Tā kā odi jau aktīvi sākuši savus uzlidojumus, šoreiz vecāsmātes pūra lādē meklējām kā ar tiem cīnīties un, kā apkarot citus kukaiņus.
Odi
Pret odiem var veiksmīgi aizsargāties, ja ādu ierīvē ar neļķu eļļu, kas līdz uz 10 – 12 stundām.
Odus atbaida arī ožamā spirta smaka un piretru tinktūra. Tie necieš arī tabakas dūmus, tāpēc ar smēķēšanu tie viegli aizdzenami.
No odu ieplūšanas istabā var izsargāties, pievakarēs atvērtus logus aizklājot ar biezu marli. Naktī apgaismoti logi pievelk odus un visādus smūdžus, tādēļ tie atverami tikai pēc uguns izdzēšanas.
Grūtāk izsargāties no mazo knislīšu ieplūšanas istabā. Pret tiem līdz tabakas dūmi un salmiaka svecīšu kvēpināšana.
Kodes
Pret kodēm ieteicami sekojoši līdzekļi: naftalīns, kampars, kamparspirts, terpentīneļļa, kadiķu eļļa, lavandas eļļa, tabaka un vāverāji. Cietos līdzekļus iekaisa, bet šķidros iesmidzina skapjos un atvilktnēs, kur kodes. Skapju sienas un plauktus var ieberzēt arī ar petroleju, ko kodes necieš.
Drēbju starpās vislabāk ievietot trpentīnā saslapinātas lupatiņas, naftalīna pārslas, tabakas lapas vai vāverāja zariņus. Līdz arī kalmes saknes, drēbēs ieliktas.
Skudras
Skudras var iznīdēt dzīvokļos, ja tais vietās, pa kurām tās iekļūst telpās, izbārsta smalki sagrūztus piparus vai smalki sagrieztas pētersīļu saknes. Tas jāatkārto vairākas reizes.
Noderīgs līdzeklis ir arī boraka maisījums ar smalki izsijātiem un stipri sakarsētiem zirņu miltiem un pūdercukuru. Der arī skudru apsēstās vietas apliet ar petroleju vai citu smirdīgu šķidrumu.
Var skudru ceļā un vietā, kur tās iekļūst mājoklī, izbērt vārāmo sāli.
Zivtiņas
Tie ir mazi, sudraboti kukainīši ar zivsveidīgu asti. Tie labprāt piemīt gīdas šķirbās un netīrā veļā, kur izēd caurumus. Pret zivtiņām labs līdzeklis ir petroleja vai terpentīns, ar kuru apslaka kukaiņu mītnes. Līdz ari parastais kukaiņu pulveris.
Sīkie smūdži
Piemēram, laputis, sarkanie zirneklīši u.c., kas uzkrīt istabas stādiem un puķēm, iznīdējami ar silta ūdens un alvejas maisījumu. Uz 1 litru silta ūdens ņem 3 – 4 g alvejas sulas. Ar šķidrumu apslaka smūdžu apsēstās vietas.
Mušas
Mušas siltās vasarās ir īstas cilvēku un dzīvnieku mocītājas. Līdz moderno lipīgo ķērāju atrašanai, bija grūi ar mušu postu cīnīties.
Mūsu vectēvu laikos mušas ķēra ar žagariem viegli izplestos un pār tukšu piena trauku pie griestiem piekārtos maisos. Kad mušas, pie sūkalām pamielojušās, salīda maisā nosnausties, tad sagrāba ciet maisa galu un dauzīja pret koku vai pakasi, kamēr mušas bija nosistas vai apdullušas. Tad tās izkratīja vistām. Mušām nāvējošas bija arī indīgās mušmires, kuras uz oglēm apcepa un pārlēja ar krējumu vai apkaisīja ar cukuru. Labs tautas līdzeklis ir arī sagrūsts deviņvīruspēka zieds, no kura mušas nobeidzas. Arī ķirbju lapu kvēpes. Mušām riebjas estragona ekstrakts, svaigas papardes, plūškoka lapas u.c. stipri smaržojošas lietas, kuru smaku tās nevar paciest. Mušas bēg no lauru eļļas, ar kuru ievitējamas durvis un logu palodzes.
Mušas nepanes zilu krāsu, tādēļ ieteicams telpas izkrāsot vai iztapsēt šai krāsā. Visvairāk to der ievērot pie virtuves.
__________
Avots: A. Melnaksnis. Zelta mājas grāmata.
