoniem, vitrāžām, milzīgām akmens kolonnām un sienas tam rotā pasakaini turku paklāji.
Ievērības cienīgi ir arī aizsardzības nocietinājumi. Sākotnēji 12. gadsimtā mongoļu un turku iebrucēji iznīcināja teju visu pilsētas aizsardzību, tāpēc sakši nolēma šai lietai pievērsties īpaši nopietni. Lielāk;a daļa aizsargmūru tikai uzcelti laika posmā no 1400. – 1650. gadam. Šajā kompleksā ietilpa pilsētas ārējās un iekšējās sienas, masīvi aizsardzības torņi un vārti. Daļu no sienas, kas reiz bijusi pat 12 metru augsta, divus metrus bieza un vairāk nekā 3 km gara, var aplūkot arī šobrīd. Lielākā daļa nocietinājuma tika nojaukts 19. gadsimtā, lai padarītu plašāku pilsētas teritoriju. Saistībā ar nocietinājumiem noteikti ir vērts aplūkot pie tiem piederošos: Graft Bastion; Balto torni, kurā varēsi uzkāpt pa spirālveida kāpnēm, lai pavērtos uz visu vecpilsētu; Melno torni (nosaukumu ieguvis pēc zibens spēriena izraisītā ugunsgrēka), kas lepojas ar varenu piramīdas formas stikla jumtu – arī tajā iespējams uzkāpt, lai izbaudītu vērienīgo skatu; Katrīnas vārti – vienīgie oriģinālie, kas saglabājušies no viduslaikiem. Lielā torņa vietā reiz bijusi iespaidīga strūklaka, taču četri mazākie simbolizējuši pilsētas domes tiesu autonomiju, kas bija tiesīga lemt par likteņiem, piespriežot nāvessodus. Virs ieejas uz torņa atrodas pilsētas ģerbonis – kronis uz koka stumbra; Sčei vārti – vienīgie, pa kuriem drīkstēja iekļūt tur dzīvojošie rumāņi.
Tāpat uzmanība jāpievērš arī daudzajām baznīcām un katedrālēm, kas katra var lepoties ar ko savdabīgu un atšķirīgu.
Noteikti vienaldzīgu tevi neatstās arī plašais muzeju klāsts – mākslas, vēstures, etnogrāfiskais, skolas, audēju bastiona – ikvienā no tiem varēsi uzzināt vēl daudz vairāk dažādu noslēpumu un interesantu lietu, rodot atbildes uz saviem jautājumiem par pilsētu un Transilvāniju kopumā.
Kluža – Napoka (Cluj-Napoca)
Pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Transilvānijā, pie Mazās Somešulas upes. Tā ir Transilvānijas lielākā pilsēta, kas veidojusies rumāņu, ungāru un vācu kultūru mijiedarbībā. Šī reģiona pirmsākumi meklējami pirms mūsu ēras, kad tā bija Dāķija (arī Dakija) (no 2. gadsimtam p.m.ē. – 106. gadam m.ē.) – indoeiropiešu tautu dāku un gētu apdzīvota ķēniņvalsts. Kad 2. – 3. gadsimtā Dāķija tika iekļauta Romas impērijas sastāvā, imperators Trajāns šajā teritorijā nodibināja leģiona apmetni, ko nodēvēja par Napoku, savukārt, imperators Adriāns piešķīra apmetnei municipijas tiesības. Imperatora Marka Aurēlija valdīšanas laikā pilsētā strauji uzlabojās sociālais un ekonomiskais klimats un tā saņēma titulu Colonia – augstāko iespējamo pilsētas statusu Romas impērijā. 10. gadsimtā šo apgabalu iekaroja ungāru klejotāju ciltis, taču pēc teju divsimt gadiem mongoļi nopostīja vietējo ungāru cietoksni ar latīņu nosaukumu Castrum Clus, no kā tad arī cēlusies pilsētas nosaukuma pirmā daļa – Cluj – aprakstot kalnus, kas iekļāva pilsētu. Taču vēl pēc aptuveni trīsdesmit gadiem Ungārijas karalis Ištvāns V aicināja vācu kolonistus, ko Transilvānijā sauca par sakšiem – dibināt pilsētu, kam piešķīra pilsētas tiesības. Tā bija pazīstama kā Klauzenburga un tā piederēja pie septiņu vācu pilsētu savienības. Savu šī brīža nosaukumu – Kluža – Napoka pilsēta ieguva 1970tajos gados, kad komunistiskais režīms šajā vietā vēlējās atgūt romiešu ietekmes nosaukumu, uzsverot savu daku – romiešu izcelsmi. Mūsdienās ar vienu no visdinamiskākajām ekonomikām valstī un aptuveni 330,000 iedzīvotāju, pilsēta ir piesātināts kultūras un izglītības centrs. Šeit atrodas sešas valsts un vairākas privātās augstskolas, padarot Klužu – Napoku par vienu no studentu skaita ziņā pārpilnākajām vietām Rumānijā. Šeit sajutīsi vēstures un jauno zināšanu elpu!
