Apdrošināšanas sabiedrība „BTA Insurance Company” SE (turpmāk – BTA), apkopojot datus par aizdomīgu apdrošināšanas gadījumu pieteikumiem, secinājusi, ka šogad astoņu mēnešu laikā, salīdzinot ar identisku laika periodu pērn, dubultojies atklāto krāpšanas gadījumu skaits, kuru mērķis bijis nepamatoti saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Veicot aizdomīgo apdrošināšanas gadījumu pārbaudi un konstatējot krāpšanas mēģinājumus, BTA šogad novērsusi nepamatotu apdrošināšanas atlīdzību izmaksu 180 000 eiro apmērā.
Neraugoties uz to, ka kopējais iedzīvotāju labklājības līmenis un ekonomiskā situācija valstī uzlabojas, ik gadu apdrošināšanas sabiedrības konstatē krāpšanas mēģinājumu gadījumus, kad klienti cenšas nepamatoti iegūt apdrošināšanas atlīdzību. Cilvēki uzskata, ka ir spējīgi inscenēt negadījumus tā, ka tas netiek atklāts, un pieprasa apdrošināšanas atlīdzību. Tomēr apdrošināšanas sabiedrībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pirms atlīdzības izmaksas ir jāpārliecinās par apdrošināšanas gadījumu, pārbaudot visu pieejamo informāciju, tāpēc aizdomīgu faktu gadījumā speciālisti veic padziļinātas pārbaudes un ekspertīzes. Jāatzīmē, ka pie pašreizējām tehnoloģiskajām iespējām izmeklēšana kļūst vienkāršāka, kā arī jebkurai negodprātīgu klientu darbībai vairumā gadījumu var atrast lieciniekus. BTA apkopotie dati par šī gada astoņiem mēnešiem liecina, ka BTA atklāto krāpšanas mēģinājumu skaits ir būtiski – divas reizes – palielinājies salīdzinājumā ar pērnā gada astoņiem mēnešiem. Likumsakarīgi, palielinoties atklāto krāpšanas gadījumu skaitam, būtiski – par 43 % – palielinājusies arī kopējā summa, ko negodprātīgi klienti mēģinājuši izkrāpt.
Visvairāk krāpšanas gadījumu – OCTA un KASKO veidos krāpnieki
Analizējot šogad atklātos krāpšanas mēģinājumu gadījumus, BTA secinājusi, ka visvairāk šādu gadījumu bijis transporta apdrošināšanas veidos – OCTA un KASKO. Visbiežāk negodprātīgie klienti centušies iegūt apdrošināšanas atlīdzību, norādot nepatiesu ceļu satiksmes negadījuma norises laiku un apstākļus, kā arī dažreiz speciāli „iekārtojot” negadījuma notikuma vietu. Piemēram, šogad BTA tika pieteikts OCTA gadījums par it kā Pierīgā notikušu divu transportlīdzekļu – Porsche un Mercedes Benz markas automašīnu – sadursmi, kurā vainīgā transportlīdzekļa – Mercedes Benz markas vadītājam bija BTA OCTA polise. Tomēr eksperti, vērtējot automašīnaiPorsche nodarītos bojājumus, konstatēja, ka tie radušies citos apstākļos. Patiesībā automašīna Porsche bija sasista vairāk nekā nedēļu agrāk citā vietā, Rīgā, uzbraucot šķērslim, nodarot bojājumus arī trešās personas īpašumam, bet nenoformējot dokumentus atbilstoši noteiktai kārtībai. Šādā veidā klienti no BTA mēģināja izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību par automašīnai Porsche radīto bojājumu novēršanu vairāk nekā 20 000 eiro apmērā.
Foto:Porsche-mania.com
Vērtējot tendences, BTA eksperti secinājuši, ka šogad palielinājies tādu krāpšanas gadījumu skaits, kuros saskaņotajā paziņojumā tiek norādīts nepatiess ceļu satiksmes negadījuma laiks, jo brīdī, kad noticis ceļu satiksmes negadījums, autovadītājam nav bijusi spēkā esoša OCTA polise. Saskaņotajā paziņojumā tiek norādīts ceļu satiksmes negadījuma laiks pēc OCTA polises iegādes.
