Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par izdegšanu, depresiju un mentālo veselību. Tas kļūst aktuāli praktiski ikvienam, jo mūsdienu straujais un stresa pārpilnais dzīves temps liek par sevi manīt. Nedrīkst aizmirst par sevi un savu veselību, jo tas ir svarīgi ilgtermiņā.
Kādi ir izdegšanas iemesli?
Izdegt savā darba vietā var jebkurš – gan pārdevējs veikalā, gan miljoniem vērtas kompānijas vadītājs. Neviens nav no tā pasargāts. Viens no galvenajiem izdegšanas iemesliem ir grūtības vai bailes pateikt nē. Nereti darba devējs piedāvā paņemt papildu maiņu, pastrādāt virsstundas, lai paspētu padarīt iekavētu, uzņemties papildu darbu vai darba pienākumus, lai aizstātu sasirgušo kolēģi. Izpalīdzēt laiku pa laikam nav nekas slikts, tomēr jānosaka robežas. Ir jāiemācās pateikt nē, kad paliek fiziski vai emocionāli grūti tikt galā ar papildu uzdevumiem.
Nereti darba devēji rada vidi, lai motivētu darbiniekus strādāt pēc iespējas labāk, piemēram, piedāvājot bonusu mēneša labākajam darbiniekam vai izaugsmes iespējas nākotnē. Bieži vien šāda vide noved pie pārāk lielas centības. Nav iespējams visu laiku strādāt uz 120%, tāpēc jācenšas atrast balanss.
Strādāšana brīvajā laikā un domāšana par darba pienākumiem savā brīvajā laikā nav nekas labs. Ir pāris darba vietas, kur ir svarīgi būt pieejamam jebkurā brīdī, taču lielākoties tā nav. Ikvienam patīk domāt, ka darbā ir neaizstājams, taču kolēģi noteikti spēs tikt galā arī paši.
Darba izvēle naudas dēļ. Ja dodies uz darbu, kuru neciet, tad ir lielākas iespējas izdegt. Tā kā katru dienu sevi jāpiespiež doties uz darbu, kurš nepatīk (vai kur nav patīkama atmosfēra/kolēģi), tad var rasties emocionāla pārslodze. Protams, nauda ir jāpelna, taču Latvijā darba tirgus nav tik sliktā stāvoklī, ka jāmokās darbā, kuru ienīsti no visas sirds. Labāk izvēlēties darbu, kurš patīk pat, ja tajā maksā mazāk, kā darbā, kuru ienīsti. Ilgtermiņā šāda izvēle noteikti atmaksāsies.
Ko darīt, lai neizdegtu?
Lai varētu strādāt produktīvi un izbaudīt kvalitatīvu laiku ārpus darba, ir jāizvairās no izdegšanas darbā. Tā noteikti ietekmēs gan profesionālo dzīvi, gan personīgo dzīvi. Pat ja šobrīd darbā viss ir lieliski, vēlams ievērot pāris ieteikumus.
Vienmēr izmanto iespēju paņemt atvaļinājumu. Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka atvaļinājums viņiem nav nepieciešams, ka pietiek ar atpūtu nedēļas nogalēs, jo viņi tāpat atvaļinājumu pavadītu mājās un neko nedarītu. Atvaļinājumā nav obligāti kaut kur jābrauc vai kaut kas jādara. Ir pilnīgi normāli vēlēties nedarīt neko, pagulēt no rītiem ilgāk, paskatīties televizoru utml. Tas ir lielisks veids, kā atslēgties no ikdienas un darba pienākumiem un atpūtināt prātu. Nedēļas nogalēs prāts nespēj atslēgties pietiekami ilgi, lai nodrošinātu kvalitatīvu atpūtu no darba.
Ja ir vēlme kārtīgi atpūsties no darba, tad vislabāk ir darīt kaut ko neikdienišķu. Tas var būt gan ceļojums, kāda pasākuma apmeklējums vai jebkāda cita veida atpūta/izklaide ārpus ierastā. Idejas var atrast, piemēram, vietnē GribuAtpusties.lv. Vienas vai divu dienu atpūta ārpus ierastās vides noteikti palīdzēs atjaunot spēkus nākamajām darba nedēļām. Jo ilgāks atvaļinājums un atpūta, jo labāk prāts atpūtīsies. Protams, ja atvaļinājuma laikā pilnībā atslēgsies no darba, t.i., nestrādāsi un neatbildēsi uz darba e-pastiem vai kolēģu zvaniem.
Ja viss atvaļinājums jau iztērēts, bet vajadzīga atpūta, tad noteikti var izmēģināt meditāciju vai jauna hobija atrašanu. Meditācija lieliski var palīdzēt trenēt prātu un atslēgt domas no stresa pilnās ikdienas. Ir dažādas meditācijas metodes. Ja iepriekš nav bijusi saistība ar meditāciju, tad noteikti izmēģini vairākus veidus, lai atrastu to, kas tev padodas un patīk vislabāk. Tomēr ir ieteicams meditēt regulāri, lai justu reālu efektu. Ja meditācija neuzrunā, tad izmēģini kādu jaunu nodarbi, piemēram, grāmatu lasīšanu, pastaigas, sportu, galda spēles vai ko citu. Šādas nodarbes darbojas līdzīgi meditācijai – tās laikā tu noteikti nedomāsi par darba pienākumiem, bet pievērsīsies kam pavisam citam, kas nozīmē, ka tavs prāts varēs atpūsties un aizmirst par stresu.
Atceries, ka neviens nav pasargāts no izdegšanas, it īpaši, ja nerūpējas par sevi un nevelta laiku savai mentālajai veselībai, kas nav mazāk svarīga par fizisko veselību. Izdegšanu var būt daudz grūtāk pamanīt, kā kādu fizisku slimību, tāpēc pievērs uzmanību savām sajūtām, emocijām un ikdienas aktivitātēm. Ja jūti, ka biežāk dusmojies, jūties aizkaitināta par katru sīkumu, ir grūti aizmigt, apetīte samazinās vai palielinās, palielinās alkohola patēriņš, tad nekavējies un rīkojies. Ielaista izdegšana var novest pie depresijas, darbnespējas un citām problēmām. Ar izdegšanu, tāpat kā ar citiem mentālās veselības traucējumiem, visvieglāk ir tikt galā pašā sākumā. Protams, to var būt grūtāk pamanīt, taču ir vērts tam pievērst uzmanību, lai izvairītos no lielākām problēmām nākotnē.