Līdzās 18. un 19. gadsimta vēsturiskajām ēkām un daudziem mūsdienīgiem veikaliem un restorāniem, spožāk caur citām izceļas Svētā Miķeļa baznīca – 14. gadsimtā dibināta gotiska baznīca pašā pilsētas centrā. Dievnama senākā daļa ir 1390. gadā celtais altāris.
Pie baznīcas – dienvidu pusē noteikti apstājies pie Klužā – Napokā dzimušā ungāru karaļa Mateja Korvina jeb Māķāša Huņadi pieminekļa, personas, kura valdīja 15. gadsimtā.
Klužā – Napokā iespējams aplūkot arī Kalvinistu Reformātu baznīcu, kā arī Svētā Pētera un Paula baznīcu, Apgaismības katedrāli, Svētās Marijas Kalvarijas dievnamu, Jauno sinagogu un citas svētvietas.
Uz dienvidrietumiem no Svētā Miķeļa baznīcas atradīsi Hotel Continental, ēku, kas celta 1895. gadā eklektiskajā stilā, kombinējot renesanses, klasiskos un baroka elementus. Otrā pasaules kara laikā viesnīca kalpoja kā Vācijas militārais štābs Transilvānijā.
No baznīcas – pāri laukumam atradīsi Hintz House – šīs pilsētas pirmo un ievērojamāko aptieku (darbojusies no 1573. – 1949. gadam), kas tagad ir Farmācijas muzejs.
Pilsētā tu atradīsi arī – Emila Rakovita speleoloģijas [par speleoloģiju tie dēvēta – zinātne, kas pēta alas, to uzbūvi, izveidošanos, struktūru un citus parametrus – red.piez.] institūtu un muzeju, kas sevī slēpj ievērojamā rumāņu biologa mūža izpētes veikumu. Rakovita pētīja un atklāja dažādas iespaidīgas alas, iežus un senas dzīvnieku pēdas, kas miruši pirms tūkstošiem gadu.
Noteikti aplūko arī Aleksandru Borzu Universitātes botānisko dārzu, kas ir viens no lielākajiem Eiropas dienvidaustrumos. Šajā vietā varēsi iepazīt 10 tūkstošus dažādu augu sugu, izbaudot tuksneša un tropu faunas īpatnības, piemēram, Amazones ūdens liliju krāšņumu, Japānas dārza daudzveidību un daudz ko citu!
Ļoti īpaša vieta Klužā – Napokā ir Banfi pili (Palatul Bánffy), kas ir no 1774.-1775. gadā celta ungāru augstmaņu dzimtas Banfi rezidence baroka stilā, kas 1951. gadā pārtapusi par kultūrvēsturisko jeb Nacionālo mākslas muzeju – dažādu Rumānijas ieroču un mākslas kolekciju mājvietu. Ēku izstrādājis vācu arhitekts Johans Eberhards Blaumans un tā nosaukta par godu tā brīža gubernatoram Banfi Gyorgy.
