Aromterapija kļūst aizvien populārāka, un ēteriskās eļļas tiek iekļautas arī profesionālajā kosmetoloģijā. Pēc iedarbības ēteriskās eļļas tiek pieskaitītas ārstniecības preparātiem – tās ir antiseptiskas vielas, kurām piemīt antivīrusu un antibakteriāla iedarbība, tām ir nomierinošas, sāpju remdinošas, dziednieciskas un citas labas īpašības. BrīvBrīdis.lv piedāvā tev sīkāk izzināt aromterapijas un ēterisko eļļu nozīmi.

 

Termins aromterapija tika ieviests 20. gadsimta pirmajā pusē. Par aromterapijas pamatlicēju tiek dēvēts franču ķīmiķis Renē-Moriss Gatefoss, kurš, kā izrādās, augu izpētei ir pievērsies nejaušības dēļ. Darba procesā, viņš apdedzinājis roku un automātiski to iemērca vistuvāk esošajā šķidrumā – lavandas eļļā. Rezultātā, apsārtums pazudis negaidīti ātri, bet apdegums sadzijis dažu stundu laikā, neatstājot ne mazāko rētu. Pēc tam, eksperimentējot ar daudzām citām eļļām, ķīmiķis secināja, ka arī tām piemīt spēja dziedēt dažādas ādas kaites. Nedaudz vēlāk ārsts Žans Valnē sāka izmantot aromātiskās eļļas arī citu organisma traucējumu gadījumos, piemēram, baiļu sajūtas un bezmiega novēršanai. Angļu ārsts, homeopāts Edvards Bahs 20. gadsimta 30. gados atklāja, ka noteiktu savvaļas augu un koku ziedos mītošais dziedinošais spēks var neitralizēt negatīvus psiholoģiskos stāvokļus, piemēram, bailes, dusmas, depresiju u.c., palīdzot atgūt iekšējo līdzsvaru un harmoniju.

 

Kas ir aromterapija?

Aromterapija ir ēterisko eļļu pielietošanas metode, kas harmonizē cilvēka miesu un garu. To pielietošana var normalizēt psihisko stāvokli un paaugstināt organisma spējas pretoties nelabvēlīgiem uzbudinājumiem. Aromāts palīdz izjust iekšējās harmonijas spēku. Aromterapija ir ārstēšanas paņēmiens, kuru var uzskatīt par vienu no senākajiem pasaulē. Tās pamatā ir ēterisko eļļu izmantošana. Aromterapijas galvenais noslēpums ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi un jūtām, tāpēc atrast savu īsto aromātu ir pats galvenais uzdevums. Svarīgi ir atrast pareizos komponentus un augu sastāvdaļas tieši savai ādai, ožai un ķermenim, jo nepareiza eļļu izvēle un lietošana var izsaukt apdegumus, alerģiskas reakcijas, galvassāpes kā arī sliktu dūšu. Visalerģiskākās eļļas ir mandarīnu, kanēļa, rozmarīna, timiāna un citrona. Arī rožu eļļai ir ļoti ass un pārsātināts aromāts, kas var radīt spēcīgas galvassāpes. Vienmēr jāatceras, ka eļļām ir jābūt atšķaidītām un tās nedrīkst būt pārāk lielā koncentrācijā. Eļļām ir jāiztvaikojas viegli un nemanāmi. Tāpat būtiski ir atcerēties, ka ēteriskās eļļas nedrīkst izmantot zīdaiņu tuvumā.

 

Kas ir ēteriskās eļļas un kā tās iedarbojas?

