Maljorka jeb jaunmodīgi mūsu valodā nosauktā par Maļorku, aicina tevi ļauties brīnišķīgai atpūtai un aizmirsties tās spāniski kaislīgajā dabā. Izmanto izdevību, izmanto lielisko piedāvājumu un dodies ceļā kopā ar tūroperatoru FlyMeAway.lv jau 2017. gada aprīlī!
Maljorka – lielākā Spānijas sala, ir bagāto un slaveno iecienīta vieta. Tā atrodas Vidusjūrā, Baleāru salu arhipelāgā. Loids Vēbers, Klaudija Šīfere, Spānijas karalis, Rafaels Nadals – viņi visi te ir dzīvojuši vai pat aizvien ir māju īpašnieki šeit. Maljorka ir populāra ar savu plašo tirgu un milzīgo izvēli tajā, kas ik gadu kļūst aizvien plašāka. Salas viesnīcas spēs apmierināt jebkura ceļotāja gaumi un vēlmes – tās pieejamas gan unikālās vēsturiskās ēkās, gan tādas, kas pietuvinātas lauku videi.
Tās galvaspilsēta ir Palma de Maljorka jeb Palma ar 360 tūkstošiem iedzīvotāju. Sala stiepjas 100 km virzienā no austrumiem uz rietumiem un 75 km virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Tās dienvidrietumu daļā atrodas Sierra de Tramuntana kalni, ar augstāko punktu Puig Mayor, kas paceļas 1445 m virs jūras līmeņa. Maljorkas centrālo daļu aizņem līdzenums, kas dienvidrietumos pāriet nelielā kalnu masīvā Sierra de Llevant, kur atrodas brīnišķīgas pludmales.
Maljorkai ir arī iespaidīga un lieliski jūtama vēstures elpa. Jo īpaši tās galvaspilsētā Palmā ir iespējams apbrīnot iespaidīgo arhitektūru, kas lieliski apvieno kā viduslaiku arhitektūru, tā arī modernismu. Turklāt baudot šo iespaidīgo krāšņumu, to iespējams savienot ar neatkārtojami aizraujošu naktsdzīvi augstas kvalitātes restorānos, bāros un klubos. Bagātīga ir arī kultūras vēstures liecība šajā salā, ir tik daudz vietu, ko izpētīt,sākot ar pilsdrupām un pilīm, beidzot ar katedrālēm, klosteriem, muižām, dārziem, neskaitot vēl daudzās galerijas un muzejus, ko ir vērts apmeklēt.
Protams, lieliski piemērota šī sala ir dabas baudītājiem – ir iespējams doties garās pastaigās un priecēt dvēseli ar patiesi skaisto dabu – nelīdzeno reljefu. Piemērota vieta, lai dotos izbraucienā ar velosipēdu. Un, ja tev patīk spēlēt golfu – tad vēl jo vairāk. Katram Maljorkas reģionam ir savs īpašai aicinājums. Ziemeļaustrumi ir ar visskaistākajām vēstures liecībām, austrumi ar labākajām pludmalēm un alām, ziemeļi un rietumi ar kalniem un brīnišķiem kartiņu cienīgiem ciematiņu dabasskatiem.
Maljorkas salā valda Vidusjūras baseina klimats, kas tūristiem ļauj to apmeklēt visu gadu. Ziemas ir maigas, bet vasaras ļoti karstas, ar piejūras klimatam raksturīgo mitrumu. Ja esi karstuma un saules pelžu fans, vasarā šī ir īstā vieta tev!