Ja vēlies daudz vairāk iemācīties par šo reģionu, tu nedrīksti palaist garām iespēju izzināt neiztrūkstošo Transilvānijas brīvdabas sastāvdaļu – Etnogrāfisko muzeju, kur sajutīsi tautas folkloras patieso atspoguļojumu.
Nepaej garām drēbnieku bastionam (Bastionul Croitorilor) (atrodas: Piata Baba Novac) – pilsētas nocietinājumu sienas paliekām, kas datētas ar 1550. gadu, kas ir vienīgās aizvien saglabājušās viduslaiku nocietinātās pilsētas liecības.
Lai iegūtu labāko skatu uz pilsētu un apkārtējo ainavu, pakāpies teju 61 metru stāvajā cietokšņa kalnā. Tā nosaukums attiecas uz Austrijas cietoksni, kas būvēts šeit 18. gadsimtā, lai nodrošinātu kontroli, nevis aizstāvētu pilsētu. Cietoksnis senāk kalpoja arī kā cietums.
Mēs neatklājām visus Klužas – Napokas noslēpumus, tos izzini pats!
Sighišoara (See ghee swahr’ ah)
Pilsētu 12. gadsimtā dibināja Transilvānijas sakši un tā ir viena no skaistākajām un vislabāk saglabājušām viduslaiku pilsētām Eiropā. Sighišoara cietoksnis ir iekļauts arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, kas ir pilnīgi neskarts 16. gadsimta dārgakmens ar deviņiem torņiem, bruģētām ielām, pilsētnieku mājām un greznām baznīcām, kas daudziem tik ļoti atsauc atmiņā vēsturiskās Vecās Prāgas vai Vīnēs atmosfēras burvību.
Sighišoara ir arī Vlada III Drakulas, zināma arī kā Vlada III Tepeša un/vai Cepeša – Valahijas gospodara no Drahuleštu dinastijas dzimtene, kurš valdīja no 1456. līdz 1462. gadam. Tieši šis personāžs iedvesmojis īru rakstnieku Bremu Stokeru 1897. gadā publicētā šausmu romāna tēla prototipam, kas teju visā pasaulē zināms kā vampīrs – Grāfs Drakula. Iespējams, tam par pamatu ir uzskats, ka Drakula būdams gūstā Ungārijā esot pārgājis katoļticībā un karpatu tautu folklorā visai populārs ir motīvs, ka cilvēks, kurš nomaina ticību, kļūst par vampīru. Sighišoara citadele tika uzcelta 12. gadsimtā, kad tā bija pazīstama kā Castrum Sex, tad nostiprinājās un paplašinājās 15. gadsimtā. Taču pilsētas šī brīža nosaukums pastāvēja jau ilgi pirms tam. Sakši uzcēla savu augstajām sienām apjozto pilsētu uz bijušā romiešu cietokšņa drupām. 1298. gadā pilsēta tika minēta kā Schespurch, bet 1367. gadā to sauca par Civitas de Seguswar. Sighišoara vārdu pirmo reizi rakstiskā dokumentā minēja Vlads Drakula, Vlada III Drakulas tēvs, tas izdots 1431. gadā. 14. un 15. gadsimtā rūpniecības, amatnieku un tirgotāju darbība nodrošināja ekonomisko izaugsmi, kas ļāva būvēt spēcīgu aizsardzības sistēmu. Tā paredzēja 14 torņus un vairākus bastionus un spēcīgu artilērijas sistēmu uz visām debess pusēm. Katrs tornis tika uzcelts, uzturēts un aizstāvēts amatniecības ģildē. Visspilgtākais no tiem bija 14. gadsimtā celtais Pulksteņa tornis, kas kontrolēja galvenos vārtus un vairāk nekā 804 metru garu aizsardzības sienu un glabāja arī pilsētas dārgumus.
Sighišoara nebija lielākā vai bagātākā no septiņām sakšu citadelēm Transilvānijā, taču tā viennozīmīgi ir kļuvusi par vienu no populārākajām. Pastaiga pa pilsētas kalnainajās ielās ar oriģinālo viduslaiku arhitektūru, maģisko bruģēto aleju, stāvo kāpņu, laukumu, torņu un pārsteidzoši labi saglabājušos cietoksni, radīs tevī sajūtu, ka laiks ir pagriezts atpakaļ.