Augu valsts uz zemes pastāv daudz ilgāk kā cilvēks, tāpēc augi glabā vairāk informācijas par cilvēka organismu un, kopš radies cilvēks, jau izsenis tiek lietoti veselības uzlabošanai. Ēteriskās eļļas, nonākot cilvēka organisma audu šūnās, liek tām atcerēties, kā tās ir darbojušās, būdamas veselas, un tā rezultātā šūnās atjaunojas pareizas funkcijas. Ēteriskās eļļas ir smaržīgas vielas, kuras iegūst no augu saknēm, lapām, ziediem, sēklām un augļiem. Vienas eļļas sastāvā ir pat 120 līdz 500 dažādu komponentu. Pētījumu rezultātos tika secināts, ka eļļas uzkrājas speciālos rezervuāros augu lapās, mizā, ziedos, saknēs, sēklās. Mūsdienu aromterapija ir profilaktisks, ārstniecisks, pilnīgi dabisks līdzeklis, lai uzturētu labu cilvēka psihi, emocionālo un fizisko formu. Ēteriskās eļļas psihes un emociju līmeni sasniedz ne tikai caur ožu, bet iedarbojas uz ķermeni arī fiziski caur ādu, jo ādai ir plaša virsma, bagātīgi apgādāta ar asinsvadiem, kas cieši saistīti ar visiem iekšējiem orgāniem. Masāžas un arī vannas laikā ēteriskās eļļas viegli iekļūst ādas šūnās, jo to molekulārā struktūra ir poraina. Izejot cauri apmatojumam, porām un atdalošajam šķidrumam, ēteriskās eļļas nokļūst visās mūsu organisma šūnās pa limfas un asinsrites sistēmām. Ēterisko eļļu lielākā vērtība ir simtprocentīgs dabiskums, kas neizsauc negatīvus blakus iedarbības procesus lietošanas laikā, ja tiek ievēroti pareizi lietošanas noteikumi. Ēterisko eļļu iedarbība bieži vien ir spēcīgāka par sintētisko preparātu iedarbību.

 

Kā lietot?

Aromterapija ir alternatīva ārstniecības metode ar dabiskiem līdzekļiem, šīs vielas iedarbojas uz cilvēku ne tikai fiziski, bet arī morāli, emocionāli, tāpēc ļoti svarīgi ir lietot tādas eļļas, kurām ir patīkams aromāts. Ja tev kādu eļļu gribas lietot tikai tās īpašību dēļ, bet tās smarža tev nepatīk, vari necensties pie tās pierast, jo tas nedod rezultātu, vien var radīt nepatīkamas izjūtas, piemēram, galvassāpes. Pat pati spēcīgākās iedarbības eļļa nedos vēlamo efektu, ja šīs eļļas aromāts nebūs patīkams. Dozēšana arī ir iespējama tikai orientējoša, jo katra cilvēka āda, oža reaģē dažādi. Piemēram, gaiša āda ir daudz jūtīgāka par tumšu, sievietēm prasības ir daudz augstākas nekā vīriešiem. Tāpēc svarīgi ir atrast pareizo devu un aromātu katram individuāli. Mājas apstākļos ir pietiekoši izmantot komplektu, kurā ir divpadsmit dažādas eļļas: anīsa, rožu, salvijas, citronu, ģerānijas, lavandas, kadiķu, piparmētru, rozmarīna, koriandra, dižegles, eikalipta. Ar aromātisko vielu palīdzību var veikt depresijas un stresa profilaksi. Tās palēnina cilvēka organisma novecošanās procesus. Aromterapija palīdz gripas un vīrusu infekciju laikā – profilaksei un saaukstēšanās slimību ārstēšanai. Cilvēki, kas gripas laikā pielieto aromterapiju, izārstējas pat trīs reizes ātrāk. Dabiskās ēteriskās eļļas izraisa terapeitisku iedarbību organismā. Jāatceras, ka dabiskās ēteriskās eļļas iedarbība ir ļoti stipra, un parasti procedūras laikā pietiek izmantot tikai 2 līdz 3 pilienus. Nevar aizmirst par estētiskajām funkcijām. Telpas gaiss papildinās ar katra iemīļoto aromātu, radot patīkamu atmosfēru. Var nēsāt līdz nelielus eļļas flakoniņus, ja rodas vēlēšanās nedaudz pasmaržot. Dažas eļļas ātri novērš galvassāpes, mazina diskomforta sajūtu lidojuma laikā, normalizē arteriālo asins spiedienu.