Savukārt, KASKO apdrošināšanā arvien biežāk tiek norādīta nepatiesa informācija par negadījuma faktiskajiem apstākļiem un autovadītāju. Ir atklāti vairāki gadījumi, kad bijuši safabricēti ceļu satiksmes negadījumu apstākļi, tai skaitā, uz it kā notikušā negadījuma vietu ar evakuatoru bijis nogādāts transportlīdzeklis, kas cietis kādu laiku iepriekš citā ceļu satiksmes negadījumā. Savukārt gadījumos, kad vainīgā transportlīdzekļa vadītājam nav autovadītāja apliecības vai negadījuma brīdī viņš bijis alkohola reibumā, apdrošināšanas sabiedrībai iesniegtajos dokumentos tiek sniegta nepatiesa informācija, norādot, ka transportlīdzekli vadījusi cita persona.
Radošākās krāpnieku metodes – Austrālijā dzīvojoša lieciniece un speciāli sabērtas stikla lauskas
Aizvadīto gadu laikā, izmeklējot aizdomīgus pieteiktos apdrošināšanas gadījumus, BTA eksperti atklājuši krāpšanas gadījumus, kuros klienti bijuši īpaši izdomas bagāti. Vienā no tiem „Volvo S 60” markas transportlīdzekļa īpašnieks savu kādā negadījumā cietušo automašīnu ar evakuatoru nogādāja uz vietu, kur bija saglabājušās cita ceļu satiksmes negadījuma pēdas. Lai ceļu satiksmes negadījums būtu ticams, notikuma vietā transportlīdzekļa īpašnieks sabēra stikla lauskas un pēc tam ziņoja Ceļu policijai par it kā notikušu negadījumu. Potenciālā apdrošināšanas atlīdzība, ko klients vēlējās iegūt, safabricējot šo negadījumu, bija vairāk nekā 3 550 eiro.
Kādā citā gadījumā transportlīdzekļa vadītājs, lai iegūtu KASKO apdrošināšanas atlīdzību 18 500 eiro apmērā par paša sabojātu automašīnas motoru, bija iebraucis ar automašīnu ūdenī un pieteicis BTA apdrošināšanas gadījumu par hidrotrieciena rezultātā bojātu auto. Šajā gadījumā autovadītājs bija pat „sarūpējis” Austrālijā dzīvojošu negadījuma liecinieci, kura sniedza detalizētu notikušā paskaidrojumu par to, ka transportlīdzekļa vadītājs iebraucis ūdenī, jo tam it kā traucējis pretim braucošs velosipēdists, kurš bijis alkohola reibumā. Patiesībā transportlīdzekļa īpašnieks pats bija sabojājis sava spēkrata motoru, braukājot un buksējot ar to pludmales smiltīs Jūrmalā.
Vēl kādā gadījumā personas transportlīdzekli bija speciāli iestūmušas dīķī, bet apdrošināšanas atlīdzības pieteikumā skaidrojušas, ka transportlīdzeklis nobraucis no ceļa, lai izvairītos no sadursmes. Potenciālā apdrošināšanas atlīdzība par šo negadījumu, ko klients vēlējās saņemt, bija aptuveni 6 400 eiro. BTA pieredzē ir bijis arī gadījums, kurā kāds uzņēmums iesniedzis BTA nepatiesu apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu par Turcijā notikušu sešu transportlīdzekļu zādzību.
Krāpjas arī citos apdrošināšanas veidos
Transportlīdzekļu apdrošināšana nav vienīgais apdrošināšanas veids, kurā tiek konstatēti krāpšanas gadījumi. BTA pieredzē bijis gadījums, kad pieteikta apdrošināšanas atlīdzība par nozagtu optisko interneta kabeli. Atlīdzības pieteikumā bija norādīts, ka nozagti 550 metri kabeļa, taču, veicot pārbaudi, BTA konstatējusi, ka patiesībā bija nozagti 70 metri kabeļa. Potenciālā apdrošināšanas atlīdzības summa, ko vēlējās iegūt klients, sniedzot nepatiesu informāciju, bija 12 800 eiro.
Kāds cits BTA klients nepamatoti mēģinājis saņemt apdrošināšanas atlīdzību par bojātu nekustamo īpašumu, kas bija apdrošināts par kopējo apdrošinājuma summu gandrīz 100 000 eiro apmērā. Piesakot apdrošināšanas gadījumu, klients norādījis, ka dzīvojamās mājas jumts sabrucis vētras rezultātā, tomēr, pārbaudot virkni faktu, BTA eksperti ieguva pierādījumus, tai skaitā blakus esošās ēkas iedzīvotāju uzņemtus fotoattēlus, kas liecina, ka patiesībā dzīvojamās ēkas sabrukšanas iemesls bija no ēkas jumta nenotīrīts sniegs.
