Salīdzinājumā ar senčiem mūsdienās ir pieejama visai plaša pārtikas izvēle, tomēr drudžainā dzīvesveida dēļ daudzi cieš no liekā svara un dažādām veselības problēmām, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.
Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes publicētajiem datiem par 2016.gadu no aptaukošanās cieš katrs piektais (20,8%) ekonomiski aktīvais Latvijas iedzīvotājs. Kā izrādās, astoņos gados šis rādītājs ir pieaudzis par 4%, kas varētu liecināt par tendenci, ka zaudējam līdzsvaru starp patērēto pārtikas apjomu un ķermeņa patiesajām vajadzībām.
“Lielākoties par veselīgu ēšanu ir izveidojies maldīgs priekšstats, ka tas nozīmē bargas diētas, kas paredzētas notievēšanai. “Labi, ēdam, labi dzīvojam” ir apzināta ēšana, kvalitatīvas izejvielas un sabalansēta maltīte. Pievēršot uzmanību izjūtām un garšas niansēm, mainās sajūtas ķermenī un sāta sajūta iestājas ātrāk. Lai parādītu, ka iespējams veikt brīnišķīgas pārmaiņas ar savu ķermeni, tajā pat laikā baudot gardu ēdienu, “Labi ēdam, labi dzīvojam” ir kļuvis par vienu no Jūrmalas garšu festivāla “AlFresco” moto. Festivāla ietvaros Jūrmalas restorānos ir iespēja pārliecināties, ka veselīga un apzināta ēšana ir īsta bauda,” stāsta “Labi ēdam, labi dzīvojam” eksperte un “Alfresco” festivāla organizatore Siranuša Giričeva.
Tu esi tas, ko Tu ēd!
Pēc ekspertes paustā, tāpat kā cilvēkus var iedalīt vairākos rakstura un miesasbūves tipos, tā katram ir arī savs vispiemērotākais maltītes veids. Piemēram, kādam no tipiem nav ieteicams ēst vai dzert aukstu vai asu, to darot, pašsajūta pasliktinās sev tajā mirklī pat nesaprotamu iemeslu dēļ. Citam tipam ir tieši pretēji. Tādēļ ir jāspēj atbildēt uz jautājumu “Kas man patiešām ir vajadzīgs?”
“Viena ļoti liela nelaime ir aizliegumu sistēma – ko drīkst vai nedrīkst. To vajadzētu izskaust, jo tas rada pastiprinātu kāri tieši pēc aizliegtā ēdiena un rezultātā rada lieko svaru. Līdzsvarots cilvēks nevis aizliedz sev kaut ko, bet atsakās no tā, ko organisms neprasa. Cilvēkam ir jāiemācās skaidri atpazīt savas izjūtas, ko viņš patiešām grib. Ja cilvēks iemācās sadzirdēt, kas organismam nepieciešams un kas nav, tad izlemt, cik šokolādes gabaliņi vajadzīgi īstai labsajūtai, ir daudz vienkāršāk,” stāsta psiholoģe Una Kraukle.
Kur smelties spēkus pārmaiņām?
Apkārtējās ietekmes dēļ nošķirt savas patiesās vajadzības no tā, ko sabiedrība uzskata par modes lietu, ir sarežģīti. Ja pašam tas nav pa spēkam, ir jāvēršas pie speciālista, kurš iesākumam sagatavo sabalansētu, indivuduālu ēdienkarti. Pēc kāda laika ķermenis pats teiks priekšā, kas tam ir vajadzīgs, un veidosies apzināta ēdienkartes veidošana atbilstoši patiesajām organisma vajadzībām.
Giričeva piekrīt uzskatam, ka valsts, kurā esam piedzimuši, ir mums vispiemērotākā gan pieejamās pārtikas ziņā, gan arī sava psiholoģiskā līdzsvara atgūšanai. Latvijā audzētie dārzeņi, augļi un ogas satur visu, kas mūsu ķermenim ir nepieciešams. Būtiski ir ēst to, ko daba aktuālajā sezonā piedāvā, tādēļ, piemēram, vienā no festivāla dalībniekiem, kafejnīcā “Madam Brioš”, ēdienkarte tiek mainīta vismaz divas reizes gadā, kā arī tiek veidota īpaša sadaļa “La Finesse” – ēdienkarte “vieglai” dzīvei.
Tikmēr Kraukle piebilst, ka ikvienam ir jāpadomā par ēdiekartes bagātināšanu. Cilvēkam ir jādzīvo nevis ierobežojumos, bet jākļūst par izsmalcinātu gardēdi, lai kontrolētu svaru un justos labi. Tas nenozīmē, ka viņam jāēd delikateses. Īsts gardēdis sajutīs prieku arī no svaiga kāposta smaržas. Tad arī cilvēks apjauš, ka no trekniem ēdieniem nevajag baidīties, bet tos arī nemaz tik ļoti bieži negribas.
Ar baudu pretim uzvarai
Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka mainīt savus paradumus ir īstākā elle, gūtie rezultāti un labā pašsajūta mudinās turpināt. Vēl brīnišķīgāk ir mirklī, kad ķermenis un prāts darbojas kā vienots mehānisms, bet enerģija plūst kā no pārpilnības raga.
Savukārt, ja ir liela kāre uz saldumiem, tad eksperte iesaka veco labo metodi – no rītiem ēst piemēram putru vai kādu citu no lēno ogļhidrātu grupas. Tas “baros” smadzenes dienas gaitā un arī ātros ogļhidrātus, kas ātri sniedz enerģiju bet kaitē figūrai, gribēsies aizvien mazāk. Nevajag aizmirst arī par aktīvu dzīvesveidu. Ja dienā var veltīt vismaz stundu pastaigai, puse no uzvaras jau ir rokā! Otra puse – ieviest jaunos paradumus ikdienas rutīnā.
Festivāla ietvaros var ieturēt maltīti restorānos ar skatu uz jūru, noliekot malā ne vien viedierīces, bet arī ikdienas rūpes. Tā, piemēram, restorāns “Orizzonte” piedāvā vakariņas izcilu Latvijas šefpavāru – Raimonda Zommera, Kaspara Jansona, Jāņa Zvirbuļa u.c. – vadībā. Vakariņas ar šefpavāriem norisināsies atbilstoši Baltic Musical Seasons programmai, piedāvājot baudīt maltīti pirms vai pēc kāda no iespaidīgajiem koncertiem.Tāpat programmā iekļauti mākslas priekšnesumi un iespēja kopā ar dietologu piedalīties meistarklasē par apzinātu ēšanu.
“Tas, ko un kā mēs ēdam, ir gan bauda, gan arī māksla, un atrodot līdzsvaru ēšanas paradumos, atkāpsies arī daudzas veselības kaites. Bet iepriecināt sevi ar kādu kūciņu ik pa laikam vajag, tad tā šķitīs vēl gardāka!” uzskata Giričeva.