Pirms uzsākt ēterisko eļļu izmantošanu ārstnieciskos nolūkos, nepieciešams izdarīt pārbaudes, vai organismam nav kādas alerģiskas reakcijas. Pārbaudi veic šādi: uzpilini 1 pilienu izvēlētās eļļas uz salvetes un osti vienas dienas laikā. Nākošajā dienā 1 pilienu eļļas sajauc ar iemīļoto krēmu un iezied paduses rajonos. Trešajā dienā vannas ūdenim pievieno 1-2 pilienus eļļas un veic 2-3 minūšu ilgu peldi. Ja neveidojas alerģiska reakcija, tad šo eļļu var lietot.

 

Aroma lampas tradicionāli izmanto telpu gaisa aromatizēšanai, lai novērstu dūmu smaku, cīņai ar putekļiem. Ūdens daudzums nedrīkst būt mazs, citādi tas ātri iztvaikos un eļļas piedegs, radot nevēlamu efektu. Siltuma avotam jāatrodas 10 cm attālumā, ūdens temperatūrai jābūt lielākai par 50-55 grādiem, taču ūdens nedrīkst vārīties. Aroma lampas mazgā ar ziepjūdeni un pēc tam izskalo ar tīru ūdeni, kam pievienots nedaudz etiķis. Tās lietošana ir vienkārša: vispirms ielej 50-100 gramus ūdens un tad pievieno 1-2 pilienus eļļas, šāds daudzums paredzēts 5 kvadrātmetriem telpas. Eļļai sasilstot, tā izgaro un izplatās telpā. Pelējuma baktērijas un stafilokoki iet bojā sešu minūšu laikā, dizentērijas baciļi – 2 minūtēs, streptokoki – 4 minūtēs. Lai 1-2 stundas aromatizētu telpas gaisu (telpas lielums ap 20 kvadrātmetriem) izlieto 6-10 pilienus ēteriskās eļļas. Šīs procedūras vēlams veikt aizverot logus un durvis. Ja šādas speciālas lampas nav var uzpilināt eļļu uz parastās lampas abažūra. Piemēram, vīraka un Meksikas kadiķa eļļas iedarbojas nomierinošu un atslābinoši. Ķīnas citronliānas un citronmētras eļļa noderēs cīņai ar kukaiņiem un cigarešu dūmu smaku. Rozmarīna un kadiķa eļļas attīrīs gaisu no mikrobiem un kalpos kā profilaktisks līdzeklis pret saaukstēšanos un gripu. Eikalipta eļļas aromāts mazinās klepus lēkmes. Pret nogurumu palīdzēs piparmētru, rozmarīna un timiāna ēteriskā eļļa, pret pārslodzi — ģerānijas, rozmarīna un majorāna eļļa. Vientulību kliedēs ingvers un kumelītes, no skumjām, bezcerības un sliktas omas atbrīvos īlangīlanga, rožu un jasmīnu eļļa. Iekaisumu likvidēs kumelīšu, ģerānijas, lavandas, krustnagliņu, timiāna eļļa. Pret apdegumiem var lietot tējas koka, lavandas, rozmarīna, eikalipta, kumelīšu, salvijas eļļu. Sastiepumiem noder piparmētru, sandalkoka, rozmarīna eļļa.

 

Dušu lietot vai apmazgāšanos ieteicams veikt dzimumorgānu infekciju, urīnpūšļa saslimšanu, cistīta gadījumos (5-10 pilienu tējas koka ēteriskā eļļas uz 1 litru silta ūdens). Lavandas un cipreses ēteriskās eļļas veicina brūču sadzīšanu pēc dzemdībām.

