Nereti vēlamies izrotāt savas mājas ar skaistiem ziediem vāzēs, taču lielākoties tie nesaglabājas tik ilgi, kā mēs vēlamies – ātri novīst, sažūst. Vecāsmātes pūra lādē meklējām padomus, ko darīt, lai šo skaistumu saglabātu ilgāk. Lūk, ko atradām.
- Ja istabas puķes kādu laiku nav iespējams regulāri aplaistīt, zemi podos pēc pamatīgas aplaistīšanas cieši apliek ar sūnām vai akmentiņiem.
- Lai istabas augi atvaļinājuma laikā nenovīstu, tos pirms aizbraukšanas novieto ap ūdens spaini, kas uzlikts uz ķeblīša. No spaiņa uz puķu podiem nostiepj un nostiprina marles strēmeles. Pa šīm strēmelēm ūdens nepārtraukti tiks piegādāts zemei podiņos, un katrs augs saņems nepieciešamo devu mitruma.
- Lai noteiktu, kad laistāmas puķes, piedauza ar pirkstu pa poda malu: ja zeme podā sausa, skaņa ir dzidra, ja zeme ir mitra, skaņa ir dobja.
- Ja puķes ilgāku laiku jāuzglabā bez ūdens vai jāpārsūta, tās ietin celofānā vai plastmasas plēvē un kātus apliek ar mitrām sūnām vai papīru; var arī kātu galus iespraust svaigā kartupelī.
- Ja puķes griež lietainā laikā, tās ātri kļūst plankumainas un neizskatīgas. Vislabāk puķes griezt sausā laikā, vēlā pēcpusdienā, tad tās labi saglabājas.
- Apvītušus ziedus atsvaidzina, ja tos ietin mitrā papīrā un pēc iespējas dziļāk ievieto siltā ūdenī. Siltu ūdeni augi daudz labāk uzsūc.
- Lai ziedi vāzēs stāvētu ilgāk, ieteicams to kātus sašķaidīt ar āmuru (lefkojām, ceriņiem, krizantēmām), gareniski iešķelt (ciklamenām, rozēm), uz dažām sekundēm iemērkt 95 C karstā ūdenī (magones, eiforbijas), paturēt 10 – 15 minūtes 50 C karstā ūdenī (narcises, klīvijas, amariļļus), griezuma vietas apdedzināt (magonēm, rozēm, krizantēmām, astilbēm). Ūdensrozēm ieteicams iešļircināt tabakas ūdeni, pīpenes – ievietot sālsūdenī.
- Lai gerberu kāti nepūtu, tie jāliek seklā ūdenī.
- Puķu kātus ieteicams apgriezt ūdenī, lai audos neiekļūtu gaiss, kas traucē ūdens cirkulāciju.
- Griezti ziedi stāv ilgāk, ja ūdenim pievieno mazliet kālija permanganāta (līdz gaiši violetai nokrāsai) vai 1 tējkaroti etiķa uz 1 litru ūdens; 1 g borskābes; 1 tableti penicilīna vai citu antibiotisku līdzekli, vai arī dažus pilienus ožamā spirta. Labus rezultātus dod arī nelielas kamparspirta, glicerīna, alauna, kālija nitrāta piedevas.
- Ja ūdenim pievieno cukuru ( 2 – 4 tējkarotes uz 1 litru), ceriņi, frēzijas, neļķes, rozes, tulpes, puķu zirnīši zied par 7 – 12 dienām ilgāk. Cukura piedevas nav ieteicamas ciklamenām, kreimenēm, amariļļiem, mežvīteņiem, pīpenēm.
- Griezti ziedi ilgāk saglabāsies, ja vāzē ieber tējkaroti sāls.
- Grieztus ziedus nedrīkst likt blakus grozam ar āboliem, jo tad ziedi ātri novīst.
- Ja vienā traukā ievieto maijpuķītes un vijolītes, tulpes vai neaizmirstulītes, tās ātri novīst. Vienā traukā nedrīkst likt arī tulpes un narcises, sarkanās un dzeltenās rozes. Tikai atsevišķi vāzēs drīkst turēt neļķes, lilijas, rezēdas, puķu zirnīšus, gaiļbiksītes. Kopējā traukā ar lilijām ātri novīst pīpenes, magones un rudzupuķes. Arī rozes izdala fitoncīdus, kas nomāc daudzas citas puķes.
- Lai ziemā grieztu ziedu kompozīcijās varētu izmantot tādas greznas un sulīgas puķes kā rozes, peonijas, dālijas, gladiolas, tās izžāvē ar šādu paņēmienu: kartona kārbā 1 – 2 cm biezā slānī ieber izskalotas un izkarsētas smiltis, tām virsū uzliek ziedus un tos pilnīgi apber. Žāvē 2 – 3 nedēļas vēsā vietā. Pēc tam ziedus uzmanīgi atbrīvo no smiltīm un glabā tukšās kartona kārbās līdz pat kompozīciju veidošanai. Smilšu vietā var lietot arī boraku, vati u.c. pietiekami sterilas un higroskopiskas vielas, kas, pakāpeniski uzsūkdamas lieko mitrumu, saglabā puķu dabisko krāsu un formu.
- Sausziedes (salmenes, helipteras, limonijas, kaķpēdiņas, sudrabpodziņas u.c.) kompozīcijām var viegli sažāvēt. Tās griež sausā, saulainā laikā, sasien pušķos un žāvē, pakarinot ar ziediem uz leju. Līdzīgi var žāvēt arī ziemcietes – zilpodzes, ģipsenes, zeltslotiņas u.c.
- Lai ziemas kompozīcijām iegūtu kristalizētus koku zarus, tos iemērc piesātinātā sāls un ūdens šķīdumā (2:1) un tur 1 – 2 diennaktis. Pēc tam izžāvē. Līdzīgi zarus var pārklāt ar vara vitriola kristāliem, alaunu utt.
- Lai koku zarus pārklātu ar „sarmu”, tos samērcē līmē un pavelk pa sīki sagriezta balta, plāna papīra un celofāna strēmelīšu kaudzi.
- Lai koku zarus „apbērtu ar sniegu”, tos vispirms samērcē līmē un pēc tam apber ar sasmalcinātu putuplastu vai parafīnu.
- Ja grib iegūt caurspīdīgi lapu zīmējumu vai baltus zarus, lieto skeletizācijas paņēmienu. Apžāvētas lapas izmērcē un 20 – 30 minūtes vāra šķīdumā, kurā uz 1 litru ūdens ņemta puse tējkarotes kalcinētās sodas un naža gals hipohlorīta. Pēc tam, uzmanīgi paberžot ar zobu birstīti, var viegli atdalīt lapu mīkstās daļas. Ja grib, šos skeletizētos zarus vēl izmērcē 10% kaļķu pienā, tad tie kļūts pavisam sniegbalti.
- Kompozīcijām zarus ar lapām var mumificēt ar šādu paņēmienu: izvēlētos zarus pilnīgi iemērcē glicerīna un ūdens šķīdumā (1:2). Zaru galus pirms mumificēšanas noloba vai iešķeļ. Mumificē 2 – 4 nedēļas vēsā telpā. Ja telpa silta, šķidrums 2 reizes jāmaina. Reizi nedēļā stublāju galus apgriež. Tad zari un lapas kļūst elastīgi un saglabājas vairākus gadus. Mumificēt var skābaržu, kļavu, ozolu, pīlādžu, bērzu u.c. koku zarus, dažādu istabas augu lapas (efejas, fatsijas u.c.), kā arī ziedus (lefkojas, orhidejas, astilbes u.c.).
__________
Avots: G. Ievkalns. Padomi un padomiņi mājsaimniecībā.
