Iepazīšanās portālos sarunātā tikšanās var izvērsties arī par pilnīgu aklo randiņu. Pieredzē atkal dalās mūsu lasītāja Viola.
Iepazīšanās portālā ar mani sāka sarakstīties tīri simpātisks vīrietis (35). Nekāds sportists nebija, ar savu alus puncīti, bet tas tāds nieks vien ir. Sarunājām randiņu. Viņš teica, ka piebrauks ar zaļu BMW markas automašīnu. Esmu no tām sievietēm, kurām auto markas neko neizsaka. Es tās pazīstu, bet nejūku prātā no paša auto. Man galvenais, lai ripo uz priekšu. Sižets vecais, puisis piezvana, ka ir klāt.
Izeju laukā un redzu, ka uz norunātās ielas ir pieparkojušies 3 zaļi BMW, divos no tiem ir šoferi! Lai neiesēstos nepareizajā auto, zvanu puisim un jautāju: “Kurš no šiem trīs auto ir tavējais?” Šis pamirkšķina gaismas! Es drošā solī dodos uz viņa auto. Atveru durvis, iesēžos un manu uzmanību piesaista auto panelis – kaut kāda braukājošā baznīca! Viss panelis noklāts ar ikonām, krustiem, rožu kroņiem, uz aizmugurskata spoguļa karājās kādi četri lieli krusti. Johaidī, cik tad jābūt ir grēcīgam cilvēkam, lai tik daudzas ikonas pārvadātu?!?
Krustus nemetu un lēnām griezu galvu uz puiša pusi, lai ar viņu sasveicinātos, bet man pretī noraugās кавказской национальности (kaukāziešu izcelsmes – red.) vīrietis, sirmiem matiem un izteiksmīgi līku degunu! Manas, tā jau lielās, acis iepletās vēl lielākas. Šis man ar gruzīnu cienīgu akcentu: “Ну что, поедем пить чай?” (Nu, ko? Brauksim iedzert tēju? – red.) Apbrīnojami, bet pirms tam viņš ar mani pa telefonu runāja latviski, jā, bija akcents, bet ne tik liels kā tad, kad viņš runāja krieviski. Es viņam atbildu: “Labi, varam arī padzert tēju.” Viņš iekurbulēja auto un sākām braukt, tad viņš pēkšņi ar pirkstiem sāka bakstīties pa aci un saka: “Vai, vai – man kaut kas acī iekrita, davai čaju padzersim citreiz.” Liek pa bremzēm un dod man saprast, ka man jākāpj ārā! Es ar lielāko prieku izlecu no tā ikonu nokrautā auto un ļoti nopriecājos, ka viņš mani izsēdināja tieši autobusa pieturā, jo drīz jau vajadzēja nākt manam autobusam uz mājām.