 

Iekšķīgu lietošanu nekādā gadījumā nevajadzētu uzsākt uz savu galvu, bet vispirms apspriesties ar ārstu, kurš noteiks, vai tas ir nepieciešams un nenodarīs kaitējumu. Šadā gadījumā eļļas obligāti ir jāatšķaida. Lietojot neatšķaidītas eļļas, deva nedrīkst pārsniegt 1-3 pilienus un lietošanas ilgums 3-4 nedēļas. Īpaši jāuzmanās lietojot anīsa, raudenes, kanēļa, muskatriekstu, fenheļa, timiāna, salvijas ēteriskās eļļas. Praktiski bez ierobežojumiem var izmantot piparmētru, lavandas, tējas koka eļļas. Ēteriskās eļļas pirms lietošanas  var sajaukt ar 1 ēdamkaroti augu eļļas vai 1 tējkaroti medus, ievārījuma. Var uzpilināt uz maizes gabaliņa, izmantot kā piedevu salātiem samaisot ar majonēzi. Var dzert aromatizētas tējas.

 

Ierīvēšana. Šī metode lieliski palīdz muskuļu un nervu saistaudu iekaisumu gadījumos. Labvēlīgi iedarbojas uz limfātisko sistēmu, elpošanas un asins apmaiņas funkcijām organismā. Eļļas maisījumu uzziež uz sāpošas vietas un ierīvē ar enerģiskām kustībām.

 

Inhalācijas. Aromātam nokļūstot uz deguna refleksogēnajiem punktiem, tos masējot, izsaucot impulsus, kuri projicējas uz noteiktām galvas smadzeņu zonām, tajā pašā laikā izrādot tiešu iedarbību uz elpošanas sistēmas orgāniem mazinot iekaisumu reakcijas. Ieteicams lietot iesnu, kakla sāpju, klepus gadījumos. Lai dziedētu augšējo elpošanas ceļu saslimšanas, kā arī saaukstēšanās gadījumā var veikt inhalāciju, ielejot traukā vienu litru karstu, bet ne vārošu ūdeni, pievienot 6 līdz 12 pilienus ēterisko eļļu (eikalipta, citrona, tējas koka, piparmētru). Noliec galvu virs trauka un apsedz galvu un trauka malas ar dvieli, neatstājot iespēju ieplūst gaisam, aizver acis un elpo 5 līdz 10 minūtes. Vienlaicīgi tiek veikta lieliska attīroša tvaika vanna sejas ādai. Tējas koka, citronu ēterisko eļļu inhalācijas tvaiki labi atver ādas poras un attīra sejas ādu. Izmantojot ultraskaņas inhalatorus izmanto eļļas un ūdens emulsijas. Aukstās inhalācijas veic ieelpojot aromātu no flakoniņa vai aromatizētas salvetes. Jāveic vienmērīgas un dziļas ieelpas un izelpas. Inhalācijas ilgums 3 līdz 10 minūtes.

 

Kompreses. Ēterisko eļļu vielas uzsūcas nelielā ādas laukumā, tiešā projekcijā pret iekaisušo orgānu. Vielām nokļūstot limfā tās izrāda pretiekaisuma, sāpju mazinošu, pret tūsku, spazmolītisku iedarbību. Salveti vai vates tamponu samitrina eļļas un ūdens maisījumu: 1 līdz 6 pilieni ēteriskās eļļas, 300-400 mililitru silta ūdens. Kompresi tur līdz divām stundām. Šādas kompreses lieliski palīdz reimatisma, muskuļu un artrīta sāpju gadījumos, iekaisumu gadījumos, ausu un zobu sāpju gadījumos – kompreses jācenšas uzlikt pec iespējaas karstākas. Galvas sāpju, tūsku, saišu un locītavu traumu gadījumos pielieto aukstas kompreses: 0,5 litra ledaini auksta ūdens, 6 līdz 10 pilienu ēteriskās eļļas. Kompresi tur, kamēr tā sasilst līdz ķermeņa temperatūrai.

 

Masāža ir viens no visaktīvākajiem iedarbības veidiem uz organismu. To veic pēc katra individuālajām vajadzībām un veselības stāvokļa. Masāžām pielietojot ēteriskās eļļas, iegūst masāžas efektu un ārstniecisko vielu ievadīšanu organismā caur ādu. Kā balasta vielu masāžas eļļām labāk izmantot augu (kukurūzu, sojas, olīvu, mandeļu, vīnogu) eļļas.

 

Pirts karstums stimulē ēterisko eļļu iedarbību. Šīs vielas izsauc ādas receptoru kairinājumu, izdara iedarbību uz jūtu un redzes analizatoriem, novērojams psiho–terapeitisks efekts. Sagatavojot pirtiņu, var izmantot dižegles, lavandas, mentola eļļas (10 līdz 20 pilienus uz 2 līdz 3 litriem ūdens). Patīkams aromāts veidosies pagatavojot maisījumu no piparmētru ekstrakta vai medus (5 līdz 6 litru ūdens, karote medus vai piparmētru ekstrakta), eikalipta (20 līdz 30 pilienu eikalipta koncentrāts, 0.5 līdz 1 litrs ūdens). Saunu apmeklējuma starplaikos vai pēc karsēšanās vēlams veikt masāžu ar ēteriskajām eļļām.

 

Vannas. Aromātiskās vielas saskaras ar visa ķermeņa ādu, līdz ar to, tās ātri uzsūcas un nonāk limfātiskajā sistēmā, tālāk uz visiem iekšējiem orgāniem. Ēteriskās eļļas iedarbojas ne tikai uz ādu, bet arī uz plaušām, zarnu traktu, nierēm, centrālo un perifēro nervu sistēmu. Šādām vannām piemīt tonizējoša, niezi mazinoša, metaboliska, antisklerotiska iedarbība. Pirms lietošanas ēteriskās eļļas sajauc ar emulgatoriem, kas ir vielas, kuras nodrošina labāku eļļu sajaukšanos ar ūdeni: jūras vai vārāmā sāls, vannas putas, salds krējums, graudaugu klijas, piens, kefīrs, jogurts,  augu eļļas, medus. Vannas var veidot visam ķermenim, vai tikai rokām, kājām. Vannas peldei nepieciešams ap 300 litru ūdens. Nav ieteicams pievienot ļoti karstam ūdenim, tādā veidā eļļas ātri izgaros, piemērotākā aromterapijas vannas ūdens temperatūra ir 36-37 grādu. Vannas peldes ilgums ir 10 līdz 20 minūtes. Vienai vannai pievieno 6 līdz12 pilienus eļļu un 4 ēdamkarotes emulgatoru. Šādas peldes var veikt 2 vai 3 reizes nedēļā. Ja peldes veic katru dienu eļļas devu samazina uz pusi. Ārstnieciskos nolūkos izvēlas kursu, kura ilgums ir 15 līdz 20 vannu peldes. Cilvēkiem ar jūtīgu ādu ieteicams ēteriskās eļļas atšķaidīt ar lielāku augu eļļas daudzumu. Šīs vannu peldes ieteicamas neirozes, dermatozes, hronisku sieviešu dzimumorgānu saslimšanu gadījumos. Nav ieteicamas akūtu iekaisumu saslimšanu, sirds išēmiskās slimības, tromboflebīta, epilepsijas, mikozes, cukura diabēta gadījumos.

 

Kur iegādāties un ko ir svarīgi zināt?

Dabīgās ēteriskās eļļas parasti jāglabā cieši aiztaisītās tumšās pudelītes vai tumšā vietā konstanta temperatūrā. Neatšķaidītu ētersikso eļļu nedrīkst lietot uz ādas vai gļotādas, kā arī nedrīkst pārsniegt instrukcijās pieļautās devas un lietot kopā ar homeopātiskiem līdzekļiem. Iegādāties var specializētās aptiekās, aromterapeitu asociācijā, Stendera ziepju veikalos, kā arī der painteresēties pie kosmetologiem. Protams, nav izslēgts, ka tās pieejamas arī citur, taču liela uzmanība japievērš kvalitātei, ne kvantitātei par mazāku cenu. Eļļas iespējams iegādāties sākot no 1 Ls līdz pat 40 Ls un dārgākas, atliek vien piemeklēt sev piemērotāko.

Iepriekšējais raksts15 lietas, ko, iespējams, nezināji par maizi un miltu izstrādājumiem
Nākamais rakstsBērns – VĒRSIS. Viņa rakstura iezīmes no dzimšanas līdz 6 gadu vecumam!