Vlada Drakulas māja
Kas gan būtu ceļojums uz Transilvāniju bez paviesošanās mistiskiem nostāstiem apvītā personāža mājvietā, kas atrodas netālu no pulksteņa torņa. Šī okera krāsas māja ir vieta, kur dzīvoja Vlads Tepešs – slavenais Drakula, kurš dzimis 1431. gadā. Šajā namā viņš līdz 1435. Gadam dzīvoja kopā ar savu tēvu, pirms viņi pārcēlās uz Targovisti. Virs ieejas namā karājas kalts dzelzs drakons. Nama pirmais stāvs šajā mājā kalpo kā restorāns, bet pārējā daļā izvietots ieroču muzejs. Vlada tēva iesauka bija drakuls, kas radusies no elitārā bruņinieku drakonu ordeņa (Societas Draconistrarum) nosaukuma, kura biedri, tai skaitā Valahijas vojevoda Vlads II nēsāja ap kaklu medaljonu ar drakona attēlu — to kā uzvārdu sāka lietot visi Vlada II pēcnācēji. Diplomātiskajā sarakstē citu valstu monarhi uzrunāja Vladu III kā Drakulu un, kaut parasti viņš parakstījās kā Vlads, Vlada dēls, ir saglabājušās divas vēstules, kuras viņš parakstījis kā Vlads Drakuls (Vlad Dragkulya). Drakons jeb Pūķis kļuva par viņa simbolu, apzīmējot nežēlīgo vīrieša dabu un, lai gan viduslaikos tas bija neatkarības, spēka un gudrības simbols, Bībeles asociācijā to pielīdzināja čūskai, kas kārdināja Ādamu un Ievu, norādot uz ļaunumu, tādējādi, rumāniešu vārds Dracul apzīmē pūķi un velnu. Kā zināms, Vlads Drakula bija nežēlīgs vīrietis, literatūrā iesaukts par cepešu jeb uzdūrēju, jo viņa iecienītākais veids, kā sodīt noziegušos pavalstniekus vai gūstā saņemtos ienaidniekus, it kā bijis uzdurot tos uz mieta
Sighišoara cietoksnis
Jau vairākus gadsimtus Sighišoarā atrodas militārais un politiskais nocietinājums. 14. un 16. gadsimta laikā sakšu un ungāru amatniecības ģildes pārstāvji uzbūvēja torņus apkārt cietokšņa sienām, lai pasargātu pilsētu no Turcijas iebrukumiem. Nocietinājumam bija pat četri līmeņi. Torņos uzglabāja munīcijas un pārtikas rezerves, pa šaujamlūkām varēja uzbrukt ar lielgabaliem, bultām un citiem tam laikam raksturīgajiem ieročiem. No sākotnējiem četrpadsmit torņiem un pieciem artilērijas bastioniem, deviņi torņi un divi bastioni ir pārdzīvojuši laika pārbaudi. Tu aiz vien vari aplūkot – kalēja (Turnul Fierarilor), miesnieka (Turnul Macelarilor), kurpnieka (Turnul Cizmarilor), virvju meistara (Turnul Franghierilor), kažokādu izstrādātāja (Turnul Cojocarilor), drēbnieka (Turnul Croitorilor), ādmiņa(Turnul Tabacarilor), skārdnieka (Turnul Cositorilor) torni un jau minēto pulksteņa torni, neticami!
Cietokšņa laukums
Šis dīvainais, nelielais laukums, kas atrodas pašā cietokšņa sirdī. Senajās dienām – ielu tirgi, amatnieku tirdziņi, publiskas nāvessodu izpildes un raganu tiesas notika tieši šeit.
