Bankas ceļ mājokļu kredītu likmes |
· Likmes ceļ Eiropas Centrālā banka, līdz ar to līgumiem ar mainīgo Euribor likmi kredītmaksājumi pēdējā gada laikā strauji pieauguši.
· Latvija ir eirozonā un to uzdevums ir piedalīties inflācijas slāpēšanā – nesamazināta inflācija sāp visiem.
· Bankas samazina savas likmes pēc komerciāliem principiem visbiežāk 0,2-04% apmērā. |
Latvijā ir augstākās kredītlikmes eirozonā |
· Vidēji 10 gados pirms nesenā Euribor lēciena likmes Latvijā bija līdzīgas kā Eirozonā – 2,5%, kas ir pat zemāk nekā, piemēram, Vācijā (2,9%).
· Latvijā ir augsts mainīgo likmju īpatsvars (95% no visiem kredītiem), un citviet fiksētās likmes nav pārcenojušās.
· Aptuveni puse no hipotekārajiem kredītiem eirozonā tiek fiksēti uz ilgāku periodu nekā 10 gadi. Šajā laika posmā lielākajai daļai kredītņēmēju Latvijā Euribor bija 0% vai zem 1%. |
Mājokļu kredītu maksājumi ir liela problēma Latvijā, finanšu grūtības ir lielai daļai sabiedrības |
· Latvijā kredītsaistību slogs starp zemākajiem ekonomiski attīstīto valstu vidū.
· Tikai 14% mājsaimniecību Latvijā ir mājokļu kredīts (no 800 000 strādājošajiem).
· Kavējumu pieaugums netiek nenovērots, tas nepārsniedz 1%.
· 70% maksājums nav audzis vairāk par 100 eiro. |
Atbalsta saņemšana un kredīta pārvērtēšana neietekmēs manu situāciju |
- Kredītņēmēji, kuriem atlaidi piešķirs, visticamāk tiks uzskatīti par restrukturizētiem saskaņā ar ES/ECB regulējošo ietvaru. Negatīva ietekme uz klientu nākotnes aizņemšanos, iekļaušana LB reģistros.
|
Bankas nav pretimnākošas klientiem |
- Pēdējo 3 mēnešu laikā bankas izskatījušas ap 3500 klientu iesniegumu, reālas maksātspējas grūtības – 1,6% (57 gadījumi)
- 59% – banka samazinājusi savu likmi
- 858 – atsaukuši iesniegumus
- Atbilstošākā pieeja – individuāla izvērtēšana, ar ko bankas labi tiek galā.
|
Galvenie atbalsta ieguvēji būs finansiālās grūtībās nonākušie |
- Plaši sniedzot atbalstu, lielākais ieguvums būs samērā turīgām mājsaimniecībām.
- Hipotekārā kredīta ņēmēju ienākumi ir virs vidējiem ienākumiem valstī.
- Lai saņemtu kredītu 250 000 eiro apmērā, mājsaimniecības neto ienākumiem jābūt vismaz 3 800 eiro mēnesī.
- Pēc nozares datiem – 50% hipotekāro līgumu ir summā līdz 50 tūkstošiem eiro.
|
Ģimenes nevar atļauties vest bērnus uz pulciņiem |
- Patēriņš bremzējas, bet būtisks kritums netiek novērots ne apgrozījumā (EUR), ne apjomā (bez cenu kāpuma efekta).
- Izglītība un hobiji ir lielākā izdevumu kategorija aiz pārtikas, kam patēriņa kritums 2023.gadā praktiski nav novērots.
- Reālā alga kopš gada vidus atkal aug – pirktspēja uzlabojas.
- ECB % likmju celšanas mērķis ir bremzēt ekonomiku jeb stimulēt iedzīvotājus uzkrāt, nevis tērēt.
|
Cilvēki aizbrauks, viņiem atņems īpašumus |
- Šobrīd ir pilnīgi cita situācija. Politiķu nepamatotajai biedēšanai ar emigrāciju vai īpašumu atņemšanu nav nekāda pamata. 2008/2009. gada krīzes gados maksājumu grūtības bija 25% un būtisks iemesls bija lielais bezdarbs, ko šobrīd nevar novērot.
|
Pieņemtie politiķu lēmumi neietekmēs nākotnes kredītus |
- Hipotekārā kreditēšana noteikti mazināsies, līdzšinējā formā to visticamāk vairs neredzēsim
- Jaunie kredīti būs dārgāki, jo bankām būs jāieceno risks, ka valsts jebkurā brīdī var iejaukties esošos līgumos, regulēt cenas.
|
Politiķu lēmumi neietekmēs investīciju piesaisti, valsts kredītreitingu |
- Starptautiskās kredītreitinga aģentūras noteikti neatstās šo nepamanītu, situācija pasliktināsies, valstij aizņemšanās kļūs dārgāka.
- Ārvalstu investoru acīs Latvija noteikti nekļūs par pievilcīgu vidi, mūsu atpalicība no Lietuvas un Igaunijas tikai palielināsies.
|
Bankas nepiedāvā risinājumus |
- Nē, bankas ir par mērķtiecīgu atbalsta sniegšanu tiem kredītņēmējiem, kuriem ir vai varētu rasties patiesas grūtības segt saistības.
- Jau šobrīd labi strādā banku piedāvātie individuālie risinājumi.
- UIN nodoklis ir piemērots risinājums, ko administrē valsts un ko var novirzīt kredītņēmēju atbalstam.
|