Mēs, kā ierasts, piedāvāsim tev vairāk uzzināti tieši par tām vietām, ko aplūkot aicina tūroperators FlyMeAway.lv, ja izmantosi viņu sarūpēto piedāvājumu, doties turp aprīlī. Aprakstīsim un fotogrāfijās parādīsim vietas, ko pavisam drīz varēsi aplūkot pats savām acīm, izbaudot Maljorkas šarmu, eleganci, mūsdienas un vēsturi vienuviet. Starp citu – ja jau šobrīd zini, ka esi gatavs doties šajā ceļojumā, pieteikties tam ir iespējams ŠEIT! Un tas nebūt nav viss. Tā kā FlyMeAway.lv katrs klients ir zelta vērts, tiek piedāvāta arī īpaša akcija ikvienam, iegādājoties šo ceļojumu:
Valdemosa
Šis tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem ciemiem Maljorkā. Tas atrodas Tramuntanas kalnu diapazonā, apmēram 17 km attālumā no salas galvaspilsētas – Palmas. Savu nosaukumu ciems guvis no mauriem, kuri to bija iesaukuši par – Musa Valley. Ciemu ieskauj mežu pauguri un sulīgi lauki, tāpēc tā būs lieliska vieta, ko aplūkot arī īstiem dabas mīļiem. Ciemu par mājām sauc aptuveni 2000 iedzīvotāju, tieši tāpēc tā ir vieta, kur varēsi izbaudīt mieru un šaurās, stāvos izvietotās ieliņas, kas, gluži tāpat kā mājas, stiprinātas ar gaišiem akmeņiem. Zaļums, ziedi, izrotātās durvju priekšas – tas viss padara šo vietu neaprakstāmi skaistu. Pie daudzu māju ieejām atrodas reliģiskais simbols – mūķene Maljorkas Svētā Katrīna (pazīstama arī kā Katalīna Tomasa), kura, vadoties pēc senām tradīcijām, palīdz aizsargāt mājas no ļaunuma.
Viņa – zemnieku meitene – dzimusi 1531. gada 1. maijā. Viņa strādāja par kalponi kādā turīgā ģimenē, kur iemācījās lasīt un izšūt, vēlāk kļuva par mūķeni, kura slavena ar savu pazemību. Runā, ka viņu patiesi apmeklējuši gan velni, gan eņģeļi un pēdējos divus savas dzīves gadus, sieviete pavadīja ekstāzes jeb transa stāvoklī. Katalīna nomira 1574. gadā, tika kanonizēta (izsludināta par svēto) 1792. gadā un 1792. gadā tika apstiprināta kā svētā. Kopš tā laika teju ikkatrā mājās Valdemosā ir plāksne ar viņas lūgšanu, viņas attēls un/vai figūriņa. Māja, kurā Katalīna piedzima – Carrer Rectoria 5, tikusi pārvērsta par svētnīcu.
Ciematiņš pats par sevi ik uz soļa piedāvā ko jaunu un aizraujošu ar savu šarmu un draudzīgo attieksmi visapkārt. Šaurajās ieliņās atrodami daudzi mazi veikaliņi, tāpat arī ģimenes beķerejas, kur iegriezties, lai nogaršotu vietējo gardumu “coca de patata’”, kas tulkojumā nozīmē “kartupeļu kūka”. Tā ir salda kūka/bulciņa kas pagatavota no vārītiem kartupeļiem. To parasti bauda kopā ar kafiju vai biezu karsto šokolādi. Ciematiņa auglīgā zeme ir teju īsta paradīze tur audzētajiem olīvu un mandeļu kokiem.
LASI ARĪ:
Kartūziešu klosteris
Par ciema ikonu kļuvis 13. gadsimtā radītais klosteris, kas slavens arī ar pasaulslavenā poļu komponista Friderika Šopēna vārdu. Pazīstams kā “Real Cartuja de Valldemossa”, tas ir vecs Kartūziešu (mūku ordenis) klosteris, kas sākotnēji ticis uzbūvēts kā karaļa rezidence, taču vēlāk – 1399. gadā pārveidots par klosteri. Šo vietu iemīļojuši arī rakstnieki, mākslinieki un komponisti, jo tā sniedzot daudz iedvesmas jauniem darbiem. Viens no izcilajiem dižgariem – Šopēns, pavadījis gadu (1838 – 1839) tieši šajā ēkā kopā ar franču rakstnieci, savu mīļoto Auroru Dupēnu, kura plašāk pazīstama pēc sava segvārda – Žorža Sanda. Viņi īrēja istabu ēkā, cerot izvairīties no tenkām par viņiem Parīzē un, ka Maljorkas klimats ļaus uzlabot komponista veselību, jo viņš sirga ar tuberkulozi. Tiesa, nekas no cerētā neizdevās kā plānots. Toziem laiks bija ļoti mitrs un vējains un veselību uzlabot neizdevās. Radās sarežģījumi arī ar Šopēna klavierēm, līdz ar to arī ar slavenā komponista darbu, vietējie no viņiem izvairījās. Sanda savas dusmas par šo situāciju “uzlika uz papīra”, uzrakstot grāmatu “Ziema Maljorkā”, kurā vietējos iedzīvotājus viņa raksturojusi kā zagļus un mežoņus, kuri to vien vēlas kā apšmaukt iebraucējus.
Klosteri aizvien apbrīno tūristi no visas pasaules – tā baltie koridori ar izteiksmīgajām griestu velvēm un istabiņas, kas drīzāk atgādina šūnas – mūsdienās kļuvušas par mājvietu plašam muzeju piedāvājumam. Apmeklē tur, piemēram, veco aptieku, kur tu teju sajutīsi veco augu smaržu. Ielūkojies bibliotēkā, kur mūki varēja tikties reizi nedēļā uz pusstundu – tas kalpoja par vienīgo laiku, kad viņiem ļauts komunicēt ar citiem cilvēkiem. Tāpat – tur aplūkojams arī mūsdienu mākslas muzejs ar Pikaso, Miro un Juli Ramis darbiem. Un, protams, jau pieminētā komponista – Šopēna istaba.
Lagranja de Esporles
Ievērības cienīgs Maljorkas vēstures un tradīciju muzejs, kas ierīkots brīnumskaistā 17. gadsimta muižā. Te varēsi atklāt sev tradicionālo Maljorku un tās kultūras mantojumu caur amatniecību ļoti ievērojamā laika periodā – no 10. līdz 17. gadsimtam. Pastaiga pa muižas iekšieni ļaus tev nokļūt pat 400 gadu senā pagātnē, lai ielūkotos dzīvē, kāda tā bija tolaik. Tur redzēsi ne vien dažādu lietu attīstību un ražošanas uzsākšanu, bet arī profesijas senos veidolos, piemēram, ārsta. Protams, iespējams aplūkot arī dažādas tematiskās istabas – virtuves, guļamistabas u.c. telpas, kas mainījušās dažādos laikos. Ja muižas iekšpusē tu varēsi pārliecināties par senatnīgā saplūšanu ar mūsdienīgo, ārpusē varēsi ļauties pavisam kam citādam – sulīgi skaistam dabas krāšņumam. Skaistie dārzi, dabiskie ūdenskritumi un strūklakas – tas viss ir ievērības cienīgs. Tāpat ārā aplūkojami arī dažādi dzīvnieki. Tev atliek vien baudīt to visu, ko ši vieta spēj sniegt!
LASI ARĪ:
Inka
Ceļš uz šejieni vedīs paralēli Tramuntanas kalniem – Maljorkas kalnu ķēdei un caur vīnogulāju audzētāju ciematiem Santa Maria, Consell un Binissalem. Inka ir 58,4 km² plaša pilsēta, kurā mitinās ~ 25900 iedzīvotāju. Tā atrodas pusceļā no Palmas uz Alkudiju, Tramuntanas kalnu grēdas pakājē. Inka ir Maljorkas trešā lielākā pilsēta, ko vislabāk pazīst kā ādas pilsētu. Šeit atrodas dzelzceļa tīkla sazarojums, kas ved uz Maljorkas galvaspilsētu Palmu, kā arī pilsētām – Sa Poblu un Manakoru. Inka ir pazīstama ar saviem vīna pagrabiem. Pilsēta tāpat kā tās kaimiņu pašvaldības bija masu vīna ražotājas no 17. līdz 19. gadsimtam. Tomēr rūpniecību teju iznīcināja laputis, kas ir Eiropas vīna pasaules lielākais posts. Šī iemesla dēļ pilsētiņas iedzīvotāji pievērsās citām darbībām, tai skaitā ādas apstrādei, ar ko šī vieta ir plaši izdaudzināta. Pilsēta ir slavena kā 1975. gadā radītā augstas kvalitātes un unikāla dizaina apavu ražotāju uzņēmuma “Camper” mājvieta. Šo Lorenco Fluksa izveidoto zīmolu zina ne tikai Spānijā, bet visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā. Šobrīd daudzi vecie vīna pagrabi tiek izmantoti kā restorāni, kas lutina viesus ar tradicionālajiem Maljorkas ēdieniem, piemēram, “sopes mallorquines” – tipisku vietējo gastronomijas šedevru, kas ļaus izbaudīt sezonālos dārzeņus, gaļu un sēnes. Noteikti nobaudi arī “Gato d’Ametlla” – maljorkiešu gardo mandeļu kūku. Izbaudi Spānijas garšu! Pilsētā ceturtdienās ielā ap Inkas galveno laukumu Placa d’Espanya tiek rīkoti īpaši tirgi, kas piešķir šai vietai lielisku atmosfēru. Dažādi darinājumi no ādas, rotaslietas, olīvkoka izstrādājumi, mežģīnes un svaigi produkti no visas salas priecēs ikvienu! Šeit sastopamas arī vairākas arhitektoniskas nozīmes ēkas, piemēram Santa Maria Maggiore baznīca, baroka stila svētnami Santo Domingo un San Francisco. Placa d’Espanya laukumā aplūko rātsnamu un Spāņu kāpnes. Dodies uz apavu un ādas muzeju, kas 2010. gadā ieguvis daudzus jaunus papildinājumus, kā arī aplūko citas vietas, kas saistītas ar ādas rūpniecību.
LASI ARĪ:
Puerto de Pollença
Tā ir neliela pilsēta salas ziemeļos, Pollença līcī. Puerto de Pollença atrodas divus kilometrus uz dienvidaustrumiem no Cala Sant Vicenc. Šī ir vistālāk uz ziemeļiem esošā pilsēta Maljorkā. Port de Pollença ir viens no iecienītākajiem salas kūrortiem, kas piedāvā lieliskas aktivitātes, pludmales, restorānus un bārus, kas vilināt vilina dzīves baudītājus no malu malām. Pakava formas līcis ir labi aizsargāts pret stipru vēju, tāpēc mierīgais, siltais Vidusjūras ūdens ir lieliski piemērots brīvdienām kādā no pludmalēm. Centrālais un galvenais jūras krasts šeit ir īpaši garš un plats. Ļauj savām pēdām sajust mīksto, zelta smilšu pieskārienu un izbaudi brīnišķīgo kalnu ainavu. Līča otrā galā D’Albercuix pludmale stiepjas gar promenādi. Tā ir mazāka un šaurāka, taču noteikti daudz klusāka. Pastaiga pa populāro Pine Walk promenādi gar līča krasta līniju pavērs brīnišķīgu skatu uz priedēm, kas noliekušās jūras virzienā. Šeit noteikti izjutīsi vilinājumu doties nesteidzīgākā solī, lai pilniem malkiem izbaudītu šīs vietas burvību. Promenādē apskati kataloniešu mākslinieka Hermenegildo Anglada Kamarasa bronzas krūšutēlu. Kamarasa miris šajā pilsētā. Tās beigās atrodas Spāņu pilsoņu kara militārā bāze, kur izvietoti vairāki ugunsdzēšanai paredzēti gaisa kuģi. 3 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no pilsētas pāri Formentoras pussalai atrodas gleznainā Boquer ieleja (Vall de Boquer), kas stiepjas līdz pat jūrai Cala Boquer. Tā ir putnu un savvaļas puķu mīļotāju paradīze. Šeit sastopamas dažādu gājputnu sugas un pastāvīgie šīs vietas iemītnieki zilo klinšu strazdi. Netālu no ielejas atrodas “Bocchoris” – senajiem romiešiem piederošās pilsētas drupas, kas ir viena no senākajām apmetnes vietām Maljorkā. Noteikti apskati Plaça Miguel Capllonch – pilsētas galveno laukumu, kas nosaukts par godu pianistam un komponistam Migelam Kaplončam Rotgeram. Šeit atrodams arī viņa bronzas krūšutēls. Uz rietumiem no laukuma paceļas Dievmātes Karmenas baznīca. Ik nedēļu trešdienās te norisinās tirgus, kas piepilda Plaça Miguel Capllonch ar neskaitāmiem pārdot un pirkt gribētājiem. Tāpat kā daudzas Maljorkas pilsētās, arī Puerto de Pollença sākotnēji bija zvejnieku ciemats. Šajā salas ziemeļu daļā joprojām ir lielas jahtu piestātnes, kas mūsdienās ir osta atpūtas laivām. Tomēr tu aizvien šeit varēsi aplūkot tradicionālos ūdens transporta līdzekļus “llaüts”, kas tiek izmantoti zivju ķeršanai.
Pieminēšanas vērts ir fakts, ka Puerto de Pollença allaž ir vilinājusi daudzus ievērojamus un atpazīstamus cilvēkus, daudzi no kuriem šeit ir apmetušies uz īslaicīgu vai pat pastāvīgu dzīvi. Piemēram, slavenais nikaragviešu dzejnieks Rubēns Dario, kurš apmeklēja šo vietu 1900tajos gados un tieši šeit sarakstījis vairākus savus ievērojamos dzejoļus. 20. gadsimta sākumā šeit apmetās angļu kriminālromānu, stāstu un lugu rakstniece Agata Kristi, kura šo brīnumskaisto vietu aprakstījusi savā grāmatā Problēma Polensas līcī un citi stāsti. Pirms neilga laika pilsētā uzturējās arī 2010. gada Nobela prēmijas ieguvējs literatūrā, peruāņu rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists Mario Vargass Ljosa. Pieklājīgais un nedaudz vecmodīgais kūrots Polensa līcī ir populārs visu gadu. Ikviens šeit atradīs, ko sirdij tuvu. Arī tu!
LASI ARĪ:
Mirador d’es Colomer
Tālākais ceļš vedīs augšup kalnos, kur ainava pamazām kļūs aizvien dramatiskāka. Tavam skatam pavērsies augstas klintis, kas izceļas no jūras. Dīvaini to veidojumi, kas piesaista jūras putnus ligzdošanai. Kā arī, visticamāk, šķitīs, ka priedes šeit augt tieši no akmens grēdām. Sešu kilometru attālumā no Port de Pollença sasniegsi Mirador d’es Colomer – vairāk nekā 300 m virs jūras līmeņa augstu, senu skatu punktu, kas tavā priekšā pavērs patiesi iespaidīgu un neaizmirstamu skatu. Ziemeļu pusē varēsi labi izpētīt kā nelīdzenās virsotnes Tramuntanas grēdā sastop jūru, izveidojot Formentora pussalu. Austrumos no šejienes pavērsies skats uz Menorku – otro lielāko Baleāru salu aiz Maljorkas. Tāpat varēsi saskatīt Cala Fiquera – rietumos un Alcudia un Port de Pollença ar savām smilšu pludmalēm dienvidos. Tomēr daudzi, kuri šeit pabijuši brīdina, ka skats uz klintīm torņa pakājē nav patīkams tiem, kuriem no augstuma mēdz sareibt galva. Tāpat arī vējš šeit var būt visai negants. Tomēr pavisam nesen šai vietai tika dota otra elpa, padarot Mirador d’es Colomer daudz drošāku un pieejamāku ikvienam, kurš vēlas baudīt elpu aizraujošo ainavu.
Formentoras pludmale (Playa de Formentor Beach)
Šī ir viena no satriecošākajām pieejamajām pludmalēm visā Maljorkā. Ar savu kristāldzidro ūdeni, kas ir teju neticami zils un mīkstajām, baltajām smiltīm, Playa de Formentor pazīstama arī kā Calla Pi. Pateicoties tās atrašanās vietai – fantastiskajai, dramatiski klinšainajai Cap de Formentor piekrastei, šī pludmale ir tūristu pieprasīts galamērķis. Smilšu strēle ir šaura, bet gara. Tā iestiepjas skaistā pusmēness līcī, ko papildina priedes, kas teju karājas virs pludmales. Koki vietām met ēnas, kas ir lieliskas, veldzējošas piknika vietas. Dažviet jūras krasts ir ne tikai rāms un smilšains, bet arī klinšains, kas šo vietu padara lielisku snorkelēšanai. Zilā karoga pludmalē ir visas ērtības, kas vien ir nepieciešamas, lai tu šeit justos karaliski.
LASI ARĪ:
Viesnīca Formentora
Atrodoties šajā pludmalē, tu nedrīksti palaist garām iespēju apskatīt vienu no Maljorkas greznākajām viesnīcām, kur mitinājušies daudzi pasaules slavenie un bagātie. Formentora viesu sarakstā bijušas tādas izcilas personības kā Monako princis Renjē III un viņa sieva amerikāņu aktrise Greisa Kellija, Apvienotās Karalistes līderis Otrā Pasaules kara laikā, rakstnieks un gleznotājs Vinstons Čērčils un angļu aktieris, kinorežisors, producents, scenārists un komponists Čarlijs Čaplins. 1929. gadā atklātā pieczvaigžņu viesnīca ir izslavēta arī ar saviem izsmalcinātajiem restorāniem un lielisko servisu. No senās ēkas paveras neaizmirstams skatus uz līci, kas padara viesnīcu par idillisku un mierpilnu vietu, kur apmesties. 1200 hektāru plašajā īpašumā atrodas divi baseini un īpaša sauļošanās terase, ko ieskauj labiekārtoti dārzi. Un tas viss tikai 300 m attālumā no vienas no skaistākajām pludmalēm Vidusjūrā!
Porto Cristo
Porto Cristo ir neliela pilsēta Maljorkas austrumu krastā. Zvejnieku ciemata nosaukums tulkojumā nozīmē – Kristus osta, kas radies 1260. gadā pirms mūsu ēras, kad kristieši iebruka Maljorkā. Nostāsts atklāj, ka šajā laikā krastā tika izskalota zvejas laiva, uz kuras atradās krucifikss. Tāpat kāda leģenda vēsta arī, ka vērsis, kurš nesa Dieva ikonu gāja cauri šai pilsētai, taču apstājās un atteicās doties tālāk. Cilvēki saskatīja tajā zīmi, tāpēc nodēvēja pilsētu par Porto Cristo – ticot, ka Jēzus Kristus vēlas šeit būt. Pilsēta joprojām saglabājusi savas spāņu zvejnieku ciemata funkcijas. Tās lielākā pašvaldība Manakora ir pērļu ražošanas nozares centrs Maljorkā. Šeit atrodas dabiska osta, kas aizvien ir nelielo zvejas laivu mājvieta, kā arī sniedz patvērumu no jebkuras vētras arī luksusa jahtām. Seno tradīciju un jaunievedumu apvienojums palīdzējis Porto Cristo saglabāt savu vēstures mantojumu. Lai gan tas nebūt nav tūristu primārais galamērķis šajā salā, pilsēta ir īpaša ar to, ka tas ir kluss kūrorts, kur ikviens radīs mieru un atpūtu zili zaļās Vidusjūras krastā. Ne velti šeit savu ģimenes brīvdienu māju iekārtojis tenisa leģenda Rafaels Nadāls.
Pūķa alas
Galvenais tūrisma objekts netālu no Porto Cristo ir Cueves del Drach jeb Pūķa alas, kas pirmo reizi rakstos minētas 1338. gadā. Tās iedala: Melnajā, Baltajā, Luisa Salvadora un Francijas alā, kas veido savstarpēji saistītu kompleksu. Pūķa alas atrodas 25 m dziļumā un sasniedz 2,4 km kopējo garumu. Daži pētnieki uzskata, ka to veidošanās var tikt datēta ar miocēnu – ģeoloģiskās laika skalas posmu, agrīno neogēna periods, kas ietver laika periodu no 23,03 – 5,332 miljoniem gadu pirms mūsu ēras. Šeit varēsi apbrīnot stalaktītus un stalagmītus, kas reizēm atgādina dzīvnieku vai cilvēku ķermeņa aprises. Alu sienu krāsojums ir mainīgs un atkarīgs no mākslīgā apgaismojuma radītajiem efektiem, ko izveidojis katalāņu inženieris Buhigas. Alu apmeklējums noslēgsies pie Martela ezera, kas ir viens no lielākajiem pazemes ezeriem pasaulē. Tas ir aptuveni 115 m garš un 30 m plats, ezera dziļums svārstās no četriem līdz pat divpadsmit metriem. Tas nosaukts par godu franču pētniekam un zinātniekam Eduardo Alfrēdam Martelam, kurš tiek uzskatīts par modernās speleoloģijas jeb alu pētniecības tēvu. Martelu uzaicināja izpētīt Pūķa alas 1896. gadā. Pirms viņa šeit 1880. gadā izpēti veica vāciešu alu pētnieks M.F. Vills, kurš izmērīja Balto un Melno alu. Savukārt Martels atrada atlikušās divas, kā arī uzgāja šo pazemes ezeru, kas tagad uz mūžiem nesīs viņa vārdu. Šīs vietas apskate beidzas ar īsu klasiskās mūzikas koncertu, ko atskaņo četri mūziķi laivā. Tev tas noteikti ir jāizbauda!
Sollera
Sulīgā augsnē, apelsīnu audzē starp kalniem un jūru atrodas skaistā Sollera, kurp no pašas Palmas iespējams nokļūt ar “vintage” stila vilcieniņu. Mazās ieliņas, arhitektūra, senatnīgums, kas savijies ar modernismu un vēl, un vēl… Mazie veikaliņi, vietējais saldējums un, protams, svaigi spiesta apelsīnu sula – tas viss aicināt aicina ļauties šīs pilsētas piedzīvojumam. Pilsēta kalnu vidienē – tas jau vien ir lielisks iemesls, lai ļautos iztēlei un vēl labāk – dotos to aplūkot savām acīm. Agrāk Solleru ļoti bija iecienījuši pirāti un citi jūras laupītāji, tieši tas ir iemesls, kādēļ pilsēta ir nedaudz nostāk no pašas ostas. 16. gadsimta laikā Sollera ļoti cieta no alžīriešu pirātu iebrukumiem, kuri pilsētā ieradās, lai laupītu dārglietas, sievietes un bērnus. 1561. gadā pilsētas iedzīvotāji pielika šīm nedienām “treknu punktu”, cīņās uzveicot vairāk nekā 1600 pirātu. Par godu šai uzvarai, ik gadu maijā tiek rīkoti svētki.
19. gadsimta laikā Sollera kļuva par galveno olīvu un citrusaugļu eksportētāju. Šurp pārvācās francūži, kuri vēlējās te uzsākt biznesu. Līdz ar veiksmīgo tirdzniecību pilsēta varēja strauji attīstīties, bija iespēja uzbūvēt iespaidīgas muižas un sabiedriskās ēkas, kas sniedza pilsētai tādu grandiozitāti un spozmi, kas patiesībā Maljorkas pilsētās ir reti redzama. 1865. gadā briesmīga kaite pārņēma apelsīnu ielejas, iznīcinot teju visu, kas reiz nesa peļņu. Rezultātā ienākumi krietni samazinājās, izpostīja daudzu cilvēku paveikto. Daudzi iebraucēji atstāja savas izveidotās mītnes un devās labākas dzīves meklējumos atpakaļ uz Franciju un Dienvidameriku. Vēlāk augļu saimniecība pakāpeniski tika atveseļota un tad, kad zinātnieki atklāja C vitamīna priekšrocības un lielo nozīmi cilvēka veselībā, tas radīja nepārspējamu pieprasījumu pēc apelsīniem un citroniem. Taču pilsēta aizvien bija kalnu ieskauta, kas nozīmē – teju pilnīgi nošķirta no pārējās Maljorkas. 1912. gadā tika uzbūvēts dzelzceļš, kas savienoja Solleru ar Palmu, līdz ar to tirdzniecība varēja iegūt jaunus apjomus. 1997. gadā tika izbūvēts arī Solleras tunelis, kas veido ceļu caur kalniem aptuveni 3 km garumā.
Maljorka ir vien pāris stundu lidojuma attālumā arī no Rīgas un tā kā tur ir tik plašas iespējas, atpūtas piedāvājumu – tā būs lielisks galamērķis tavam ceļojumam, ja nolemsi kaut kur doties. Iespējams, tieši no šīm krāšņajām fotogrāfijām tava sirds jau šobrīd pieder viņai – Maljorkai! Aplūko tuvāk arī kartē:
Turklāt – lielisks piedāvājums, lai ar tiešo reisu no Rīgas dotos uz Maljorku – jau pavasarī. Kāpēc gan ne? Ar izlidošanu 13.04.2017 un atgriešanos 17.04.2017. Tūroperators FlyMeAway.lv iesaka: “Ceļojums piemērots visiem, kuri ilgojas pēc saules un siltuma, mīl neparastus dabasskatus, kā arī tiem, kuriem patīk saule un ūdens – šajā reizē lieliskās pludmalēs Vidusjūras krastā.” Iegādāties biļetes ceļojumam iespējams ŠEIT!