Dominikāņu klostera baznīca
Netālu no Pulksteņa torņa slejas Dominikāņu klostera baznīca (Atrodas: Piata Cetatii), kas pirmo reizi oficiālos dokumentos minēta 1298. gadā kā daļa no Dominikāņu klostera izlīguma. Tā 1556. gadā kļuva par sakšu galveno luterāņu svētnamu. Klostera kompleksu sagrāva 1888. gadā un tā vietā izveidoja rātsnamu. No sākotnējās struktūras pāri ir palikusi vien šī ēka. Dievnams tika atjaunots 15. gadsimtā un tad atkal gadsimtu vēlāk pēc liela, postoša ugunsgrēka. Pēdējie remontdarbi tajā tika veikti 1894. gadā un 1929. gadā tas ieguva savu tagadējo izskatu. Šajā svētvietā tu vari apbrīnot dažādus vērtīgus mākslas priekšmetus, piemēram, bronzas uzrakstus, durvju rāmi, kas veidots Transilvānijas renesanses stilā 1570. gadā un iebūvēts baznīcas ziemeļu sienā. Austrumu paklājus, baroka ērģeles un skaistas altārgleznas, nav brīnums, ka šajā vietā bieži notiek klasiskās un baroka mūzikas koncerti, iespējams, kādu no tiem izdodies izbaudīt arī tev!
Branas pils
Pašā Rumānijas sirdī, uz Transilvānijas un Valahijas robežas, atrodas Branas pils, kas ir valsts nozīmes kultūras un vēstures piemineklis. Tiesa, vislielāko atpazīstamību tā izpelnījusies tādēļ, ka tiek saistīta ar īru rakstnieka Brema Stokera šausmu romāna tēlu – Grāfu Drakulu. Lai gan nav tiešu pierādījumu, ka rakstnieks savā romānā kā Drakula mājvietu domājis tieši šo 760 metru augstumā uzcelto akmens pili, paši rumāņi par to nemaz nešaubās. Tiesa, Drakulas vārdu mēdz piedēvēt arī citām vēsturiskām celtnēm kā Poenari un Huniadas pils. Pastāv uzskats, ka rakstnieks stāstu izveidojis teju par pašu Vladu Tepešu, kurš tika saukts par Drakulu, vadoties pēc nostāstiem par viņa nežēlīgajiem izgājieniem. Viņš esot bijis ļoti cietsirdīgs karotājs – mocījis savus padotos un sagūstītos pretiniekus kā vien mācēdams. Leģendā teikts, ka viņš pats uzdzīvojis, ēdot maizi, kas mērcēta šo cilvēku asinīs, tāpat, ka pēc katras kaujas licis savu sīvāko pretinieku galvas nogriezt un uzdurt uz pīķiem, izstādot visapkārt savai pilij. Vēl leģenda atklāj, ka dižais Tepešs licis uzsēdināt (uzdurt) uz mieta jebkuru noziedznieku, neatkarīgi no viņa paveiktā nozieguma lieluma – tādējādi panākot, ka valstī neviens neuzdrošinājās pārkāpt likumu.
Mūsdienās 14.gs. beigās celtā pils ir muzejs un atvērta ikvienam tūristam. Tajā iespējams aplūkot rumāņu pēdējās karalienes Marijas mēbeļu un mākslas priekšmetu kolekciju, protams, tas nebūt nav viss. Par pārējo pārliecinies un vairāk par Drakulu uzzināsi klātienē!
Tik daudz esam tev atklājuši, taču tas ne tuvu nav viss, ko sniedz Transilvānijā. Šķiet, šajā vietā nekad nebeigsies vietas un lietas, ko ieraudzīt pirmo reizi pat tad, ja tur viesosies vēl un vēl. Izmanto izdevību un aplūko, cik lielisku piedāvājumu šim ceļojumam tev sarūpējis tūroperators FlyMeAway.lv. Varbūt tieši šis ir ceļojums, kurā tev noteikti ir jādodas?
Esi gatavs? Dodies ceļā jau šī gada skolēnu rudens brīvdienās: 22. – 25. oktobrī. Uzzini vairāk par piedāvājumu, cenām un iespējām: Transilvānija rudens skolēnu brīvlaikā!
Aplūko vēl:
