Nu jau trešo gadu Mārtiņdienā mums vairs nesmaida pats jautrākais un dziedošākais Mārtiņš – Freimanis. Viņa vārda diena ir īstais laiks piemiņai!
Īsi pirms savas 34. dzimšanas dienas, 2011.gada 27.janvārī, Mārtiņš mūs pameta uz visiem laikiem, atstājot aiz sevis simtiem dzejoļu, dziesmu un aforismu. Tie arvien ir kā mūžīga piemiņa, vēstot par Mākslinieku, kurš reiz sacerēja pašas lipīgākās melodijas un tekstiņus. Sveiciens vārda dienā, Mārtiņ!
Pēc mums (vēl ilgi zeme skums) – M.Freimanis
Uz aizmigušiem peroniem
Krīt sniegs un smejas
Tikai lūdzu neaizmiedz
Zem aizejošiem vilcieniem es pazīmējos
Cenšos ziemu piemānīt
Un kāpēc man vienmēr šķiet,
Ka laika nepietiek
Pat vakaros,
Kad snieg
Un mēs noreibsim tā,
Ka uz zemes viss miegs
Vienu nakti būz liegts
Tu neaizbēgsi
Tevi atnesis sniegs
Naktī baltu kā piens
Pēc mums
Vēl ilgi zeme skums
Izplānots kā pārsteigums
Pār zemi laižas
Nakts un mēness atkal skumst
Nebrīnies, ja izmisums
Tā dzeļ kā nātres
Mums vēl jāpaspēj būt mums
Un kāpēc man vienmēr šķiet,
Tev laimes nepietiek,
Pat tad, ja neaizmieg
Un mēs noreibsim tā,
Ka uz zemes viss miegs
Vienu nakti būz liegts
Tu neaizbēgsi
Tevi atnesis sniegs
Naktī baltu kā piens
Pēc mums
Vēl ilgi zeme skums
Pieminēsim Tevi ar dziesmu, ko izpildīji katra koncerta noslēgumā:
